Bondars ar laulību līguma palīdzību mēģina paglābt savu Mārupes „miera ostu”
PIETIEK28.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan vēl šorīt tiesas sprieduma finansiāli smagi apdraudētais „mērs Bondars” – jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars Latvijas radio meloja, ka neesot noslēdzis nekādu laulību līgumu, kas nodotu mantu viņa sievai, šiem meliem ir izrādījušās ļoti īsas kājas: Lursoft datu bāze rāda, ka, noslēdzot laulību līgumu – vienošanos par mantas sadali, Bondars mēģina paglābt savu priekšvēlēšanu avīzē aprakstīto Mārupes „miera ostu”. Šo lepno savrupmāju viņš ar pirms divām dienām - 26. jūlijā reģistrētu līgumu ir nodevis sievas vienpersoniskā īpašumā.
„Tāda līguma nav,” – tā Bondars piektdienas rītā atbildēja uz Latvijas radio jautājumu, vai taisnība, ka ir reģistrēts „līgums, ar kuru jūs visu savu mantu nododat savai sievai”.
Šī atbilde bija vismaz daļēji, ja ne pilnīgi melīga – pirms divām dienām, 26. jūlijā Laulāto mantisko attiecību reģistrā ir oficiāli reģistrēta 1971. gadā dzimušā Bondara un viņa 1972. gadā dzimušās sievas Ievas Bondares „Vienošanās par mantas sadali”, ar kuru turpmāk tikai un vienīgi sievas īpašumā skaitās vienīgā patiesi vērtīgā Bondaru ģimenes manta – nekustamais īpašums Ieviņas Mārupē.
Tieši šo savrupmāju Bondars izrādīja savā priekšvēlēšanu avīzē, un tieši par to viņa sieva šai pašā avīzē stāstīja, ka tā esot vieta, kur vīrs mēdzot „sarunāties ar ķirbjiem” un izklaidēties citādos veidos.
Ir gan ļoti apšaubāmi, vai ar šāda līguma palīdzību Bondaram izdosies paglābt savu mantu no iespējamas atņemšanas par labu Latvijas Krājbankas kreditoriem, ja arī nākamajās instancēs tiesas atstās spēkā spriedumu, ar kuru no Bondara un pārējiem nesaimnieciskajiem un bezatbildīgajiem bankas valdes locekļiem solidāri piedzenami 15 miljoni eiro.
Lieta tā, ka šis laulību līgums ir reģistrēts jau pēc tiesas sprieduma. Kā mantas sadales vienošanās datums gan minēts datums pirms 11 gadiem - 2006. gada 12. jūnijs, kad tiesa spriedumu vēl nebija pasludinājusi, taču atklāts ir jautājums, vai vienošanās tiešām ir noslēgta šajā datumā vai arī ar šāda datuma norādīšanu Bondars mēģina realizēt diezgan primitīvu blēdību, - ja vienošanās nav noslēgta pie notāra, tās datums, visticamākais, tiks sekmīgi apstrīdēts.
Kā jau ziņots, pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums.
Jau šai ziņai nonākot atklātībā, bija skaidrs - Bondara gadījumā tas nozīmē, ka, spriedumam stājoties spēkā, apdraudēta būtu arī viņa priekšvēlēšanu izdevumos izreklamētā „miera osta” Mārupē. No politiķa amatpersonas deklarācijām gan izriet, ka tā nav reģistrēta uz viņa vārda un viņš ir tikai dzīvesbiedres ņemta hipotekārā kredīta galvotājs. Taču Lursoft datu bāze līdz pat 26. jūlijam rādīja, ka līgumu par mantas šķirtību laulātie nav noslēguši, kas nozīmēja, ka piedziņa, visticamākais, tiks vērsta arī pret Mārupes savrupmāju. Protams, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Anitas Moļņikas spriedumu gan ir iespējams pārsūdzēt, un tas arī ir izdarīts.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
