Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Informācija par “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētām naudas plūsmām slepenai politiķu finansēšanai, par kuru “šokētais” Saeimas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars sola rakstīt iesniegumu KNAB, patiesībā ir apstiprinājusies jau aizpagājušogad.

Vietnē www.prokuratura.info publicētajā apjomīgajā sarakstē starp Rūdolfa Meroni saistīto personu grupu un tās piesedzējiem valsts iestādēs lielu uzmanību šonedēļ izraisīja viens no e-pastiem, kurā (angļu valodā) tika apspriesta naudas maksāšana M. Bondara tābrīža pārstāvētajam politiskajam spēkam — Latvijas Reģionu apvienībai, ar kuru viņš jau ilgi sarāvis visas saiknes.

2015. gada 9. martā, uz beigām ejot Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru laikam, tobrīd Saeimā pārstāvētā LRA gatavojās izvirzīt savu kandidātu. Saistībā ar to AS Ventbunkers, AS Kālija Parks, AS Ventspils Tirdzniecības osta un vēl daudzu citu kompāniju padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni saņēmis e-pastu, kurā angliski aprakstīts:

“Tikšanās laikā ar Daini (visticamākais, domāts LRA priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Dainis Liepiņš) mēs noslēdzām vienošanos: 1. Uzturēt stratēģisku partnerību starp radio[raidījumu] Suņubūda un [firmu] Media Support, kas maksā 5000 eiro Suņubūdai mēnesī.”

Uz to saņemta lakoniska piekrišana: “OK, RM”.

Tālāk tiek ziņots: “2. Dainis vēl izteica vajadzību pēc papildu atbalsta šajā gadā 90 000 vērtībā, tas ietver visus PR pakalpojumus, presi, publicitāti viņu prezidenta kandidātam Mr. B, citas vajadzības partijai.”

Sola darbu izmeklētājiem

Tagad M. Bondars sola, ka vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), un pats publiskojis attiecīgā e-pasta ekrānšāviņu: “Ja publiski izplatītie e-pasti nav viltojums, tad tā ir "šokējoša informācija", kas būtu jāvērtē KNAB!” M. Bondars stingri uzsver: viņam nekas neesot bijis zināms par to, ka 2015. gadā viņa vārds vai prezidenta vēlēšanu kampaņa būtu izmantota, lai piesaistītu finansējumu LRA — vai tā laika LRA Saeimas frakcijas vadītājam Dainim Liepiņam personīgi — no R. Meroni paša vai no struktūrām, kas saistītas ar R. Meroni ietekmi. (Jāpiezīmē, ka D. Liepiņš pats jau ticis notiesāts par citiem pārkāpumiem un zaudēja Saeimas deputāta mandātu pēc notiesājošā spriedumā spēkā stāšanās.)

"Publiskajā telpā nonākušie iespējamie e-pasti man ir ļoti nepatīkams pārsteigums, un es šo informāciju uztveru nopietni. Par šādām sarakstēm man pirms tam nebija nekādas informācijas. Es personīgi vērsīšos KNAB, ņemot vārā, ka šajos dokumentos varētu būt saskatāmas vairākas Politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumu pazīmes," rakstiski norāda M. Bondars, uzsverot: viņam LRA politika un darbības kļuvušas nepieņemamas, viņš no šīs partijas izstājies, vēlāk ticis ievēlēts Rīgas domē un Saeimā no pavisam citiem sarakstiem.

Informācija patiesībā bijusi zināma jau sen

Taču patiesībā šī informācija, par kuru M. Bondars ir tik “šokēts”, pilnībā apstiprinājusies jau pirms diviem gadiem: VID konstatēja, ka Ventbunkers tiešām maksājis uzņēmumam, kurš ir D. Liepiņa kontrolē. Savukārt visplašākā sabiedrība par to uzzināja no žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas “Ietekmētājs”, kas iznāca vēl pirms 13. Saeimas vēlēšanām.

Tajā A. Pūpols dokumentē saiknes starp “arestētās mantas glabātāju” un politiķiem, galaiznākumā nonākot pie secinājuma, ka R. Meroni ir atzīstams par oligarhu — piepildās visas klasiskās pazīmes: kontrole pār milzu biznesiem, ietekme uz medijiem un slepena “vajadzīgo” politiķu finansēšana.

Filmā vispirms tiek atgādināts, ka publiski jau plaši tikuši apspriesti R. Meroni kontrolēto uzņēmumu maksājumi uz firmiņām, kuru īpašnieki ir tādi politiķi kā Artuss Kaimiņš un Ģirts Valdis Kristovskis, un tad turpināts: “Nu mums kļuvis zināms par vēl plašāku ietekmēšanu: [Šveices] advokāts maksājis arī Latvijas Reģionu apvienības vadītāja Daiņa Liepiņa firmām, kā arī ar kādreizējās Zatlera Reformu partijas saistītajām personām, sadarbojies ar Saskaņu. Nauda gājusi arī uz aizdomīgām SIA, kuru valdēs atrodami Krievijas pilsoņi, kuri nekad nav rādījušies Latvijā.” Formālais pamats — it kā reklāmas pakalpojumu pirkšana Ventbunkera vārdā, izvietojot reklāmu Draugiem.lv un TVNetā. VID noskaidrojis, ka tur Ventbunkera reklāma parādījusies neesot.

Filmā intervēts viens no bijušajiem Ventbunkera valdes locekļiem — Edgars Ciniņš, kurš apstiprina, ka savulaik redzējis aizdomīgus maksājumus, un piebilst, ka viņš par tiem jau liecinājis KNAB.

Bet viens no visinteresantākajiem momentiem filmā — konstatēti maksājumi no Ventbunkera uz Jelgavas rajona Ozolnieku ciema ledus halli vismaz 37 tūkstošu eiro apmērā. Nauda skaitīta it kā par Ventbunkera reklāmas izvietošanu ledus hallē, taču — tāpat kā gadījumā ar interneta portālu reklāmu — nekāda Ventbunkera reklāma Ozolniekos parādījusies nav: “Kā liecina VID izmeklēšana, D. Liepiņš pat logo neizvietoja: saņēma naudu, un viss.”

LRA līderis divas reizes braucis uz Vīni pie R. Meroni. Pirmā tikšanās neesot bijusi veiksmīga: R. Meroni pie galda vienatnē strauji izdzēris veselu pudeli un “atlūzis”. Par otro nekas netiek paskaidrots.

Līdz ar to informācija, par kuru M. Bondars tagad esot “šokēts” un par kuru rakstīšot iesniegumu KNAB, pilnībā ir jau apstiprinājusies pirms diviem gadiem. Tagad nav izslēgts, ka naudas prasīšanai no R. Meroni tiešām aizmuguriski izmantots arī M. Bondara vārds, viņam pašam par to nezinot. Toties KNAB nebūs grūti noskaidrot patiesību — atliks vienīgi izprasīt VID savāktos pierādījumus un maksājumu dokumentus.

Taisnība arī par Suņu būdu

Attiecībā uz informāciju, ka SIA Media Support maksājusi 5000 eiro mēnesī raidījumam Suņu būda, piederošam M. Bondara kādreizējam kolēģim LRA rindās, tagad politiskajam konkurentam Artusam Kaimiņam, jau divus gadus faktiski visi kaut cik vērā ņemamie mediji Latvijā cits pēc cita ziņojuši, kā A. Kaimiņa uzņēmums SIA Suņu Būda ņēmis naudu no R. Meroni kontrolē esošā Ventbunkera caur “reklāmas līgumiem”.

Tā, piemēram, de facto publiskoja vēl 2014. gadā ierakstītas telefonsarunas starp A. Kaimiņu un vienu no Ventbunkera valdes locekļiem, kurā tiek apspriests, kā R. Meroni vadīti uzņēmumi A. Kaimiņam pārskaitīs 10 tūkstošus, lai par Ventspils mēru Aivaru Lembergu tiktu gatavoti nomelnojoši raidījumi. Vienā no sarunām A. Kaimiņš lūdza pārskaitīt nevis “desmit”, par ko bija iepriekš runājuši, bet “desmit deviņsimt”, jo viņam vēl jāsamaksā 9% mikronodoklis. No citām sarunām izriet, ka nauda tiešām pārskaitīta.

2016. gadā A. Kaimiņš nenorādīja savā valsts amatpersonas deklarācijā to, ka aizņēmies 13 tūkstošus eiro, un aizņēmies viņš bija no R. Meroni uzticības personas. Ar R. Meroni tuvāko uzticības personu Aivaru Gobiņu deputāts ticis nofotografēts, viņiem abiem kopā smēķējot pie Arēnas Rīga.

Kādreizējais KPV LV partijas valdes loceklis Ilmārs “Neo” Poikāns, kurš demonstratīvi izstājās no A. Kaimiņa dibinātās partijas tieši pēc tam, kad tika konstatēta A. Kaimiņa saikne ar R. Meroni grupējumu, izmeklēšanas iestādēm rakstīja iesniegumu par to, kā raidījums Suņubūda saņēmis naudu it kā par Ventbunkera reklamēšanu, bet faktiski reklāmas tur nav bijušas atrodamas. Turklāt raidījuma darbības faktiska apturēšana un jaunu izlaidumu negatavošana netraucēja A. Kaimiņam vēl vairākus gadus no vietas deklarēt dividendes no SIA Suņu Būda.

Filmu “Ietekmētājs” pilnā garumā var noskatīties caur šejieni:

https://www.pietiek.com/raksti/ansis_pupols_meroni_atzistams_par_oligarhu

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...