Iesaki rakstu: 
Manā ieskatā likumu raksta, lai risinātu kādu sabiedrībā reāli pastāvošu problēmu, skaidri definējot mērķi un reglamentējot tā sasniegšanas veidu. Taču dažkārt Latvijā likums top, lai tas būtu “piemērots gan liberāliem, gan konservatīvāk domājošiem politiskajiem spēkiem”. Tieši tā medijiem svaigi sagatavoto Civilās savienības likumu raksturoja viena no tā autorēm, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas pārstāve.
Skaidri redzams, ka likumprojekta mērķis nav risināt t.s. netradicionālo ģimeņu problēmas, bet gan nomierināt Satversmes tiesu, novēršot “pata” situāciju, kad parlaments un Satversmes tiesa mērās ar savām a) likumdošanas tiesībām un b) nepārsūdzama sprieduma pilnvarām. Minētā ierēdne gan pati izteikusi šaubas, vai augstajiem tiesnešiem ar šo likumprojektā piedāvāto “minimālo ietvaru” būs gana. Lielās ideoloģiskās mokās tapušajam dokumentam ceļš Saeimā nebūs viegls.
Taču nepieciešamība pildīt Satversmes tiesas spriedumu ir tikai viens no iemesliem, kāpēc darba kārtībā atkal parādījies partnerattiecību regulējuma jautājums. Iespēja žonglēt ar tādiem svētiem jēdzieniem kā “ģimene, tēvs, māte, bērni” no vienas puses un “Eiropas vērtības, cilvēka tiesības, iekļaujoša sabiedrība” no otras puses ļauj beidzot kaut kā pozicionēties mūsu varas partijām.
Gan vēlētāju acīs, gan savās vērtībās tās sen saplūdušas vienā vienotā politiskā spēkā, kas saucas “Mums pieder valsts, un mēs darām ar to, ko gribam”. Bet te – tāda iespēja parādīt savu individualitāti: par “tradicionālo ģimeni” vai “par varavīksni”.
Situācijā, kad arvien lielāka daļa pilsoņu sabiedriskās domas aptaujās par savu eventuālo izvēli Saeimas vēlēšanās atzīmē ailīti “nepiedalīšos” vai “neesmu izlēmis”, ir gluži vienkārši nepieciešams uzspiest uz kāda jutīga punkta. Civilās savienības likums šim nolūkam derēs gan “konservatīvajiem”, gan “liberāļiem”.
Un, ja JKP, kura atnesusi uz parlamentu visnotaļ liberālu likumprojektu, radīsies grūtības izskaidrot saviem vēlētājiem “orientācijas maiņu”, pārējie tikai priecāsies. Draudzīgajā koalīcijā tāpat kā dabā pieņemts vājāko apēst…
Taču šis ir tāds “kariņš”, kurā uzvarēt nevar, jo otra puse savu viedokli nemainīs. Vienīgās trofejas var būt tikai naids, uzplēstas brūces un aizvainojumi. Pirra uzvara. Neatkarīgi no tā, vai “Bordāna likums” tiks pieņemts vai noraidīts.
Uzskatu, ka ikvienam cilvēkam likumos ir jānodrošina līdztiesīga attieksme visās jomās, kas ir juridiski regulējamas – mantiskajās attiecībās, sociālajā aizsardzībā, iespējā savu partneri apmeklēt slimnīcā, utt., utjp. Tas nekādi neapdraud “vienīgās pareizās” ģimenes formas atbalstītājus, bet ļoti atvieglotu dzīvi tiem, kuri pie tām nepieder.
Tāpēc ir vajadzīga visu likumu rūpīga pārskatīšana, lai nepieļautu diskriminējošas normas. Tas protams, ir krietni grūtāk nekā kārtējo reizi sadalīt cilvēkus: Satversmes 110.pants vieniem, atsevišķs paralēlās realitātes likums – “citādajiem”.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
