Bordāna un Judina vārda brīvības “apbedīšana” kā klucītis kreiso progresīvistu diktatūras ēkā
Bidels Mastro14.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav noslēpums, ka asas diskusijas vismaz no konservatīvo mediju puses (kuru Latvijā vairs tik daudz nemaz nav palicis) raisa pēdējā Bordāna iniciatīva vārda brīvības ierobežošanai, kuru Bens Latkovskis salīdzina ar Andropova idejisko mantojumu, jo ieviešamais pants Krimināllikumā aizdomīgi atgādina pārfrāzējumu no padomju laiku kriminālkodeksa, arī piespriežamais termiņš tas pats - 3 gadi.
Lūk, viens: “Par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu, organizāciju darbu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...”,
un otrs: “Par sistemātisku apzināti melīgu izdomājumu, kuri ceļ neslavu padomju valsts un sabiedriskajai iekārtai, izplatīšanu mutiski, kā arī rakstveidā, drukātā vai citādā formā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem...” 1
Šis jaunievedamais cenzūras pants ir tik ļoti interpretējams, ka pēc vajadzības to varēs izmantot jebkurš politisks spēks, kas nāks pie varas, lai vajātu tos, kuri tiem attiecīgajā brīdī traucē. Vienīgā atšķirība starp vajātājiem un vajājamajiem, - pirmie būs pie varas.
Nevajag lolot ilūzijas, ka esam balti un pūkaini. Atcerēsimies kaut vai neseno uzbrukumu ārstu biedrības prezidentei Aizsilniecei, kura izteicās, ka maskas bērniem ir nevajadzīgas un pat savā ziņā kaitīgas (nu pamēģiniet nosēdēt piesmakušā klases telpā ar 31 cilvēku visu dienu un vēl maskā). 2
Atceros, kā Latvijas televīzijas Panorāma ar milzīgu baudu sekoja līdz Ārstu biedrības valdes sēdei, kur tika apspriesta Aizsilnieces demisija. Izskatījās kā tāda paraugprāva no ebreju lietas Staļina laikā, LTV žurnālistei stāvot pie Ārstu biedrības durvīm un gandrīz siekalojoties.
Tači tagad nonācām līdz tam, ka, izrādās, ministru prezidents un Veselības ministrija jau 2 gadus ir maldinājuši sabiedrību, sakot, ka maskas ir noderīgas covid-19 slimības ierobežošanā, - izrādās, tam palīdz tikai FPP2 respiratori vai medicīnas maskas.
To katrs domājošs cilvēks varēja saprast jau pandēmijas sākumā, iedziļinoties nederīgo respiratoru iepirkumu kolīzijās, kad tika izbrāķēti pat it kā respiratori, kuri tomēr, laboratorijā testējot, nesasniedza vēlamo filtrācijas pakāpi, lai spētu aizkavēt saslimšanu ar vīrusu. Valsts mediji par to draudzīgi uz 2 gadiem aizmirsa.
Ja paskatās uz melu atmaskotāja Re:Check reportāžām, tad nepatiesas ziņas pauž visi un teju vai dienu, gan pozīcijas, gan opozīcijas politiķi visdažādākajos jautājumos, tiesa, protams, izpratne par to, kas ir patiess, laika gaitā, kā jau iepriekš minēju, mainās. Un nevar teikt, ka politiķu izteikumi neraisītu uztraukumu vai tiem nebūtu milzīgas ietekmes uz sabiedrības procesiem kaut arī miljonos mērāmās summās.
Bet visa cita starpā gan topošā cenzūras likuma, gan Satversmes tiesas uzspiestā viendzimumu pāru reģistrēšanas likumprojekta kontekstā (par pēdējo asociācija Ģimene atklātā vēstulē minēja, ka no Tieslietu misinstrijas puses formālā likumprojekta izstrādes darba grupa bija “demokrātijas spēlēšana”3), interesanta liekas jaunākā Bordāna iniciatīva – aicinājums “Deutsche Welle” (DW) pārcelt biroju no Maskavas uz Rīgu, ja jau no pirmās tos dzen prom4.
Neesmu Putina politikas atbalstītājs, ja būtu, šis raksts nebūtu tapis, jo iebilstu pret jebkurām totalitārisma formām, bet liekas, ka minētais DW medijs iederas tajā ideoloģijā, kur Latvija mērķtiecīgi pēdējos gados bīdīta un kurai gan cenzūras likumi gan viendzimumu pāru reģistrēšanas likums ir tieši pa prātam – kreiso progresīvistu diktatūras virzienā. To spilgti izgaismo viens no pēdējiem viedokļu rakstiem minētajā medijā, ko rakstījusi ne viens cits kā pati redaktore K. Reimane-Šneidere ar nosaukumu “Queer cilvēku redzamība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk” un kuru nocitēšu:
“Labējās, kā arī reliģiski motivētās grupas turpina publiski aģitēt pret homoseksuāļiem. Saskaņā ar Vācijas Iekšlietu ministrijas sniegtajiem datiem naida noziegumi pret cilvēkiem no kopienas ir pieauguši gadiem ilgi. 2020. gadā varas iestādes reģistrēja 782 naida noziegumus pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem, un tie ir tikai tie incidenti, par kuriem ziņots policijai.
Tāpēc izglītībai skolās ir tik liela nozīme. Ir jāpalielina izpratne par bērnu un pusaudžu grāmatām, seriāliem un filmām, kas attiecas uz dažādām dzīves realitātēm; ka visās dzīves jomās ir cilvēki, kuri ir atklāti par savu seksuālo identitāti un var kļūt par paraugiem; ka valdības var nodrošināt vienlīdzību un atcelt diskriminējošus likumus; ka CSD pasākumi ir svarīgi un ka ir patversmes homoseksuāliem cilvēkiem; un ka cilvēki izrāda pilsonisku drosmi, kad transseksuāļi tiek diskriminēti, izsmieti vai piekauti.”5
Tātad vienā katlā tiek samaisīti kādi labējie ekstrēmisti, kuru Vācijā, kā zināms, netrūkst, un konservatīvi cilvēki, kuru reliģiskā morāle paģēr iestāties pret homoseksuālismu kā morāli degradējošu attiecību formu un tā aktīvu piekopšanu seksuālā formā uzskatīt par grēku. Šie abi tiek definēti kā naida noziegumi. Protams, vardarbība ir nepieņemama, bet katram ir tiesības uz savu morālo vērtējumu tai vai citai vērtībai un dzīvesveidam.
Un ko mēs saprotam ar diskrimināciju? Kas Vācijā, kur jau laulā viendzimuma pārus, vēl šiem pietrūkst pilnai laimei? Pielikt kārtējo burtiņu LGBTQ+ abreviatūrai? Skatoties uz pēdējiem precedentiem pasaulē, diskriminācija tikpat labi ir neļaut vīrietim, kurš sevi pieskaita pie sieviešu dzimuma, piedalīties sieviešu sacensībās vai izciest piespriesto soda termiņu par kādu pārkāpumu sieviešu cietumā, kopīgi, protams, apmeklējot arī dušas telpas, jo visi taču sievišķi.
Nākamās tēzes šķiet norakstītas no mūsu pašu bijušās LTV programmu direktores Rudušas intervijām par sabiedrības pieradināšanu. Kaut nevar jau zināt, kuram pieder autortiesības, jo šāda stratēģija ir visā pasaulē. Cilvēki pielūdz tēlus un modeļus, kuri ietekmē to pasaules skatījumu un ne vienmēr pozitīvā virzienā. Jau 60. gados to paķēra reklāmas industrija. Piemēram, naski filmās ievietojot smēķējošas daiļavas un reklāmās izvietojot smukus, mežonīgus kovbojus, kuri izvelk Marlboro, lai gardi uzkūpinātu – tas ilga veselu laikmetu no 1954. līdz 1999. gadam, raisot vēža skaita pieaugumu un pat neoficiālu palamu "kovboju slepkava”. 6
Jautājums, vai pēc 30 gadiem iepriekšējai paaudzei ko nepārmetīs bērni, kuri atņemti (lasi - ietirgoti) tā saucamajām surogātmātēm, lai tos audzinātu divi geji, vai lesbietes mākslīgi apaugļotais bērns, kurš pie psihologa žēlosies, ka viņam pietrūcis tēva.
Indijā 2019. gadā pēc 17 gadu ilgas prakses apakšējā parlamenta palāta beidzot ierobežoja komerciālās surogācijas pakalpojumus. Industrija, kura pelnīja 2.3 miljardus gadā, bērnu gribētājus apkalpoja 3000 klīnikās. Kad nebija ierobežojumu, vientuļi cilvēki un viendzimuma pāri — no Indijas un ārvalstīm — varēja īrēt dzemdi, lai kāda sieviete iznēsā bērnu.
Kas pamudināja Indiju mainīt likumus un zaudēt tik lielu naudas plūsmu? Droši vien acīmredzamā negatīvā pieredze. Protams, nauda nav maza, un industrijas atbalstam tika piesaistīti lobiji, lai parlamenta augšpalātā virzītu krietni liberālāku likumu, kas vismaz formāli šo praksi varēs ļaut turpināt zem altruistiskās surogācijas birkas. Progresīvo mediju argumenti gan atgādina ierosinājumus legalizēt prostitūciju, jo taču nabadzīgām sievietēm tā nodrošina iztiku. 7
Vai mums kā nācijai ir vajadzīga personiska pieredze, lai to konstatētu, vai varam mācīties, saprotot, ka arī viendzimuma pāru prasības pret diskrimināciju vienlīdz mēdz pārkāpt bērnu tiesības augt ģimenē ar tēvu un māti. Kādreiz progresīvi likās aborigēniem un citām ne pārāk izglītotām ļaužu šķirām atņemt bērnus, lai tos skolotu pie baltajiem, savā ziņā mums arī ir turīga kārta, kuras untumiem pieskaņojas visa Eiropas tiesību sistēma, pasniedzot to visu ievīstītu juridiski krāšņos konfekšu papīros.
Bet, atgriežoties pie topošā cenzūras likuma, atcerēsimies, ka visi totalitārie režīmi vēsturiski ir ķērušies klāt trauslajām vārda brīvības robežām. Tad pēdējo divu gadu laikā uzbrukumi Latvijā palikuši arvien nekaunīgāki. 2021. gada maijā Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vairākums noraidīja priekšlikumus likumā precīzāk definēt naida noziegumus, kas vērsti pret seksuālo orientāciju, un tika noraidīts arī priekšlikums pret seksuālo orientāciju vērstu noziegumu noteikt par atbildību pastiprinošu apstākli.
Tolaik tās pašas Bordāna pārstāvētās partijas biedrs Rancāns Judina priekšlikumus asi kritizēja – deputāts apšaubīja iesniegto priekšlikumu pamatotību. Viņš uzsvēra, ka saistībā ar naida noziegumiem seksuālās orientācijas dēļ sabiedrībā ir vērojama histērija. 8
Toties tagad šķietami kaut kādi apstākļi ir mainījušies, tai pašai partijai virzot jau savu cenzūras likumu. Atcerēsimies, ka nevienā totalitārā valstī likumi, kuri ierobežo viedokļu opozīciju, tā netiek dēvēti. Parasti tiem tiek pielīmētas skaistas etiķetes, bet tiesību normu piemērošanā radošuma netrūkst. Piemēram, Navaļnija komandu krimināli vajā ekstrēmisma dēļ9, Somijā bijušo ministri tiesā par naida kurināšanu pret homoseksuāļiem ar Bībeles citātu palīdzību, jo 2019. gadā, kad Somijas luteriskā baznīca oficiāli pauda atbalstu LGBT kopienas rīkotās Praida nedēļas pasākumiem, šis lēmums izraisīja ministres sašutumu un viņa pauda neizpratni, kā baznīca var atbalstīt darbības, kas Bībelē aprakstītas kā grēks.10 Tātad tas, ko Reimane-Šneidere sauktu par politisko aģitāciju pret homoseksuālismu.
Ceru, ka Latvijā kādam no Saeimas vārda brīvības ievērošana Latvijā vēl rūp un tas, ko eksperti dēvē par biedēšanu, nesamērību un totalitārismu 11, tiesību normās netiks iestrādāts.
1. 1. Jurija Andropova idejiskais pēctecis atklāj pieminekli vienam no upuriem, Bens Latkovskis 25.01.2022 pietiek.com/raksti/jurija_andropova_idejiskais_pectecis_atklaj_pieminekli_vienam_no_upuriem
2. 2. Aizsilnieces vēstulē daļa izteikumu maldinoši un bez pierādījumiem https://rebaltica.lv/2021/09/18813/
3. 3. TM ir maldinājusi Saeimas deputātus un darba grupu". Atklāta vēstule tieslietu ministram Bordānam https://nra.lv/viedokli/asociacija-gimene/371803-tm-ir-maldinajusi-saeimas-deputatus-un-darba-grupu-atklata-vestule-tieslietu-ministram-bordanam.htm
4. 4. Jānis Bordāns aicina “Deutsche Welle” pārcelt Maskavas biroju uz Latviju 04.02.2022. https://konservativie.lv/2022/02/04/janis-bordans-aicina-deutsche-welle-parcelt-maskavas-biroju-uz-latviju/
5. 5. Opinion: Visibility for queer people is more important than ever https://www.dw.com/en/opinion-visibility-for-queer-people-is-more-important-than-ever/a-60235950
6. 6. Marlboro Man https://en.wikipedia.org/wiki/Marlboro_Man
7. 7. A Controversial Ban on Commercial Surrogacy Could Leave Women in India With Even Fewer Choices https://time.com/6075971/commercial-surrogacy-ban-india/
10. 10. Somijā bijušo ministri tiesā par naida kurināšanu pret homoseksuāļiem ar Bībeles citātu palīdzību https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/somija-bijuso-ministri-tiesa-par-naida-kurinasanu-pret-homoseksualiem-ar-bibeles-citatu-palidzibu.a440459/
11. 11. Biedēšana, nesamērība, totalitārisms https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/biedesana-nesameriba-totalitarisms-opozicionare-zurnaliste-un-advokats-par-nepatieso-zinu-pantu-kriminallikuma.a442470/?utm_source=lsm&utm_medium=knl-widget&utm_campaign=knl-widget
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
