Bordāna vadībā Tieslietu ministrija atļaujas nospļauties uz Satversmes tiesu un tās lēmumiem
Pietiek lasītāja08.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija (turpmāk – ST spriedums). Tomēr Tieslietu ministrija "bezkompromisa tiesiskuma" labākajās tradīcījās nolēmusi neievērot ST spriedumu un nepildīt to t.i. atliek sprieduma izpildi uz 2025. gadu.
Ministru kabineta mājaslapā parādījies jau 8. aprīlī izskatāms likumprojekts (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40500348) ST sprieduma izpildes sakarā. Turklāt likumprojekts atzīts par steidzamu.
Jānorāda, ka ST deva pietiekami ilgu laiku no 2019. gada novembra līdz 2021. gada 1. maijam veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, tomēr Tieslietu ministrija vien dažas nedēļas, pirms apstrīdētā norma zaudētu spēku, izstrādājusi likumprojektu, kurš būtībā atstāj spēkā par antikonstitucionālu atzīto normu.
Tiesībsargs ir sniedzis Tieslietu ministrijai viedokli, norādot, ka valsts atteikšanās no ieslodzīto būtisku pamattiesību ievērošanas finansiālu apsvērumu dēļ nav pieļaujama un atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32.panta otrajai daļai Satversmes tiesas sprieduma izpilde ir obligāta. Jau pašreizējās ieslodzījuma vietu infrastruktūras situācijā ir nepieciešams meklēt alternatīvus risinājumus.
Šajā sakarā ir veicami grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, pārskatot slēgtā cietuma soda izciešanas režīmu un no tā izrietošās tiesības un ierobežojumus (it īpaši, ierobežojumus, kas izriet no tiesībām uz privāto dzīvi), vienlaikus ievērojot individuāla izvērtējuma nepieciešamību.
Satversmes tiesas 32. pants citastarp noteic:
(2) Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.
(3) Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.
Tomēr šī norma būtu steidzami jāgroza, paredzot Tieslietu ministrijas ekskluzīvas tiesības nepildīt un neievērot ST spriedumus. Kaut gan tas notiek jau tāpat bez jebkāda likumpamatota pilnvarojuma.
Vai tiešām Satversmes tiesas nolēmumiem ir tikai "papīra" spēks?! Vai vispār ir nepieciešama tiesa, kuras lēmumus var vienkārši nepildīt droši un brīvi, īpaši neiespringstot par jebkādu seku iestāšanos?!
Kādu piemēru rāda mums Tieslietu ministrija? Ja ļoti gribas, tad var nospļauties uz tiesu un tās lēmumiem un tos neievērot/nepildīt. Tā lūk ir īsta "bezkompromisa tiesiskuma" galvenā pazīme - tiesiskums TM izpausmē ir ne tik vien "bezkompromisa", bet arī "bezkontroles" un "visatļautības".
Lūdzu pievērst uzmanību Tieslietu ministrijas visatļautībai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
