Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan tieslietu ministrs Jānis Bordāns piektdien paziņoja, ka izskatīšanai Ministru kabineta sēdē esot iesniegts informatīvo ziņojumu par viņa uzticību zaudējušā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera iespējamu neatbilstību ieņemamajam amatam, ne viņš, ne viņa preses pārstāvis nespēj paskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņš nevēlas šo ziņojumu atklāt sabiedrībai.

Kad pirms dažiem mēnešiem atklājās, ka Bordāns paslepus nosūtījis virknei ārvalstu vēstniecību vēstuli, kurā sūdzējies par viņa partijas biedra, bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieka Jura Juraša saukšanu pie kriminālatbildības, kas esot nozīmīgs tiesiskuma pārkāpums, ministra vēlēšanās slēpt šīs vēstules tekstu no sabiedrības tika skaidrota ar to, ka to Bordāns parakstījis kā Jaunās konservatīvās partijas vadītājs, nevis tieslietu ministrs.

Tagad Bordāns informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam nosūtījis tieši kā tieslietu ministrs, taču, neraugoties uz to, arī šo dokumentu viņš vismaz pagaidām mēģina slēpt no sabiedrības, - tas izriet no Tieslietu ministrijas pārstāvja nedēļas nogales skaidrojumiem.

„Došu ziņu tiklīdz tas kļūs iespējams,” – tas bija viss, ko uz Pietiek aicinājumu publiskot ziņojumu par Kalnmeieru Bordāna vārdā varēja atbildēt viņa preses sekretārs, savulaik ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača „līgavaiņa skapja” pārnēsāšanu slavu guvušais Andris Vitenburgs.

Vēl nerunīgāks Bordāna pārstāvis kļuva, kad viņam tika lūgts paskaidrot, vai tad ziņojumu ministrija nav sagatavojusi un nodevusi Ministru kabinetam un kāpēc, ņemot vērā nozīmīgo tēmu un ministra paziņojumu, tas nekavējoties nav pieejams sabiedrībai?

Viss, ko Bordāna pārstāvis varēja paskaidrot ministra vārdā, bija – dokuments „jūsu un citu rīcībā” nonākšot, tiklīdz tas kļūs publiski pieejams. Uz jautājumu, no kā atkarīga šī “publiskā pieejamība” un vai kāds pašlaik ir noteicis dokumentam ierobežotas pieejamības statusu, ministra pārstāvis atbildi sniegt vairs nevēlējās.

Interesanti, ka pašlaik Bordāns vairs pat nepiemin savu iepriekšējo solījumu saistībā ar tieslietu sistēmas sakārtošanu: trīs mēnešus pēc tam, kopš tieslietu ministrs pēc Saeimas lēmuma izdot kriminālvajāšanai viņa partijas biedru Jurašu paziņoja par profesionāla audita nepieciešamību izmeklēšanas un tieslietu institūcijās, viņa vadītā ministrija kļuvusi aizvien nerunīgāka par šāda audita veikšanas priekšdarbu virzību.

„Tas bija tiesiskuma pazemojums, kas notika, un mēs skaidrosim, kas ir par iemeslu. Bet - sistēmiski, nevis personiski,” – ar šādu paziņojumu Bordāns nāca klajā pēc Saeimas lēmuma ar Juraša izdošanu, pavēstot, ka viņa iecerētajā auditā tikšot „meklēts, kas ir efektīvs, kas ir traucējis šobrīd sistēmai, tieslietu sistēmai, kas traucē tiesiskumam”. Šis audits izmaksāšot līdz pat pusmiljonam eiro.

Taču, neraugoties uz politiskajiem apgalvojumiem par šāda audita steidzamu nepieciešamību, trīsarpus mēnešu laikā ministrija nav pat izsludinājusi atklātu, publisku iepirkumu par šāda audita veikšanu. Pats Bordāns nekādus komentārus nesniedz arī par šo tēmu, savukārt ministrija paskaidrojumos kļūst aizvien izvairīgāka un lakoniskāka.

Marta sākumā Tieslietu ministrija apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot „precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs attiecībā uz ministrijas rīcībā jau esošo, starptautisko ekspertu un Valsts kontroles veiktajos novērtējumos izteikto rekomendāciju ieviešanu”.

Tāpat Tieslietu ministrija marta sākumā apliecināja, ka tā pilnā sparā strādājot „pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti”.

Attiecīgi noritot darbs „gan pie jau esošo iespēju apzināšanas (piemēram, Valsts kontrolei ir liela pieredze un augsta līmeņa eksperti, kas varētu būt efektīvs atbalsts izvērtējuma veikšanai), gan pie iepirkuma dokumentācijas izstrādes tajos jautājumos, kur Valsts kontrole nevar palīdzēt”.

Tiesa, jau martā bija skaidrs, ka, neraugoties uz tieslietu ministra un viņa partijas deklarēto maksimālo atklātību un godīgumu, iepirkumu plānots īstenot nevis atklātā konkursā, bet gan, izmantojot Publisko iepirkumu likumā paredzēto konkursa procedūru ar sarunām divos posmos.

Savukārt tagad, kad kopš Bordāna paziņojuma par steidzami nepieciešamo auditu pagājuši jau trīsarpus mēneši, Tieslietu ministrija nav gatava apliecināt pat to, ka šāda sarunu procedūra būtu sākta.

Izrādās, ka pašlaik joprojām notiekot „intensīvs darba pie izvērtējuma tvēruma definēšanas un iespējamo partneru apzināšanas”. Savukārt nekādas konkrētākas ziņas par jau paveikto Bordāna vadītā ministrija nav gatava atklāt, vien norādot, ka „pagaidām plašāku informāciju sniegt nevaram” un „tuvākā mēneša laikā par aktualitātēm informēsim medijus”.

Uz uzdoto jautājumu, vai Tieslietu ministrija jau ir izsludinājusi iepirkumu par ministra izziņotā tieslietu sistēmas audita veikšanu un, ja jā, kur var iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju, bet, ja nē, kad gaidāma šī izsludināšana un kādā formā - atklāta konkursa vai citā, ministrija atbildi nesniedza.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...