Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiks „meklēts, kas ir efektīvs, kas ir traucējis šobrīd sistēmai, tieslietu sistēmai, kas traucē tiesiskumam”, - tā tieslietu ministrs Jānis Bordāns februāra sākumā skaļi pieteica plānu par pusmiljonu eiro veikt tieslietu sistēmas auditu. Piecus mēnešus vēlāk pats ministrs šo ideju paklusām, bez skaidrošanas sabiedrībai ir atsaucis, atsakoties arī no budžetā jau rezervētā finansējuma.

„Tas bija tiesiskuma pazemojums, kas notika, un mēs skaidrosim, kas ir par iemeslu. Bet - sistēmiski, nevis personiski,” – ar šādu paziņojumu J. Bordāns februāra sākumā nāca klajā pēc Saeimas lēmuma par viņa partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, pavēstot, ka viņa iecerētais visaptverošais tieslietu sistēmas audits izmaksāšot līdz pat pusmiljonam eiro.

Marta sākumā Tieslietu ministrija apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot „precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs” un tiekot strādāts „pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti”.

Nu ir izrādījies, ka 16. jūlija valdības sēdē tieši pats tieslietu ministrs no visaptverošā tieslietu audita idejas ir oficiāli atteicies, vienlaikus paziņojot, ka vairs nepretendē arī uz šim nolūkam no budžeta piešķirto pusmiljonu eiro.

„Tieslietu ministrija virzīs Ministru kabinetā izskatīšanai rīkojuma projektu par finansējuma pārdali uz valsts budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no Tieslietu ministrijas budžeta programmai 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 2019. gadam atbalstītā prioritārā pasākuma “Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t.sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte” piešķirtā finansējuma 500 000 euro apmērā, kuru 2019. gadā netiek plānots apgūt,” teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas bija sagatavots uz šo valdības sēdi.

Paklusām atsakoties no J. Bordāna idejas par visaptverošo, pusmiljonu vērto auditu, tagad Tieslietu ministrijai ir jau jauna, daudz mazāka mēroga ideja – organizēt revīziju, kurā tiktu izvērtēti faktori, kas negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu virzību saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā. Tieslietu ministrija gan ir norādījusi, ka tā neesot vienīgā plānotā darbība šajā virzienā, taču citas – ja tādas patiešām ir – atklātas netiek.

Arī Valsts kontrole atzīst, ka no Tieslietu ministrijas ir saņēmusi tikai un vienīgi J. Bordāna vēstuli „ar aicinājumu izvērtēt iespēju revīzijā pārbaudīt faktorus, kas ietekmē šādu noziedzīgu nodarījumu efektīvu izmeklēšanu un iztiesāšanu”. Ne par kādu visaptverošu tieslietu sistēmas auditu runas nav arī tajā, un tādu, kā izriet no oficiālās atbildes, negatavojas veikt arī pati Valsts kontrole.

„Tagad tieslietu ministrs ķeras klāt nākamajai grandiozajai idejai – specializētai tiesai, tikai jautājums - vai tiešām nevajadzēja veikt vispirms auditu? Ja reiz audita ideja izgāzās, tad šāgada budžetā paredzētos 500 000 eiro varēja novirzīt tiesu sistēmai nepieciešamām lietām, nevis skaļu ideju realizācijai, no kurām pēc tam klusām jāatsakās,” LA notikušo komentēja viens no ministriem.

Savukārt pats J. Bordāns neatbildēja uz LA jautājumu – kāpēc piecus mēnešus pēc tam, kad ministrs izziņoja visaptveroša tieslietu sistēmas audita rīkošanu par pusmiljonu eiro, viņš tagad no šīs ieceres atteicies, bet sabiedrību par šo atteikšanos nav informējis.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...