Bordāns paklusām atteicies no skaļās idejas par visaptverošo tieslietu auditu
Lato Lapsa02.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiks „meklēts, kas ir efektīvs, kas ir traucējis šobrīd sistēmai, tieslietu sistēmai, kas traucē tiesiskumam”, - tā tieslietu ministrs Jānis Bordāns februāra sākumā skaļi pieteica plānu par pusmiljonu eiro veikt tieslietu sistēmas auditu. Piecus mēnešus vēlāk pats ministrs šo ideju paklusām, bez skaidrošanas sabiedrībai ir atsaucis, atsakoties arī no budžetā jau rezervētā finansējuma.
„Tas bija tiesiskuma pazemojums, kas notika, un mēs skaidrosim, kas ir par iemeslu. Bet - sistēmiski, nevis personiski,” – ar šādu paziņojumu J. Bordāns februāra sākumā nāca klajā pēc Saeimas lēmuma par viņa partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, pavēstot, ka viņa iecerētais visaptverošais tieslietu sistēmas audits izmaksāšot līdz pat pusmiljonam eiro.
Marta sākumā Tieslietu ministrija apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot „precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs” un tiekot strādāts „pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti”.
Nu ir izrādījies, ka 16. jūlija valdības sēdē tieši pats tieslietu ministrs no visaptverošā tieslietu audita idejas ir oficiāli atteicies, vienlaikus paziņojot, ka vairs nepretendē arī uz šim nolūkam no budžeta piešķirto pusmiljonu eiro.
„Tieslietu ministrija virzīs Ministru kabinetā izskatīšanai rīkojuma projektu par finansējuma pārdali uz valsts budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no Tieslietu ministrijas budžeta programmai 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 2019. gadam atbalstītā prioritārā pasākuma “Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t.sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte” piešķirtā finansējuma 500 000 euro apmērā, kuru 2019. gadā netiek plānots apgūt,” teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas bija sagatavots uz šo valdības sēdi.
Paklusām atsakoties no J. Bordāna idejas par visaptverošo, pusmiljonu vērto auditu, tagad Tieslietu ministrijai ir jau jauna, daudz mazāka mēroga ideja – organizēt revīziju, kurā tiktu izvērtēti faktori, kas negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu virzību saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā. Tieslietu ministrija gan ir norādījusi, ka tā neesot vienīgā plānotā darbība šajā virzienā, taču citas – ja tādas patiešām ir – atklātas netiek.
Arī Valsts kontrole atzīst, ka no Tieslietu ministrijas ir saņēmusi tikai un vienīgi J. Bordāna vēstuli „ar aicinājumu izvērtēt iespēju revīzijā pārbaudīt faktorus, kas ietekmē šādu noziedzīgu nodarījumu efektīvu izmeklēšanu un iztiesāšanu”. Ne par kādu visaptverošu tieslietu sistēmas auditu runas nav arī tajā, un tādu, kā izriet no oficiālās atbildes, negatavojas veikt arī pati Valsts kontrole.
„Tagad tieslietu ministrs ķeras klāt nākamajai grandiozajai idejai – specializētai tiesai, tikai jautājums - vai tiešām nevajadzēja veikt vispirms auditu? Ja reiz audita ideja izgāzās, tad šāgada budžetā paredzētos 500 000 eiro varēja novirzīt tiesu sistēmai nepieciešamām lietām, nevis skaļu ideju realizācijai, no kurām pēc tam klusām jāatsakās,” LA notikušo komentēja viens no ministriem.
Savukārt pats J. Bordāns neatbildēja uz LA jautājumu – kāpēc piecus mēnešus pēc tam, kad ministrs izziņoja visaptveroša tieslietu sistēmas audita rīkošanu par pusmiljonu eiro, viņš tagad no šīs ieceres atteicies, bet sabiedrību par šo atteikšanos nav informējis.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
