Bordāns paklusām atteicies no skaļās idejas par visaptverošo tieslietu auditu
Lato Lapsa02.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiks „meklēts, kas ir efektīvs, kas ir traucējis šobrīd sistēmai, tieslietu sistēmai, kas traucē tiesiskumam”, - tā tieslietu ministrs Jānis Bordāns februāra sākumā skaļi pieteica plānu par pusmiljonu eiro veikt tieslietu sistēmas auditu. Piecus mēnešus vēlāk pats ministrs šo ideju paklusām, bez skaidrošanas sabiedrībai ir atsaucis, atsakoties arī no budžetā jau rezervētā finansējuma.
„Tas bija tiesiskuma pazemojums, kas notika, un mēs skaidrosim, kas ir par iemeslu. Bet - sistēmiski, nevis personiski,” – ar šādu paziņojumu J. Bordāns februāra sākumā nāca klajā pēc Saeimas lēmuma par viņa partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, pavēstot, ka viņa iecerētais visaptverošais tieslietu sistēmas audits izmaksāšot līdz pat pusmiljonam eiro.
Marta sākumā Tieslietu ministrija apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot „precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs” un tiekot strādāts „pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti”.
Nu ir izrādījies, ka 16. jūlija valdības sēdē tieši pats tieslietu ministrs no visaptverošā tieslietu audita idejas ir oficiāli atteicies, vienlaikus paziņojot, ka vairs nepretendē arī uz šim nolūkam no budžeta piešķirto pusmiljonu eiro.
„Tieslietu ministrija virzīs Ministru kabinetā izskatīšanai rīkojuma projektu par finansējuma pārdali uz valsts budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no Tieslietu ministrijas budžeta programmai 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 2019. gadam atbalstītā prioritārā pasākuma “Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t.sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte” piešķirtā finansējuma 500 000 euro apmērā, kuru 2019. gadā netiek plānots apgūt,” teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas bija sagatavots uz šo valdības sēdi.
Paklusām atsakoties no J. Bordāna idejas par visaptverošo, pusmiljonu vērto auditu, tagad Tieslietu ministrijai ir jau jauna, daudz mazāka mēroga ideja – organizēt revīziju, kurā tiktu izvērtēti faktori, kas negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu virzību saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā. Tieslietu ministrija gan ir norādījusi, ka tā neesot vienīgā plānotā darbība šajā virzienā, taču citas – ja tādas patiešām ir – atklātas netiek.
Arī Valsts kontrole atzīst, ka no Tieslietu ministrijas ir saņēmusi tikai un vienīgi J. Bordāna vēstuli „ar aicinājumu izvērtēt iespēju revīzijā pārbaudīt faktorus, kas ietekmē šādu noziedzīgu nodarījumu efektīvu izmeklēšanu un iztiesāšanu”. Ne par kādu visaptverošu tieslietu sistēmas auditu runas nav arī tajā, un tādu, kā izriet no oficiālās atbildes, negatavojas veikt arī pati Valsts kontrole.
„Tagad tieslietu ministrs ķeras klāt nākamajai grandiozajai idejai – specializētai tiesai, tikai jautājums - vai tiešām nevajadzēja veikt vispirms auditu? Ja reiz audita ideja izgāzās, tad šāgada budžetā paredzētos 500 000 eiro varēja novirzīt tiesu sistēmai nepieciešamām lietām, nevis skaļu ideju realizācijai, no kurām pēc tam klusām jāatsakās,” LA notikušo komentēja viens no ministriem.
Savukārt pats J. Bordāns neatbildēja uz LA jautājumu – kāpēc piecus mēnešus pēc tam, kad ministrs izziņoja visaptveroša tieslietu sistēmas audita rīkošanu par pusmiljonu eiro, viņš tagad no šīs ieceres atteicies, bet sabiedrību par šo atteikšanos nav informējis.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
