Iesaki rakstu: 
Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Šā gada 30. novembrī Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā notika lielā divdesmitnieka G20 sēde. Šai divdesmit valstu vadītāju tikšanās reizē Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Saūda Arābijas princis Mohammeds bin Salmans ļoti draudzīgi apsveicinājās, smaidot uzsita uz pleca un, kopēji pasmējušies par viņiem vien zināmo, sēdās pie lielā galda.
Kerčas pirāts
Pirms G20 apspriedes ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka sanāksmes laikā netiksies ar Krievijas prezidentu un Saūda Arābijas princi. Ceru, ka man lasītājiem vairs nav jāskaidro, kāpēc. Īsumā. Ar Krievijas vadītāju – par notikumiem pie Krimas tilta un ar Saūda Arābijas vadītāju par žurnālista Džamala Hašogi noslepkavošanu Saūda Arābijas vēstniecībā Turcijā.
V. Putins slikto ziņu uzzināja pa ceļam uz Buenosairesu. ASV prezidents Tviterī paziņoja: «Ņemot vērā faktu, ka Krievija Ukrainai nav atdevusi kuģus un jūrniekus, esmu nolēmis, ka visām ieinteresētajām pusēm būs labāk, ka mana iepriekšplānotā tikšanās Argentīnā ar prezidentu Vladimiru Putinu tiek atcelta.» Tai brīdī sabruka viss Krievijas plānotais, bija liela cerība, ka izdosies vienoties un vājināt sankcijas. Bet nu izskatās, ka rezultāts būs pretējs.
Notika vēl trakāk! D. Tramps demonstratīvi pagāja garām V. Putinam, izliekoties, ka to neredz. Redzamajos video un foto materiālos ir labi redzama V. Putina mīmika tai brīdī. No neizpratnes līdz vilšanās.
V. Putins un Mohammeds bin Salmans cer atspēlēties «pāridarītājam». Kā viņi to darīs, nezinu, bet iespējams, ka ir kāds plāns. V. Putins palīdzēs vai veicinās Saūda Arābijas attiecību pasliktināšanu gan ar ASV, gan Izraēlu. Mērķis galvenokārt ir pārtraukt šo triju valstu militāro sadarbību. Ja tā ir, tad drīz varēsiet vērot atbilstoša satura informāciju Krievijas TV un internetā. Droši vien parādīsies kādi materiāli, kuri atmaskos Izraēlas, Saūda Arābijas un ASV «patiesos» nolūkus.
Jaunajam Krievijas plānam palīdz arī tas, ka, demokrātu vadīta, sabiedriskā doma ASV izdara spiedienu uz D. Trampu, lai par žurnālista slepkavību Saūda Arābijas princis atkāpjas no valsts vadītāja amata.
Demokrāti visos iespējamos veidos traucē D. Trampam vadīt valsti, bet Krievija to izmanto.
Putins atbrauca uz šo tikšanos sliktā omā. Pēdējo dienu notikumi daudzu valstu vadītājiem lika, vismaz publiski, neizrādīt labu satikšanu ar Kerčas pirātu. Daudzi sagūstītie Ukraiņu jūrnieki jau pārvesti uz citiem Krievijas cietumiem, un Krievijai pat prātā nenāk tos atbrīvot. Tieši otrādi, tā uzsver, ka Ukraina ir sarīkojusi provokāciju Kerčas šaurumā. Krievijā kā vienmēr viss ir ačgārni. Vai tad ukraiņi taranēja Krievijas kara kuģus, vai tad ukraiņi pa tiem, tiešā tēmējumā šāva?
Nu Ukraina aicina NATO karakuģus apmeklēt draudzības vizītē Ukrainu Mariupoles ostā. Lai tur nokļūtu, ir jābrauc pa tādu pašu maršrutu, kā mēģināja ukraiņu jūrnieki. Ja gadījumā šis aicinājums atradīs dzirdīgas ausis, tad mūs gaida spraigi notikumi.
Robežincidents Masļenkos
1940. gada 15. jūnijā arī Latvija Masļenkos provocēja labsirdīgo PSRS. Tam sekoja Latvijas okupācija.
Baidos, ka līdzīgi būs arī Ukrainā. Pēc šādām provokācijām PSRS tiesību un pienākumu mantiniece rīkosies līdzīgi.
Iespējams, ka ne, bet tikai tad, ja nobīsies un Ukrainas okupācijai apstākļi būs nelabvēlīgi.
Iespējams, ka D. Trampa publiski demonstrētā attieksme ir tie apstākļi un to ietekmē mainās arī Eiropas valstu vadītāju attieksme, un tas kopumā attur Krieviju no kārtējā kara. Manuprāt, V. Putinam nav cita ceļa. Vai nu karš vai viņa un Krievijas tuvā nākotne ir ļoti apdraudēta. Ir liela varbūtība, ka karš tomēr būs. V. Putinam nav lielas izvēles.
Impērijas pastāv tikai tad, ja tās nepārtraukti karo un paplašina savas teritorijas. Arī bankas pastāv tikai tikmēr, kamēr aizdod un izsniedz kredītus. To rakstot, arī mani pamet laba oma, un kļūstu «bažīgs». Esmu nobažījies ne tikai par lielām kara iespējām, bet arī par to, ka šis karš neizbēgami skars arī Latviju un mani personiski.
Maskas drīz kritīs, un redzēsim patieso ainu – kas ir kas.
G20
Kamēr top šis raksts, kļūs zināms daudz vairāk, bet ceru, ka mani lasītāji priecāsies, ka visu neaprakstīšu. Pateicoties tam, raksts nepārvērtīsies par brošūru.
Vladimirs Putins visās iespējamās vietās nosodīja un citādi rāja visus tos valstu vadītājus, kuri uzdrošinājās pieņemt pret Krieviju sankcijas. Aizrādot un pārmetot viņš apzināti vairījās skatīties uz D. Trampu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons rīkojās līdzīgi. Iespējams pieklājīgāk un slēptākās formās, bet viņš nevienu nepārsteidza. Pārsteigums varbūt bija daudziem ukraiņiem, kad viņš devās pie V. Putina uz Sočiem.
Runājamo viņš bija viltīgi iepinis nesenos notikumos, ka kāda valsts ir izstājusies no Parīzes vienošanās. Tāda valsts ir tikai viena, un tā ir ASV.
Teātris
Šādas un līdzīgas tikšanās nav vieta, kur vienojas, izlemj un sāk rīkoties. Šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā aizvien mazāk lemj un strīdas šādās tikšanās. Strīdas, lemj un vienojas iepriekš. Rodas dabisks jautājums, kam tad šādas tikšanās? Tam, lai par iepriekš nolemto un sarunātu uzzinātu mēs. Lai mēs uzzinātu to, ko viņi vēlas, lai mēs zinātu, lai mēs izdarītu tādus secinājumus, kādi ir vēlami lēmējiem.
Piedāvāt, apspriest un strīdēties izmantojot daudzos palīgus, un tehniskos līdzekļus ir vieglākais ceļš. Bet vairumam iesaistīto ir vēlētāji, partiju iekšējās intrigas un labvēlīgi vai noraidoši noskaņoti žurnālisti. Tāpēc mums tiek pasniegtas izrādes, kurās galvenajās lomās ir valstu vadītāji.
Ko mums rāda šī izrāde? To, ka Krievijas militāra agresija ir realitāte un pasaule saprot, ka, ja Krievija uzbruks Ukrainai, tad tas nebūs tikai lokāls konflikts. Karā ieraus visu pasauli. Karu nevēlas neviena valsts. Tāpēc, kā prot, tā ierāda Krievijai vietu. Turpmāk redzēsim, cik patiesi un nopietni viņi šo galveno uzdevumu pildīs, cik viņu starpā būs nodevības un cik prognozējama un savaldāma izrādīsies mežonīgā Krievija.
Brāķis
Šodien lokāli kari vairs nav iespējami un arī kodolkari. Ja sāksies kodolkarš, tad jāapzinās, ka no katrām ASV izšautajām simts raķetēm trīs nokritīs pašā ASV teritorijā, no katrām simts Krievijā izšautajām raķetēm desmit nokritīs Krievijas teritorijā. Tāds ir brāķa procents, un tāds būs brāķa rezultāts.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
