Iesaki rakstu: 
Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Šā gada 30. novembrī Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā notika lielā divdesmitnieka G20 sēde. Šai divdesmit valstu vadītāju tikšanās reizē Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Saūda Arābijas princis Mohammeds bin Salmans ļoti draudzīgi apsveicinājās, smaidot uzsita uz pleca un, kopēji pasmējušies par viņiem vien zināmo, sēdās pie lielā galda.
Kerčas pirāts
Pirms G20 apspriedes ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka sanāksmes laikā netiksies ar Krievijas prezidentu un Saūda Arābijas princi. Ceru, ka man lasītājiem vairs nav jāskaidro, kāpēc. Īsumā. Ar Krievijas vadītāju – par notikumiem pie Krimas tilta un ar Saūda Arābijas vadītāju par žurnālista Džamala Hašogi noslepkavošanu Saūda Arābijas vēstniecībā Turcijā.
V. Putins slikto ziņu uzzināja pa ceļam uz Buenosairesu. ASV prezidents Tviterī paziņoja: «Ņemot vērā faktu, ka Krievija Ukrainai nav atdevusi kuģus un jūrniekus, esmu nolēmis, ka visām ieinteresētajām pusēm būs labāk, ka mana iepriekšplānotā tikšanās Argentīnā ar prezidentu Vladimiru Putinu tiek atcelta.» Tai brīdī sabruka viss Krievijas plānotais, bija liela cerība, ka izdosies vienoties un vājināt sankcijas. Bet nu izskatās, ka rezultāts būs pretējs.
Notika vēl trakāk! D. Tramps demonstratīvi pagāja garām V. Putinam, izliekoties, ka to neredz. Redzamajos video un foto materiālos ir labi redzama V. Putina mīmika tai brīdī. No neizpratnes līdz vilšanās.
V. Putins un Mohammeds bin Salmans cer atspēlēties «pāridarītājam». Kā viņi to darīs, nezinu, bet iespējams, ka ir kāds plāns. V. Putins palīdzēs vai veicinās Saūda Arābijas attiecību pasliktināšanu gan ar ASV, gan Izraēlu. Mērķis galvenokārt ir pārtraukt šo triju valstu militāro sadarbību. Ja tā ir, tad drīz varēsiet vērot atbilstoša satura informāciju Krievijas TV un internetā. Droši vien parādīsies kādi materiāli, kuri atmaskos Izraēlas, Saūda Arābijas un ASV «patiesos» nolūkus.
Jaunajam Krievijas plānam palīdz arī tas, ka, demokrātu vadīta, sabiedriskā doma ASV izdara spiedienu uz D. Trampu, lai par žurnālista slepkavību Saūda Arābijas princis atkāpjas no valsts vadītāja amata.
Demokrāti visos iespējamos veidos traucē D. Trampam vadīt valsti, bet Krievija to izmanto.
Putins atbrauca uz šo tikšanos sliktā omā. Pēdējo dienu notikumi daudzu valstu vadītājiem lika, vismaz publiski, neizrādīt labu satikšanu ar Kerčas pirātu. Daudzi sagūstītie Ukraiņu jūrnieki jau pārvesti uz citiem Krievijas cietumiem, un Krievijai pat prātā nenāk tos atbrīvot. Tieši otrādi, tā uzsver, ka Ukraina ir sarīkojusi provokāciju Kerčas šaurumā. Krievijā kā vienmēr viss ir ačgārni. Vai tad ukraiņi taranēja Krievijas kara kuģus, vai tad ukraiņi pa tiem, tiešā tēmējumā šāva?
Nu Ukraina aicina NATO karakuģus apmeklēt draudzības vizītē Ukrainu Mariupoles ostā. Lai tur nokļūtu, ir jābrauc pa tādu pašu maršrutu, kā mēģināja ukraiņu jūrnieki. Ja gadījumā šis aicinājums atradīs dzirdīgas ausis, tad mūs gaida spraigi notikumi.
Robežincidents Masļenkos
1940. gada 15. jūnijā arī Latvija Masļenkos provocēja labsirdīgo PSRS. Tam sekoja Latvijas okupācija.
Baidos, ka līdzīgi būs arī Ukrainā. Pēc šādām provokācijām PSRS tiesību un pienākumu mantiniece rīkosies līdzīgi.
Iespējams, ka ne, bet tikai tad, ja nobīsies un Ukrainas okupācijai apstākļi būs nelabvēlīgi.
Iespējams, ka D. Trampa publiski demonstrētā attieksme ir tie apstākļi un to ietekmē mainās arī Eiropas valstu vadītāju attieksme, un tas kopumā attur Krieviju no kārtējā kara. Manuprāt, V. Putinam nav cita ceļa. Vai nu karš vai viņa un Krievijas tuvā nākotne ir ļoti apdraudēta. Ir liela varbūtība, ka karš tomēr būs. V. Putinam nav lielas izvēles.
Impērijas pastāv tikai tad, ja tās nepārtraukti karo un paplašina savas teritorijas. Arī bankas pastāv tikai tikmēr, kamēr aizdod un izsniedz kredītus. To rakstot, arī mani pamet laba oma, un kļūstu «bažīgs». Esmu nobažījies ne tikai par lielām kara iespējām, bet arī par to, ka šis karš neizbēgami skars arī Latviju un mani personiski.
Maskas drīz kritīs, un redzēsim patieso ainu – kas ir kas.
G20
Kamēr top šis raksts, kļūs zināms daudz vairāk, bet ceru, ka mani lasītāji priecāsies, ka visu neaprakstīšu. Pateicoties tam, raksts nepārvērtīsies par brošūru.
Vladimirs Putins visās iespējamās vietās nosodīja un citādi rāja visus tos valstu vadītājus, kuri uzdrošinājās pieņemt pret Krieviju sankcijas. Aizrādot un pārmetot viņš apzināti vairījās skatīties uz D. Trampu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons rīkojās līdzīgi. Iespējams pieklājīgāk un slēptākās formās, bet viņš nevienu nepārsteidza. Pārsteigums varbūt bija daudziem ukraiņiem, kad viņš devās pie V. Putina uz Sočiem.
Runājamo viņš bija viltīgi iepinis nesenos notikumos, ka kāda valsts ir izstājusies no Parīzes vienošanās. Tāda valsts ir tikai viena, un tā ir ASV.
Teātris
Šādas un līdzīgas tikšanās nav vieta, kur vienojas, izlemj un sāk rīkoties. Šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā aizvien mazāk lemj un strīdas šādās tikšanās. Strīdas, lemj un vienojas iepriekš. Rodas dabisks jautājums, kam tad šādas tikšanās? Tam, lai par iepriekš nolemto un sarunātu uzzinātu mēs. Lai mēs uzzinātu to, ko viņi vēlas, lai mēs zinātu, lai mēs izdarītu tādus secinājumus, kādi ir vēlami lēmējiem.
Piedāvāt, apspriest un strīdēties izmantojot daudzos palīgus, un tehniskos līdzekļus ir vieglākais ceļš. Bet vairumam iesaistīto ir vēlētāji, partiju iekšējās intrigas un labvēlīgi vai noraidoši noskaņoti žurnālisti. Tāpēc mums tiek pasniegtas izrādes, kurās galvenajās lomās ir valstu vadītāji.
Ko mums rāda šī izrāde? To, ka Krievijas militāra agresija ir realitāte un pasaule saprot, ka, ja Krievija uzbruks Ukrainai, tad tas nebūs tikai lokāls konflikts. Karā ieraus visu pasauli. Karu nevēlas neviena valsts. Tāpēc, kā prot, tā ierāda Krievijai vietu. Turpmāk redzēsim, cik patiesi un nopietni viņi šo galveno uzdevumu pildīs, cik viņu starpā būs nodevības un cik prognozējama un savaldāma izrādīsies mežonīgā Krievija.
Brāķis
Šodien lokāli kari vairs nav iespējami un arī kodolkari. Ja sāksies kodolkarš, tad jāapzinās, ka no katrām ASV izšautajām simts raķetēm trīs nokritīs pašā ASV teritorijā, no katrām simts Krievijā izšautajām raķetēm desmit nokritīs Krievijas teritorijā. Tāds ir brāķa procents, un tāds būs brāķa rezultāts.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
