Brazovskim „Lattelecom” padomē ierastā 4200 latu alga varētu arī netikt
PIETIEK26.01.2013.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Bijušajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietniekam Jānim Brazovskim, kurš aizvadītajā rudenī neizturēja Saeimas balsojumu un nu ar Vienotības pārstāvju palīdzību tiek bīdīts uz vietu SIA Lattelecom padomē, jaunajā postenī varētu arī netikt iepriekšējā amatā ierastā 4200 latu alga.
Kā rāda Brazovska deklarācija par 2011. gadu, aizpērn viņš algā FKTK saņēmis 50 983 latus vai vidēji 4248 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Savukārt pērn līdz atbrīvošanai no amata viņš mēnesī vidēji saņēmis aptuveni 4700 latu pirms nodokļu nomaksas, rāda viņa bijušās amatpersonas deklarācija.
Taču, neraugoties uz vispārējo pārliecību par milzīgajām algām Lattelecom vadībā, tas, kā izrādās, attiecas tikai uz ikdienas darba vadītājiem, ne politiskajiem un citiem uzraugiem.
Vienīgais Lattelecom padomes loceklis, kas saņem tūkstošos mērāmu algu, ir Vienotības pārstāvis Gatis Kokins, kurš kā padomes priekšsēdētājs uzņēmumā mēnesī saņem vidēji 2886 latus pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt ierindas padomes loceklis Jānis Grēviņš, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, mēnesī 2011. gadā ir saņēmis vidēji 773 latus, bet Kārlis Krēsliņš – vidēji 703 latus. Līdz ar to, ja Brazovskim viņa politiskie aizgādņi nenodrošinās kādu papildamatu, no ierastajiem mēneša ienākumiem sanāks vien vidēji piektā vai pat sestā daļa.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
