Brīdinājums šodienas “mazajiem valdniekiem”: jūsu vara nav mūžīga
Edgars Abrams, Mg.sc.administr08.06.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sirds sāp par tiem ierindas cilvēkiem un Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri ar savu darbu šajā naktī un svētdien nodrošinās, lai pašvaldību vēlēšanas tiktu pabeigtas ar cieņu. Šie izturīgie ļaudis palīdzēs, lai Latvijas Republikai un tās korumpētajai partiju sistēmai nekristu starptautiskā kaunā, kārtējo reizi nesot upuri, nevis ar saviem mīļajiem kopā ejot svētdienas baznīcas soli vai vienkārši pavadot šo dienu ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem.
Tas, kas noticis, kas notiek un diemžēl turpinās notikt, balstoties uz Jaunās Vienotības, Zaļo un Zemnieku savienības (jaunzemnieku) un Progresīvo izveidoto vēlēšanu informatīvi tehnoloģisko sistēmu, nav vienkārši politisks manevrs, – tā ir valsts mēroga krāpniecība jeb valsts uzticamības nozagšana. Šī zagšana nozog gan tautas uzticību, gan ieskauj valsts finanšu līdzekļu izšķērdēšanas kontekstu. Šīs sistēmas nevis nodrošina demokrātiju un caurskatāmību, bet kļuvušas par instrumentu tautas gribas manipulēšanai, kas ir pretrunā gan Satversmes garam, gan Eiropas Savienības direktīvām par godīgu vēlēšanu procesu un valsts pārvaldes caurskatāmību (Direktīva (ES) 2019/1937 par ziņotāju aizsardzību un Eiropas Komisijas ieteikumi par labu pārvaldību).
Māte Latvija tiek spridzināta un pazemota šo partiju trijotnes un rafinētā prezidenta komandas rīcībā, kas, šķiet, ir zaudējuši jebkādas ētikas un atbildības robežas. Valsts tiek iztirgota: pēdējais, kas mums palicis kā prece – meži, "Latvenergo", "TET", "Latvijas Mobilais Telefons" – viss, ko gadu desmitiem veidojuši Latvijas cilvēki, tiek sagatavots izpārdošanai zem riska kapitāla, “privatizācijas” vai “efektivitātes” plīvura. Šāda rīcība nav tikai bezatbildība – tā robežojas ar valsts nodevību, kas skar gan Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumu (piemēram, ES līguma 2. pants par demokrātiju un tiesiskumu), gan Satversmes 1. un 2. pantu, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kur vara pieder tautai.
Šajās vēlēšanās mēs esam piedzīvojuši Latvijas Sodomas un Gomoras kulmināciju – tik dziļu morālo pagrimumu, ka klusēšana kļūst par līdzdalību. Kauns un nosodījums šai politiskajai mafijai, kuras rokās ir nevis tautas mandāts, bet svešu interešu pārstāvēšana.
Te vietā ir atgādināt Mārtiņa Lutera vārdus: „Labam mācītājam jābūt gatavam ne tikai mācīt, bet arī par savām avīm dzīvību atdot. Tāds ir Kristus piemērs, un tāda ir patiesa ganu sirds.”
Ir pienācis laiks jaunai Atmodai. Tautai jānāk pie brieduma – garīga, politiska un nacionāla. Šim atmodas vilnim vairs nedrīkst būt vietas partokrātijas konstrukcijās un viltus “progresīvisma” piesegā realizētajās shēmās. Valsts un pašvaldību manta nav partiju privātīpašums! Eiropas Savienības regulas un pašas Latvijas likumi pieprasa pārredzamu un sabiedrības interesēm pakļautu mantas pārvaldību. Ikviena rīcība, kas to ignorē, ir uzskatāma par publiska īpašuma izšķērdēšanu un var būt krimināli sodāma saskaņā ar Krimināllikuma 196. pantu – par valsts vai pašvaldības mantas izšķērdēšanu.
Un šis vēlēšanu sistēmas jaunprodukts ir kā ķirsis uz konditorijas kūciņas.
Brīdinājums šodienas “mazajiem valdniekiem”: jūsu vara nav mūžīga. Sodomas un Gomoras iemītnieki saņēma Tā Kunga taisnīgo sodu. Neviens režīms nav pastāvējis mūžīgi. Laiks apstāties – ne tikai savu, bet Latvijas labad un savu tuvāko labad.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
