"Briest" iespējama jaunu valsts līdzekļu ieguldīšana "Liepājas metalurgā"
PIETIEK30.09.2013.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Jau iepriekš prognozēti izgāžoties maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgstiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzētajai 10 miljonu latu aizdevuma saņemšanai no potenciālajiem investoriem, aizvien ticamāks kļūst variants, ka, nevēloties pieļaut uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu, Valda Dombrovska valdība var pieņemt lēmumu par valsts ieguldījuma veikšanuLiepājas metalurgā, pārvēršot akcijās uzņēmuma kredītsaistības valstij un citiem lielajiem kreditoriem.
Pirmdien no potenciālajiem investoriem, par kuru nopietnību jau sen šaubījušies visi, izņemot Valda Dombrovska valdību un tās noalgotajiem konsultantiem Prudentia, tā arī netika saņemti 10 miljoni latu, kas kā viņu aizdevums bija būtiska tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sastāvdaļa.
Saskaņā ar plānu līdz 30. decembrim uzņēmumam no potenciālajiem investoriem kā aizdevums bija jāsaņem 10 miljoni latu, līdz 31.oktobrim - 15 miljoni latu, bet līdz 31.decembrim - 12 miljoni latu. Taču pirmie 10 miljoni tā arī nav saņemti.
Līdz ar to no otrdienas sākas 30 dienu ilgs periods, kurā būs iespējams novērst plāna pārkāpumus un piesaistīt investoru. Taču, ja tuvākā mēneša laikā plāns netiks pildīts, Liepājas metalurga administratoram tiesā nāksies iesniegt maksātnespējas pieteikumu.
Iespējamība, ka potenciālais investors pašreizējā sarežģītajā tiesiskajā situācijā (turpinās uzņēmuma akcionāru strīds par akciju paketes piederību, Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala akcijas ir arestētas kriminālprocesa ietvaros) tiešām varētu ieguldīt 37 miljonus latu, ir maza - Pietiek avoti uzskata, ka tas varētu reāli būt iespējams tikai tādā gadījumā, ja aiz investora slēptos uzņēmuma pašreizējie lielākie akcionāri.
Savukārt, ja tas tā nenotiktu, kā ticamākos tālāko notikumu scenārijus Pietiek avoti līdztekus uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanai, kuras sekas var būt neprognozējamas, min divus variantus, un tie abi saistīti ar faktisku valsts līdzekļu ieguldīšanu Liepājas metalurgā.
Viens no tiem - valsts, visticamākais, Citadele bankas personā ar valdības lēmumu pa daļām varētu ieguldīt uzņēmumā sākotnēji nepieciešamos 37 miljonus latu, kuri pēc tam ar akcionāru sapulces lēmumu tiktu atzīti par akciju kapitāla papildemisiju.
Akciju kapitāls attiecīgi palielinātos, valsts iegūtu būtisku pārstāvību, taču savas paketes nezaudētu arī pašreizējie akcionāri, kas tādējādi atkal tiktu pie līdzdalības strādājošā uzņēmumā.
Savukārt otrs iespējamais scenārijs - uzņēmuma administrators vai pašreizējā vadība varētu nākt klajā ar aicinājumu veikt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izmaiņas.
Atbilstoši tām lielākie nodrošinātie kreditori (vislielākais - Latvijas valsts, kā arī Citadele banka, varbūt arī SEB banka) piekristu uzņēmuma saistību pārvēršanai akciju papildemisijā. Līdz ar to valsts atkal kļūtu uzņēmuma būtisku akcionāru, bet pašreizējie akcionāri jau atkal savu līdzdalību nezaudētu.
Pietiek jau informēja, ka par šādu notikumu virzību bija skaidrs, jau iepazīstoties ar tiesiskās aizsardzības procesa plānu, kas cita starpā paredz, piemēram, ka uzņēmuma potenciālais investors var būt fiziska vai juridiska persona, kas atbilst virknei pietiekami stingru kritēriju:
"(1) Tai un tās patiesā labuma guvējiem ir laba reputācija,
(2) Tai ir atvērts norēķinu konts kādā no lielākajām Latvijas komercbankām (starp 10 lielākajām pēc aktīvu kopsummas pēc pēdējā publicētā gada pārskata),
(3) Tā var būt par komercķīlas devēju Latvijas Republikas Komercķīlu reģistrā,
(4) Tai ir pozitīva darbības pieredze metalurģijas, ar metalurģiju saistītā vai finanšu investīciju nozarē,
(5) Tā ir panākusi vienošanos ar AS Liepājas metalurgs akcionāriem, kuriem pieder vismaz 75% no AS Liepājas metalurgs balsstiesīga pamatkapitāla, kas parasti pārstāvēts AS Liepājas metalurgs akcionāru sapulcēs, par AS Liepājas metalurgs pamatkapitāla palielināšanu, pilnībā kapitalizējot aizdevuma summu saskaņā ar TAP plānu."
Taču akcionāru, kuriem pieder vismaz 75% pamatkapitāla, piekrišanu ir iespējams saņemt tikai akcionāru sapulcē, savukārt likums nosaka, ka par publiskās akciju sabiedrības akcionāru sapulces sasaukšanas jāpublicē paziņojums vismaz 30 dienas iepriekš, un līdz ar to šādas sapulces sasaukšana plānā paredzēto termiņu ievērošanai vispār nebija iespējama.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.