Iesaki rakstu: 
Jau janvāra pirmajā pusē plānots sasaukt valsts akciju sabiedrības Latvijas gaisa satiksme (LGS) akcionāru sapulci, lai lemtu par izmaiņām šī uzņēmuma valdē, jo pēc Drošības policijas atteikuma piešķirt pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai bijušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (Nacionālā apvienība) nāksies zaudēt amatu, Pietiek noskaidroja Satiksmes ministrijā (SM). Līdz ar to Broka prāvo, aptuveni 3,5 tūkstošu eiro mēnešalgu LGS vairāk nekā četrus mēnešus būs saņēmusi velti, jo tā arī nevarēja pilnvērtīgi uzsākt darbu šajā valsts kapitālsabiedrībā.
Par to, ka demisionējusī tieslietu ministre Broka pēc atgriešanās LGS valdes locekļa amatā aizvadītā gada 1. septembrī tā arī nav varējusi pilnvērtīgi pildīt savus amata pienākumus, Pietiek rakstīja jau decembra sākumā. Neilgi pirms gadu mijas avoti SM vadībā un pašā LGS Pietiek apstiprināja, ka Broka saņēmusi DP atteikumu piešķirt viņai pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, tādēļ jau janvārī akcionāru sapulcē tiks veiktas izmaiņas LGS valdē.
Pagaidām tiek pieļauts, ka Brokas vieta valdē paliks tukša, neviens jauns valdes loceklis netiks virzīts un viņas pārziņā nodotos juridiskos un starptautiskās sadarbības jautājumus varētu uzdot kādam LGS departamentam vai amatpersonai. Vēl gan nav noteikts akcionāru sapulces datums un tās dienaskārtība. Jāatgādina, ka arī no tieslietu ministres amata Brokai aizvadītajā vasarā nācās demisionēt pēc tam, kad Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un vēlāk arī ģenerālprokurors politiķei atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.
Zināms, ka Broka pēc atgriešanās LGS valdē vairāk nekā divus mēnešus bija kavējusies aizpildīt dokumentus un vērsties DP pielaides saņemšanai. LGS Broka atgriezās pusotru mēnesi pēc demisijas - 1. septembrī, tomēr dokumentus otrās kategorijas pielaides valsts noslēpumam saņemšanai viņa kavējusies aizpildīt vairāk nekā divus mēnešus, lai gan tas viņai kavēja pilnvērtīgi pildīt amata pienākumus.
Brokai kā katram no LGS valdes locekļiem nodota atbildība par konkrētu jomu, šajā gadījumā - juridiskajiem un starptautiskās sadarbības jautājumiem. Lai gan Broka arī bez pielaides valsts noslēpumu saturošai informācijai varēja piedalīties valdes sēdēs un saņēma atalgojumu, viņai bija liegts iepazīties ar sevišķajā lietvedībā esošiem dokumentiem. Līdz ar to Brokai ir liegtas "otrā paraksta tiesības" uz dokumentiem, un viņa nevar būt atbildīga par viņas pārraudzībā nodoto lēmumu pieņemšanu, Pietiek noskaidroja no avotiem SM un LGS. Brokas vietā šos dokumentus nācās līdzparakstīt citam valdes loceklim - Elmārs Švēde.
Kā valsts kapitālsabiedrības valdes loceklei Brokai bija nepieciešama otrās kategorijas speciālā atļauja, kas dod pieeju slepenai informācijai. Šādas pielaides ir visiem LGS valdes locekļiem. Atšķirībā no pirmās kategorijas pielaides sevišķi slepenai informācijai, kāda Brokai bija nepieciešama ministres amatā un ko piešķir SAB, otrās kategorijas pielaidi piešķir DP.
Tomēr arī SAB, lemjot par atteikumu Brokai saņemt pirmās kategorijas pielaidi, lielā mērā balstījās DP veiktās pārbaudes materiālos. Līdz ar to vairāki ar drošības dienestiem saistīti avoti jau vairākus mēnešus pirms kārtējā atteikuma Brokai izsniegt pielaidi Pietiek pauda šaubas, vai DP uzdrošināsies mainīt SAB praksi attiecībā pret Broku un piešķirt viņai zemākas kategorijas, bet tomēr pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai.
Broka no tieslietu ministres amata bija spiesta demisionēt aizvadītā gada 28. jūlijā, jo saņēma atteikumu arī no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, kuram bija pārsūdzējusi SAB atteikumu saņemt pirmās kategorijas pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai. Pirms dažām nedēļām valdība atbalstīja Brokas iecelšanu vēl vienā ienesīgā amatā - Rīgas brīvostas valdē, kur viņu virzīja partijas biedrs, jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Jau tobrīd tika uzskatīts, ka šis jaunais amats Brokai būs "zelta izpletnis" gadījumam, ja viņa nesaņem pielaidi valsts noslēpumam arī no DP un būs spiesta pamest LGS valdes locekles amatu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
