Budžeta deficītu cirps vismaz par 395 miljoniem

Lēmumi būs smagi

Lai arī atbildīgās jaunās valdības amatpersonas aizvien izvairās atbildēt, par cik nāksies samazināt nākamā gada budžeta izdevumus un kā valdība īstenos deklarācijā solīto budžeta deficīta samazināšanu līdz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Pietiek zināms, ka nākamie lēmumi būs smagi.

Proti, jaunā premjera Dombrovska (Vienotība) valdība visticamāk tomēr nevarēs izvairīties no budžeta konsolidācijas, kas būtu mazāka par starptautiskajiem aizdevējiem vasarā solīto. Tas ir, budžeta deficīta samazināšanu nāksies veikt vismaz par 395 miljoniem latu (aizdevējiem solītā šovasar memorandā budžeta konsolidācija ir 395-440 miljoni latu).

Pirms vēlēšanām amatpersonas solīja, ka budžeta konsolidācija, iespējams, būs mazāka, nekā aizdevējiem solīts, tas ir, 350 – 390 miljonu latu robežās. No tā arī izrietēja, ka budžeta tēriņu samazināšana būs vieglāka un jaunā valdība varēs izvairīties arī no nodokļu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanas.

Fakts, ka aizdevēju atkāpes 2011.gada budžeta veidošanā, visticamākais, netiks dotas, nozīmē, ka jaunās valdības pirmo smagāko darbu sarakstā būs gan budžeta tēriņu samazināšana, kas skars sociālo jomu, gan arī reformas izglītības nozarē. Tāpat jaunā valdība visdrīzāk nevarēs iztikt bez lēmumiem, ar kuriem tiks palielināts nodokļu slogs, tai skaitā sabiedrībā jau diskutētās PVN pamatlikmes celšanas līdz 22% vai pat 23% (šobrīd 21%).

Starptautisko aizdevēju – Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) misija saistībā ar 2011.gada valsts budžeta sagatavošanu darbu Latvijā sāks 8.novembrī.

Pēc Finanšu ministrijas preses centrā Pietiek sniegtās informācijas, SVF un EK misija vizītē Latvijā saistībā ar nākamā gada budžeta veidošanu uzturēsies līdz 16.novembrim. Misijas laikā aizdevēju pārstāvji sniegšot savus priekšlikumus par budžeta konsolidāciju, kā arī tikšoties ar ministrijām un sociālajiem partneriem, apspriežot 2011.gada budžeta veidošanas priekšlikumus. 

Repše: jākonsolidē vismaz par 395 miljoniem

To, ka jaunajai valdībai, veidojot 2011.gada budžetu, nāksies rēķināties ar šovasar SVF un EK solīto budžeta konsolidāciju un mazākais 2011.gada budžeta deficīta samazināšanas apmērs būs 395 miljoni latu, sarunā ar Pietiek atzina bijušais finanšu ministrs Einārs Repše (JL).

Viņš uzsvēra, ka valdība līdz šim nav panākusi jebkādu citu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par mazāku budžeta izdevumu konsolidāciju un jūnijā slēgto vienošanos, visticamākais, nāksies ievērot.

Repše arī atzina: ja valdība spētu izveidot tādu nākamā gada budžetu, kura deficīts būtu mazāks par 6% no IKP, tas būtu apsveicams lēmums, jo „mēs ātrāk sabalansēsim budžetu, jo ātrāk Latvijas ekonomika spēs atjaunoties”.

Tāpat Repše uzsvēra, ka labāk, lai valdība pieņem sāpīgus lēmumus tagad, nekā novilcina šo lēmumu pieņemšanu. „Ir tāds teiciens - labāk šausmīgas beigas, nekā nebeidzamas šausmas,” norādīja Repše, uzsverot, ka būtu labi, ja tuvāko pāris gadu laikā valdība nonāktu līdz sabalansētam budžetam.

Repše neizslēdza, ka daudzi lēmumi šī mērķa īstenošanai būs sāpīgi, un atzina, ka, reāli raugoties viņš neredz, ka budžeta konsolidācijas apmērs varētu būt mazāks nekā minimālais tā apmērs, kas solīts aizdevējiem.

Vilks: konsolidācija būs mazāka nekā 350 miljoni

Savukārt jaunais finanšu ministrs Andris Vilks intervijā Pietiek bija atturīgs un pieļāva, ka budžeta konsolidācija būs mazāka un, iespējams, nepārsniegs pat 350 miljonus latu. Pēc jaunā finanšu ministra sacītā, budžeta konsolidācijas summa diez vai būšot tuva 400 miljoniem. „Manā skatījumā varētu būt 350 vai pat mazāk,” vērtēja ministrs un atzina, ka viņam, ejot uz sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, nebūs uzstādījuma panākt lielāku budžeta deficītu par pieļautajiem 6%. Šādu vēlmi iepriekš bija pieļāvusi koalīcijas partnere – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Jaunais ministrs arī uzsvēra: „Aizdevējiem interesē palaist reālas strukturālās reformas, viņi grib kaut ko redzēt. Viņi uz mums skatītos citādāk, un mums pašiem tas dotu pārliecību sarunās. Veselība un izglītība ir tās jomas, kurās tiešām gribētos kvalitatīvas izmaiņas.”

Vilks atzina, ka līdz pēdējam brīdim turējies pie pozīcijas, ka valdības deklarācijā nevajag iezīmēt sarkanās līnijas attiecībā uz veselības aizsardzības budžetu, bet šobrīd ir spiests akceptēt politisko kompromisu, uz kuru uzstājuši ZZS. „Tas sarežģī situāciju,” atzina ministrs. Tomēr Vilks vēl aizvien cerot, ka diskusija par „kvalitatīvu lēcienu” veselības jomā ir iespējama, un pieļauj, ka diskusija varētu būt par obligāto veselības apdrošināšanu.

„Es ļoti ceru, ka izdosies kaut vienu strukturālās reformas iedīgli palaist, varbūt ne gluži budžetā iezīmēt ar tūlītēju fiskālo efektu, bet vismaz palaist, lai mēs jau ziemā redzam kaut kādu virzību,” teica jaunais ministrs. Strukturālo reformu uzsākšanai veselībā pēc ZZS panāktā kompromisa „mēs esam ierobežoti”, teica Vilks.

Griezīs izdevumus un cels nodokļus

Pietiek jau rakstīja, ka, lai mazinātu valsts budžeta tēriņus, valdība varētu izšķirties par no budžeta finansētajās iestādēs strādājošo atalgojumu samazināšanu par 10-15% vai arī budžeta iestādēs strādājošo štatu samazināšanu. Priekšroka varētu tikt dota štatu īsināšanai, kas saistīta ar no valsts budžeta finansēto funkciju samazināšanu.

Budžeta konsolidāciju valdība, visticamāk, veiks ne tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina, bet arī, ceļot nodokļus — nekustamā īpašumu, akcīzes, iespējams, arī PVN. Valdība, visticamākais, cirps tēriņus, kas saistīti ar sociālajiem pabalstiem, un uz vismaz pāris gadiem iesaldēs pensiju indeksāciju, kā arī tā saukto 2.pensiju līmeni, samazinot obligātās iemaksas 2.pensiju līmenī no 2% uz 0%.

Novērtē šo rakstu: