Valdības lēmums par aptuveni 470 000 latu samazināt Aizsardzības ministrijas (AM) izdevumus var novest pie Afganistānas misijā dienošo Latvijas karavīru drošības situācijas nopietna apdraudējuma, trešdien atzina AM politiskais direktors Jānis Garisons. Lielākās summas, uz kuru rēķina iespējams tik pamatīgs samazinājums, esot atrodamas tieši Afganistānas misijai plānotajos iepirkumos. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) vērtējumos ir piesardzīgāks par AM ierēdņiem un saka – izdevumu samazinājums mūsu karavīrus Afganistānā „neapdraudēs, bet arī nepalīdzēs”.
„Būs jāatsakās no ekipējuma iepirkumiem Afganistānai, kas var ietekmēt karavīru drošību,” trešdien diskusijā par nacionālās drošības situāciju Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē paziņoja Aizsardzības ministrijas politiskais direktors Jānis Garisons. Ekipējuma iepirkumi mūsu karavīriem Afganistānā „ir vienīgais, uz ko mēs varam kaut ko nogriezt”, saka Garisons. Viņš pieļauj, ka izeju nāksies meklēt, lūdzot palīdzību kādai NATO dalībvalstij. „Ministrijai būs jāvērtē, jāskatās, protams, ka mēs negribam samazināt mūsu karavīru drošību. Kas mums atliek – varbūt atkal varam iet ar izstieptu roku un prasīt kādam sabiedrotajam, lai nodrošina. Protams, ka tas ietekmēs mūsu karavīru drošību, tādēļ vienīgā iespēja ir meklēt kādu, kas mums šo ekipējumu aizdod vai nopērk mūsu vietā,” saka AM politiskais direktors.
Arī aizsardzības ministrs Pabriks otrdien pēc valdības sēdes atzina, ka lielākā daļa nepieciešamā līdzekļu ietaupījuma, kas varētu būt aptuveni 350 000, radīsies, atsakoties no plānotajiem iepirkumiem, tomēr ministrs nekonkretizēja, ka tie attieksies uz Afganistānas misijas vajadzībām. Pabriks solīja, ka samazinājumi neskars ne karavīru algas, ne sociālās garantijas.
Konkrētu iepirkumu izsludināšana kavējusies, jo gaidīts, kad tiks apstiprināti budžeta grozījumi un taps skaidrs, ar kādiem līdzekļiem AM var rēķināties. Runa esot par nakts redzamības iekārtu, termoredzamības iekārtu, tēmekļu un cita ekipējuma iepirkšanu mūsu karavīru vajadzībām Afganistānā. „Tās ir it kā mazas lietas, bet pietiekami dārgas. No šī aprīkojuma atkarīgs, cik ātri mūsu karavīri spēj reaģēt uz situāciju, pamanīt pretinieku. No tā ir atkarīga karavīru drošība,” skaidro Garisons.
Pirmām kārtām budžeta samazinājums tikšot veikts uz plānoto remontdarbu rēķina, lai gan daudzi objekti atrodoties sliktā stāvoklī, ar tekošiem jumtiem. Tomēr tik lielas summas AM budžetā patlaban esot rodamas vienīgi plānotajos iepirkumos Afganistānas misijas vajadzībām. Valdības apstiprinātajā budžeta konsolidācijas plānā ministrijām dots uzdevums arī par personāla samazinājumu, tomēr pagaidām neesot skaidrs, vai tas tiks attiecināts uz AM aparātu, aģentūrām vai Bruņoto spēku personālsastāvu. „Bruņotajos spēkos personālsastāvu vairāk nav kur samazināt – tas ir fakts. Tad mēs ejam jau zem tā minimuma, lai nodrošinātu puslīdz stabilu bruņoto spēku eksistenci,” uzskata Garisons. Tomēr no AM politiskās vadības izteikumiem noprotams, ka ietaupījumu aizsardzības resors centīsies rast vispirms uz Latvijā dienošo karavīru rēķina. Kā – pagaidām konkrēti nav zināms. Valdība nozaru ministrijām devusi uzdevumu strādāt pie pasākumiem, meklējot izdevumu samazināšanas pozīcijas.