Bukani nav interesējusi Lemberga vizināšanās ar lepno „Audi”; auto nodots pašvaldības policijai
PIETIEK15.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Premjera Valda Dombrovska juridisko padomnieci, ģimenes draudzeni un biznesa partneri Sandru Bukani, kura kā partijas Vienotība un tās kontrolētās Finanšu ministrijas pārstāve ieņem dāsni apmaksāto Ventspils brīvostas valdes locekļa amatu, nav interesējis jautājums, kāpēc apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs uz Rīgas apgabaltiesu ilgstoši pārvietojies ar brīvostai piederošu luksus klases Audi A8L. Pārbaudi par Lemberga vizināšanos ar lepno Audi februārī sāka KNAB, uzmanību uz auto lietošanu vērsusi arī prokuratūra.
Kā izriet no Pietiek noskaidrotā, Bukane, kas par darbu Ventspils brīvostas valdes locekles amatā pērn saņēmusi vidēji 2700 latu mēnesi, pat nezina, kāpēc Lembergs izmanto brīvostai piederošo auto. Par to ļauj spriest Bukanes ar premjera biroja starpniecību Pietiek sniegtā atbilde uz jautājumu, vai viņa iebildusi pret dārgā auto lietošanu Lembergu vizināšanai un kā tieši viņa to darījusi.
Ar premjera biroja preses dienesta gādību sniegtā Bukanes atbilde bija: „Auto ir iegādāts Ventspils brīvostas pārvaldes reprezentācijas vajadzībām, un par tā izmantošanu atbild brīvostas pārvaldnieks, kas lemj par auto lietošanu ikdienā.”
Tomēr, kā liecina Pietiek noskaidrotais, ar brīvostas pārvaldes lēmumu lepnais 2011.gada izlaiduma Audi (cena 98 375 lati) jau kopš tā iegādes pērn, pamatojoties uz līgumu, ticis nodots Ventspils pašvaldības policijas rīcībā, kas vienlaikus pilda arī ostas apsardzes funkcijas.
Informācija par šāda līguma slēgšanu bijusi pieejama arī ostas valdes locekļiem, taču neviens no viņiem, to vidū Bukane, nekādus iebildumus neesot izteicis. Arī pēc tam, kad jau pērn medijos izplatīta informācija, ka Lembergs uz tiesu ierodas ar šo ostas dārgi pirkto auto, Bukane kā ostas valdes locekle nekādu interesi par auto izmantošanu neesot izrādījusi. Tāpēc arī brīvostas pārvaldei neesot bijis iemeslu pārskatīt lepnā auto nomas līgumu.
Līdz ar Ventspils brīvostas noslēgto līgumu tieši Ventspils domei pakļautā pašvaldības policija esot tā, kas lemjot par to, kā un kādam vajadzībām šis auto tiek izmantots.
Neoficiāli Bukanes kā Vienotības deleģētas Ventspils brīvostas valdes locekles „klusēšana” par lepnā auto lietošana tiek skaidrota ar iespējamo Vienotības līderu vienošanos ar ZZS „krusttēvu” Lembergu, par ko jau ilgstoši tiek runāts politikas kuluāros, - tās kontekstā nebūtu „labais stils” interesēties par šādiem „sīkumiem”.
Lepnais auto, ar kuru uz Rīgas apgabaltiesu ilgstoši vizinājies Lembergs, ir viens no iemesliem, kas raisījis valsts apsūdzības uzturētāju - prokuratūras bažas, ka Lembergs iespējams, aizvien izmanto dienesta stāvokli, tādējādi pārkāpjot tiesas noteikto drošības līdzekli ieņemt Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētaja amatu.
Bukane kā Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekle pērn nopelnījusi 32,5 tūkstošus latu, kamēr par darbu premjera birojā atalgojumā no Valsts kancelejas viņa pērn saņēmusi vairāk nekā uz pusi mazākus ienākumus – 13 871 latu. Bukānes Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija liecinājusi, ka viņa pērn uzkrājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, savukārt aizdevumos izsniegusi nepilnus 250 tūkstoši latu.
Pietiek jau rakstījis, ka Bukanei un viņas vīram ir kopīgs nekustamā īpašuma bizness ar premjera sievu Āriju Dombrovsku uzņēmumā SIA Land Development, kuru kreditē valstij piederošā Hipotēku un zemes banka. Arī valdības vadītājs Dombrovskis (Vienotība) šajā biznesā joprojām ieguldījis lauvas tiesu savu uzkrājumu. Šie ieguldījumi pieckārt pārsniedz Dombrovska pagājušā gada atalgojumu premjera amatā (pat pirms nodokļu nomaksas) un divreiz – visus viņa kopējos uzkrājumus.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
