Iesaki rakstu: 
“Pēdējās nedēļas esam pavadījuši kā ļaunā murgā,” – ar šādu atziņu aizvadītajā nedēļā klajā nāca nošautā advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieki. Taču, kā rāda publisko reģistru dati, dzīve ļaunajā murgā nav traucējusi jau aiznākamajā dienā pēc traģēdijas mesties cīņā par mantu.
2015. gada beigās portāls pietiek.com informēja par divām lepnām un ļoti dārgām automašīnām, kuru valsts reģistrācijas numuros MB39 un MB21 bija iekļauti Mārtiņa Bunkus iniciāļi.
Viens auto bija 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kurš bija ieķīlāts par 200 000 eiro, bet otrs - pilnīgi jauns, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kura cena atkarībā no modifikācijas un aprīkojuma bija 300 000 eiro vai vairāk.
Viena no šīm automašīnām bieži tika redzēta pie kādai ārzonas kompānijai piederošas Mežaparka savrupmājas, kuras īstais saimnieks un iemītnieks bija M. Bunkus, bet otrā - iekšpagalmā pie M. Bunkus advokātu biroja Rīgā, Alberta ielā.
Abu luksusauto oficiālā īpašniece bija 2013. gadā dibināta SIA Hotel VIP Car Rent Services, kuras vienīgais kapitāldaļu turētājs bija Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums bez zināmiem īpašniekiem Spritwell Commerce LLP. Automašīna Range Rover tai bija ieķīlāta pat par 200 000 eiro.
Vairākus mēnešus pēc publikācijām notika oficiāla SIA Hotel VIP Car Rent Services īpašnieka maiņa, - Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma vietā par dārgo auto īpašnieces vienīgo kapitāldaļu īpašnieku „pēc papīriem” kļuva Latvijas SIA valdes loceklis Aivars Lācis.
Nākamajos gados uzņēmumā nekas būtisks nemainījās, - SIA strādāja ar pastāvīgiem, pietiekami lieliem zaudējumiem, radot iespaidu, ka tās vienīgā funkcija ir būt M. Bunkus izmantoto luksus automašīnu oficiālajai īpašniecei. Taču viss mainījās jau nākamajā dienā pēc advokāta nogalināšanas.
Kā rāda Lursoft dati, šā gada martā A. Lācis bija devies pie notāra, lai izsniegtu ģenerālpilnvaru kādai 1992. gadā dzimušai Lāsmai Dunovskai. Cita starpā A. Lācis bija pilnvarojis mazpazīstamo kundzi arī rīkoties ar viņam oficiāli piederošajām uzņēmumu kapitāldaļām un banku kontiem.
Nākamajā dienā pēc M. Bunkus nogalināšanas A. Lācis, kā rāda Lursoft dati, atkal bija devies pie notāra – šoreiz, lai atsauktu visas pilnvaras, ko bija izsniegusi SIA Hotel VIP Car Rent Services.
Taču pats savu L. Dunovskai izsniegto ģenerālpilnvaru A. Lācis neatsauca, un dienu vēlāk - tātad aiznākamajā dienā pēc M. Bunkus nošaušanas L. Dunovska, kā rāda publiskie reģistri, ķērās pie šīs pilnvaras izmantošanas.
Izmantojot A. Lāča izsniegto ģenerālpilnvaru, L. Dunovska 1. jūnijā ne tikai atcēla viņu no SIA Hotel VIP Car Rent Services valdes locekļa posteņa, bet arī „atbrīvoja” viņu no uzņēmuma kapitāldaļām, gan tās, gan valdes locekļa amatu nododot kādai 1978. gadā dzimušai Guntai Kaļijevai.
Tas nozīmē – izmantojot paša A. Lāča izsniegto ģenerālpilnvaru, L. Dunovska atņēma viņam uzņēmumu un kontroli pār to, lai to nodotu trešajai personai. Savukārt pēc tam, jau 4. jūnijā, kā rāda CSDD dati, automašīna Range Rover tālāk tika nodota SIA Immocomfort.lv un pašlaik jau ir noņemta no uzskaites.
Turklāt, kā rāda Lursoft dati, A. Lācim faktiski vienlaikus nācās šķirties arī no kapitāldaļām vēl divos citos līdz tam viņam oficiāli piederējušos uzņēmumos – SIA Margo Holding un SIA Hotel Services.
Ar pašu A. Lāci sazināties Db pagaidām nav izdevies, taču publiskie reģistri rāda, ka no vērtīgajām kapitāldaļām viņš nav šķīries labprātīgi un notikušais viņam bijis pārsteigums.
Par to liecina fakts, ka, kā rāda Lursoft un Latvijas Vēstneša dati, trīs dienas vēlāk viņš vēl mēģinājis glābt to, kas glābjams, un oficiāli atsaucis visas viņa izsniegtās pilnvaras, kā arī L. Dunovskai izsniegto prokūru.
Kā rokās tad nonākuši uzņēmumi? Gan par G. Kaļijevu (pirms laulībām Strodi), gan par L. Dunovsku interneta meklētājos nav atrodama faktiski nekāda informācija. Taču, sazvanot M. Bunkus advokātu biroju un lūdzot savienot ar Lāsmu Dunovsku, tas arī nekavējoties tiek izdarīts.
Viņa pati garākos paskaidrojumos neielaižas, taču nenoliedz, ka ir biroja darbiniece. Tas savukārt nozīmē, ka M. Bunkus advokātu biroja darbinieki, publiski sūdzoties par dzīvi ļaunā murgā, tomēr nav kavējušies faktiski uzreiz pēc slepkavības ķerties pie cīniņiem par mantu. Turklāt, kā rāda neoficiāla informācija, šo trīs uzņēmumu pārņemšana vēl ir tikai aisberga redzamā daļa.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
