Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neskatoties uz to, ka Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir notikušas vairākas tiesas sēdes, tiesa vēl pat nav nonākusi līdz tiesas izmeklēšanas stadijai, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 497.pantu sākas ar apsūdzības uzturēšanu, prokuroram īsi izklāstot apsūdzības būtību, pēc kā tiesa noskaidro apsūdzēto attieksmi pret apsūdzību – vai apsūdzētais saprot, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek apsūdzēts, un vai viņš atzīst savu vainu.

Manu interesi šajā gadījumā piesaistīja tiesas sēdēs izskanējušie fakti, kuriem, manuprāt, līdz šim nav pievērsta pietiekama uzmanība, kaut gan situācija pati par sevi ir pietiekami nozīmīga, lai, iespējams, pat pēc vairāku gadu tiesvedības atgrieztu lietu pirmās instances tiesā.

Runa ir par neordināru situāciju, kurā prokuratūra ir pabeigusi pirmstiesas izmeklēšanu, neizpildot Kriminālprocesa likuma 412.panta prasības un nenodrošinot diviem apsūdzētajiem iespēju iepazīties ne ar krimināllietas materiāliem, ne arī arhīva lietas materiāliem viņiem saprotamā valodā.

Savukārt tiesa, neizmantojot savas Kriminālprocesa 486.pantā paredzētās tiesības atgriezt lietu prokuratūrai trūkumu novēršanai, krimināllietu ir pieņēmusi iztiesāšanai, faktiski arī uzņemoties turpmāku atbildību par prokuratūras neizdarību.

2023.gada 16.augusta tiesas sēdē tiesnese noteica termiņu iepazīstināšanai ar krimināllietas materāliem – 2023.gada 1.septembri, kas visdrīzāk netiks izpildīts, jo apsūdzēto Krievijas Federācijas pilsoni 2023.gada 16.augustā pat nebija sākuši iepazīstināt ar tiesai nodotās krimināllietas materiāliem.

Līdz ar to 2023.gada 5.septembrī nozīmētajā tiesas sēdē tiesai nāksies izšķirties – ļaut prokuroram nolasīt apsūdzību un likt apsūdzētajiem izteikt viedokli par apsūdzību krimināllietā, kurā viņiem nav zināmi lietas materiāli, vai arī tomēr labot prokuratūras pieļauto procesuālo pārkapumu un dot iespēju apsūdzētajiem tik iepazīstinātiem ar krimināllietas materiāliem.

Vadoties no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras šajā jautājumā, nevarētu piekrist viedoklim, ka procesuālās ekonomijas princips varētu atsvērt cilvēktiesību ierobežošanu kriminālprocesā. Taisnīga tiesa nav iespējama, ja apsūdzētajam ir ierobežota piekļuve lietas materiāliem. Balstoties uz Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, lietas materiāliem jābūt pieejamiem apsūdzētajam pirms tiesas procesa.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...