Iesaki rakstu: 
Kādreiz esmu domājis, kāpēc “StratCom” Rīgā dēvē par NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru? Kāpēc Guntas Slogas Baltijas mediju centru dēvē par “izcilības” centru?
Latvijā burtiski plosās NATO nedraudzīgu valstu mediju troļļi. Ir milzīgs risks, ka Saeimas vēlēšanās triumfēs NATO naidīgās Krievijas politiskie sabiedrotie - partija “Saskaņa.”
Šo tā dēvēto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru vada Jānis Sārts, kurš iepriekš no 2008. līdz 2015. gadam bija bāli un necili darbojies kā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Atgādinu, ka, 2014. gadā sākoties Ukrainas krīzei, Latvijas aizsardzības spējas bija tālu no vēlamā. Maigi izsakoties - patiesībā daudzi stratēģiski būtiski projekti bija reāli, latviski runājot, nočakarēti birokrātiskās neizdarības dēļ, zemessardze kā organizācija teju vai iznīdēta.
Tagad līdzīgi faktiski atstāta pilnīgi neizsargāta NATO informatīvā telpa Latvijā, un atkal atbildīgais ir "izcilības" centra Jānis Sārts ar savu komandu.
Tāpat esmu domājis, kāpēc Baltijas Mediju izcilības centru sauc par izcilības centru? Jā, tas ir tas pats, kuru vada ar savu augstprātīgo uzturēšanos bēdīgi slavenā Gunta Sloga (attēlā).
Tas, kas viņai izspruka LTV „Tiešās runas” laikā, - tas nav pārpratums vai pārteikšanās. Tieši tā šie “burbuļa” cilvēki domā. Tieši tā viņi uzvedas. Jā, cilvēki ārpus viņu iedomātā “burbuļa” - Latgalē, Īrijā, Kaimiņa vai kādā citā “nepareizā” partija nav ar “pietiekamu intelektu” viņu uztverē, protams.
Jo viņi sevi uzskata par intelekta "eliti," "izredzētajiem," "īpašajiem." Uzvedības modelis, kas klīniskā formā izpaužas daļai no tā dēvētās Sarmītes Ēlertes "fermas.”. (To noteikti nevar pārmest visiem kādreizējās - Ēlertes laika "Dienas" darbiniekiem)
Un zināma augstprātība būtu varbūt pat saprotama, bet nudien neredzu nekādu pamatu “mediju” izcilībai, valstī, kur pilsoniskās sabiedrības tradīcijas ir tikušas regulāri un pamatīgi piesmietas. Gadiem.
Šie mediju “burbuļa” izcilnieki ir gadiem ilgi viens otra priekšā pozējuši ar skaistām, bet tukšām frāzēm, kamēr valstī reālo varu pārņēma vējoņi, lembergi, dažādi nespējas administratoru grupējumi, Saeimas mahināciju zaķi, notikusi vājprātīga sabiedrības noslāņošanās un ielaistas, smagi ielaistas neskaitāmas fundamentālas, valstij eksistenciālās problēmas.
Bet, galvenais, nosaukt sevi par “izcilības” centriem. Izskatās, ka mums ir cilvēki, kuri par pieticības trūkumu nevar žēloties. Protams, ir jautājums - kas un kāpēc šīs organizācijas uztur? Un kas prasa no viņiem reālu atbildību?
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
