Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Burbulis, par kuru atsevišķi eksperti brīdināja jau pirms vairākiem mēnešiem, sāk plīst: nacionālā aviokompānija airBaltic šorīt bija spiesta atzīt, ka tās zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 26,614 miljoni eiro, kas ir par 71,3% vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā. Pietiek šodien publicē divus rakstus, kas par airBaltic reālo pietiekami dramatisko situāciju brīdināja jau šovasar.

Enerģiski slēpj datus par dramatiskiem "airBaltic" darbības rezultātiem

Lato Lapsa ·

Līdz pat 30 miljoniem eiro – šādus neoficiālos datus par nacionālās aviokompānijas airBaltic šā gada pirmā ceturkšņa operatīvajiem zaudējumiem min avoti Satiksmes ministrijā. Vai šī informācija atbilst patiesībai, pagaidām nav iespējams noskaidrot, - lielā vienprātībā gan par šīm, gan par citām satraucošām ziņām saistībā ar airBaltic darbību klusē ne tikai aviokompānijas vadība, bet arī tās padome un valsts kā akcionāra pārstāvis – Satiksmes ministrija.

Gada pārskats atklāj trauksmainus faktus

Nesen publiskotais airBaltic (pilnā nosaukumā – Air Baltic Corporation) pārskats par 2018. gadu dažu iepriekšējo pārskatu kontekstā norāda uz vairākām paviršam vērotājam grūti pamanāmām tendencēm nacionālās aviokompānijas darbībā. Proti, uzņēmuma ieņēmumi no viena pasažiera pērn ir mazāki nekā 2014.gadā - ņemot vērā inflāciju, tie ir kritušies par 12 procentiem. Likviditātes koeficients ir tāds pats kā 2015. gadā, taču jāatceras, ka tieši 2015. gadā airBaltic nācās rekapitalizēt.

airBaltic rentabilitāte pēdējos trīs gados ir tikai aptuveni 1%. Salīdzinājumam, piemēram, Ryanair tā ir divdesmit reižu augstāka. Turklāt airBaltic procentos kreditoriem piecreiz vairāk nekā tas pats Ryanair, kas norāda uz būtiski augstākām aizņēmumu vai līzinga likmēm.

Uzņēmuma gada pārskati norāda arī uz neveselīgu tendenci – finansistu valodā izsakoties, financing through debt jeb to, ka aviokompānija pati investīcijas nav spējīga segt un pirkumu finansēšanai aizvien vairāk tiek izmantoti aizņēmumi.

Klāt vēl jāpievieno nepieciešamība šogad atdot aizņēmumus 35 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka atdodamā summa ir piecreiz lielāka nekā gadu iepriekš: vai nu šie aizņēmumi ir jāpārfinansē, vai arī jāatrod līdzekļi no naudas plūsmas.

Uzņēmums izvairīgs

airBaltic valdes skaidrojums par uzņēmuma darbības datiem ir ļoti izvairīgs. Uz  jautājumu, vai uzņēmumam 2019. gadā ir jāatdod aizņēmumi aptuveni 35 miljonu eiro apmērā un no kurienes tiks ņemti šādi līdzekļi, sākotnējā atbilde skan: “Minētos datus iespējams iegūt no uzņēmuma ikgadējiem gada pārskatiem, kas pieejami uzņēmuma mājaslapā.” Arī pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas uzņēmums norāda tikai to, ka tam „nav nekādu grūtību izpildīt savas saistības nedz šobrīd, nedz nākotnē. airBaltic finanšu darbība ir rūpīgi plānota un nav pamata izdarīt secinājumus par kādu negaidītu saistību apmēru pieaugumu”.

Nozīmīgo ieņēmumu kritumu no viena pārvadātā pasažiera airBaltic skaidro ar to, ka Eiropas aviācijas nozarē biļešu cenas turpina kristies jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, padarot lidošanu pievilcīgāku klientu acīs. Savukārt par zemo rentabilitāti airBaltic atbild: “Dažādi biznesa darbības modeļi piedāvā dažādu rentabilitāti – tas ir aviācijas nozares fenomens.” airBaltic rentabilitāte šobrīd liecinot par uzņēmuma izaugsmi.

„Biznesa plāns Destination 2025 paredz 50 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādi ar tiesībām iegādāties vēl 30 tāda paša tipa lidmašīnas. Uzņēmums pašlaik ir uz pareizā kursa, lai sasniegtu plānā definētos rezultātus. Atbalsts Destination 2025 biznesa plānam ir daļa no Latvijas valdības deklarācijas,” sākotnēji tas ir viss, ko airBaltic vēlas paskaidrot uz jautājumu, vai uzņēmums būs spējīgs turpināt jaunu lidmašīnu iegādes programmu 2020. gadā, ja šogad uzņēmumam nepievienosies jauns finanšu investors.

Arī pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas airBaltic paskaidro tikai to, ka „pašlaik lidsabiedrība meklē labāko veidu, kā finansēt tieši papildu lidaparātu pasūtījumu”. Varianti esot trīs – jaunais konsultants - investīciju banka Greenhill & Co - piesaista investoru, tiek izdotas obligācijas vai arī kredītu izsniedz akcionāri, „kas nav vēlama opcija, jo valsts ir akcionārs un tas radītu augstas procentu likmes”.

Atbildīgās personas klusē un izvairās

Šos līdz šim neīstenotos plānus var gan veicināt, gan pārsvītrot uzņēmuma darbības rezultāti šogad, kas sabiedrībai atklāti netiek, taču amatpersonu izvairība rada iespaidu, ka Satiksmes ministrijas kuluāros pieminētie ceturkšņa zaudējumi pat 30 miljonu eiro apmērā varētu būt realitātei atbilstošs rādītājs.

„Ceram uz jūsu izpratni, ka airBaltic nepublicē un nekad nav publicējis detalizētus uzņēmuma finanšu rādītājus,” atteikumu atklāt uzņēmuma pirmā ceturkšņa darbības datus, tostarp peļņas/zaudējumu un apgrozījuma rādītājus pamato airBaltic.

Taču tā nav gluži patiesība. Vēl pagājušā gada jūlija beigās airBaltic pārstāvji ar aģentūras LETA starpniecību oficiāli informēja, ka „šā gada pirmajā ceturksnī nacionālās aviosabiedrības airBaltic apgrozījums bija 180,8 miljoni eiro, kas ir par 19% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn”. Šogad arī apgrozījuma dati pēkšņi ir izrādījušies neatklājami.

airBaltic statūti skaidri nenorāda, par kādiem jautājumiem noteikti jāinteresējas uzņēmuma padomei, taču uzņēmums atzīst, ka „atbilstoši airBaltic korporatīvās pārvaldības principiem katru gadu notiek 12 tikšanās ar uzņēmuma padomi, kurās airBaltic valde informē par uzņēmuma darbības un finanšu rādītājiem”. Tādējādi uzņēmuma padome ir informēta gan par pirmā ceturkšņa satraucošajiem darbības rezultātiem, gan par datiem, ko atklāj airBaltic pagājušā gada darbības pārskats.

airBaltic ilggadējais padomes priekšsēdētājs Nikolajs Sigurds Bulmanis sākotnēji telefoniski nenoliedz ziņas par uzņēmuma dramatiskajiem ceturkšņa zaudējumiem, vien norāda, ka „arī Ziemassvētku eglītēm ir tādas sezonas, kad iet švaki”.

Taču jau drīz pēc tam N. Bulmanis ar uzņēmuma korporatīvās komunikācijas pārstāvju starpniecību norāda, ka „jebkurā gadījumā, uzraugot valdes darbību, Padome rūpīgi seko kompānijas finanšu situācijai”, taču uzņēmumam esot ļoti mazs skaits akcionāru, kurus iespējams informēt par uzņēmuma darbības rezultātiem citos veidos, nepubliskojot ceturkšņa pārskatus.

Jāpiebilst, ka N. Bulmanis kategoriski norobežojas no jebkādas atbildības saistībā ar datiem par airBaltic rentabilitāti, pašu kapitālu, atdodamajiem aizņēmumiem un ieņēmumiem no viena pasažiera. Visi šie jautājumi esot tikai un vienīgi uzņēmuma valdes kompetencē.

Ministrs gaidīs pavasari

airBaltic padomes priekšsēdētājs gan atzīst, ka par padomes darbu katru mēnesi informējot Satiksmes ministriju kā uzņēmuma akcionāra – valsts – pārstāvi. Arī SM nenoliedz, ka ir informēta par pirmā ceturkšņa darbības rezultātiem, taču šie dati tās ieskatā esot ierobežotas pieejamības informācija.

„Ziņas par AS Air Baltic Corporation 2019. gada pirmā ceturkšņa pārskatu Jums var sniegt pats airBaltic, jo Satiksmes ministrija ir tikai viens no kompānijas akcionāriem, kas liedz vienpusēji sniegt ierobežotas pieejamības informāciju par kompānijas darbības un finanšu rādītājiem,” paziņo SM Komunikācijas nodaļa.

Taču to, ka airBaltic pirmā ceturkšņa rezultāti ir satraucoši, netieši atzīst satiksmes ministra Tāļa Linkaita preses padomniece Aļona Zandere: „Ministrs norāda, ka gada pirmais ceturksnis (ziemas sezona) aviokompānijām finansiāli ir visgrūtākais periods. Lai izdarītu secinājumus, jāsagaida visa gada rezultāti.”

Vai tas nozīmē, ka satiksmes ministrs nekādus secinājumus saistībā ar airBaltic darbību neizdarīs un nekādas darbības neveiks līdz pat nākamā gada pavasarim, kad būs pieejami auditētie šā gada gada rezultāti? „Tieši tā!” ministra vārdā atbild T. Linkaita padomniece.

„airBaltic” valde jau gadiem “vazā aiz deguna” padomi un akcionāru

Pietiek lasītājs

Neuzskatu sevi par vislabāko aviācijas jomas ekspertu, taču regulāri sekoju notiekošajam šajā nozarē, turklāt diezgan cieši. Izlasīju rakstu par airBaltic un uzskatu par nepieciešamu vērst uzmanību uz atsevišķām detaļām, pieņēmumiem un apgalvojumiem. Mans nolūks ir savu iespēju robežās palīdzēt labāk izprast airBaltic biznesu. Uzskatu, ka kompānijas valde jau gadiem “vazā aiz deguna” padomi un akcionāru (Latvijas valsti), taču 2019.g. pirmā ceturkšņa (Q1) rezultāts nav tas, par ko būtu jāsatraucas.

Q1 airBaltic vienmēr bijis negatīvs, īstais jautājums ir, vai Q2-Q3 spēj gana nopelnīt, lai gada kopējais rezultāts sanāk vismaz 0. Jo vairāk jaunās lielās lidmašīnas tiek nopirktas, jo negatīvāks Q1 kļūst, (fiksētās izmaksas pieaug).

Ņemot vērā airBaltic biznesa modeli - tas ir, tranzīta pasažieri caur Rīgu - tīri matemātiski ieņēmumi no viena pasažiera krītas un kritīsies. Ja vidējais pasažieris no Rīgas uz Amsterdamu lidojot samaksā, teiksim, 150, EUR, tad tranzīta pasažieris no Helsinkiem maksā aptuveni tikpat, kas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no šiem diviem cilvēkiem, kas sastāda 3 pasažierus = 100 EUR. Katrs cilvēks, kas lido tranzītā, nozīmē divi pasažieri, jo oficiālā pasažiera definīcija ir "pasažiera segments".

35 miljonu eiro īstermiņa parādsaistības bez detalizētākas informācijas "kas aiz tā stāv" nenozīmē neko, tas neatklāj aviokompānijas bilances saturu! Klasiskais piemērs - visas uz priekšu pārdotās biļetes pasažieriem, kuru ceļojumu datumi ir nākotnē, ir „īstermiņa parādsaistības”, kuras tiek izpildītas, kad lidojums tiek nolidots.

Jo vairāk jaunu lidmašīnu, jo vairāk biļešu uz priekšu jāpārdod, jo lielākas šīs saistības + protams, Q1 beigās, kad vasaras “peak season” tūlīt sāksies, šis cipars dabiski būs vislielākais!

Ja tas ir parāds, piemēram, par degvielas piegādēm vai citiem jau saņemtiem pakalpojumiem, tad, protams, situācija būtiski citāda! Tad ir pamats strostēt airBaltic valdi.

Ja akcionāram – Latvijas valstij būtu svarīga laba pārvaldība, tad ne tikai attiecīgie pārskati būtu pieejami, bet arī tajos būtu noteikts, kāds “leverage (Debt/Equity) ratio” ir pieņemams un kāds ne.

Vajadzētu pievērst nopietnu uzmanību faktam, ka airBaltic pretēji iepriekš solītajam ir pārdevuši visas savas lidmašīnas (vienlaicīgi “uzskrūvē” pārdošanas ciparus, kas svarīgi valdes gada bonusiem) un īrē tās atpakaļ. Citādi acīmredzot nevarēja nofinansēt jaunās lidmašīnas, par kurām vienmēr jāsāk maksāt, pirms tās vispār tiek piegādātas.

IFRS standarts no šī gada liek arī līzinga izmaksas iekļaut bilancē, tāpēc detalizēta auditoru ziņojuma neesamība par to, vai kompānija to pareizi izpildījusi, rada vielu manipulācijai un visdažādākajām spekulācijām.

Kopumā diez vai airBaltic šogad rezultāts sasummēsies pozitīvs, bet arī tas nav nekas jauns, jo tāds tas pa īstam ir bijis varbūt tikai vienā no pēdējiem pieciem gadiem...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli....

Foto

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

Manu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas....

Foto

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne...

Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...