Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir vajadzīgs finanšu sektora kapitālais remonts un kas tad ir novedis pie tādas situācijas, ka mums ir vajadzīgs šis remonts?

Atgādināšu finanšu ministrus pēdējo desmit gadu laikā – Einars Repše, partija “Jaunais laiks”, no kā izveidojās Vienotība. Finanšu ministrs 2009.–2010. gadā kopā ar premjeru Kariņu ienāca politikā.

Andris Vilks no Vienotības. Finanšu ministrs laika posmā no 2010. līdz 2014. gadam. Laikā, kad premjers bija Vienotības veiksmes stāsts, personīgais veiksmes stāsts Valdis Dombrovskis, kurš arī bija finanšu ministrs no 2002. līdz 2004. gadam. 

Jānis Reirs – Vienotība. Finanšu ministrs no 2014. līdz 2016. gadam, visbezjēdzīgākās idejas, diferencētā neapliekamā minimuma tēvs. Dana Reizniece-Ozola – 2016.–2019., un vēlreiz Jānis Reirs. Nu jau no Jaunās Vienotības.

Kā jūs redzat, tad nospiedošā vairākumā, nospiedošo gadu skaitu, pēdējo desmit gadu, pat vairāk, laikā finanšu sektoru vadīja Vienotība, pēc kuras, kā izrādās, 2019. gadā ir vajadzīgs kapitālais remonts.

Nākamā lieta, kas ir būtiska šajā kontekstā pateikt, ir jautājums par to, ar ko tad mēs esam sākuši finanšu sektora kapitālo remontu. Mēs esam vienīgā valsts, kura ir aizklapējusi ciet savu nacionālo kapitālu “ABLV” izskatā, vienīgā valsts, un par to šausmīgi priecājamies.

Mēs esam paši iznīcinājuši savu finanšu sektoru, kurā pietiekami liela iekšzemes kopprodukta daļa tiek veidota, turklāt ar nacionālo kapitālu, mēs priecājamies ar to.

Vēl viena lieta, kas ir jāpasaka. Kā mēs to zinām, tad lielākais stress finanšu sektora kapitālā remonta sakarā ir bijis par to, ka “ABLV” notiek pašlikvidācija, nevis notiek piespiedu likvidācijas process, kurā maksātnespējas administratori varētu nopelnīt ap 400 miljoniem.

Un šeit es gribu uzsvērt vienu īpašu gadījumu par finanšu sektora kapitālā remonta dalībniekiem, kas centās novest un centās ietekmēt šo procesu, lai konkrētajai finanšu institūcijai būtu piespiedu likvidācija. Un šī persona, kā mēs to zinām, ir nošautais Mārtiņš Bunkus.

Es gribu atgādināt, ka nošautā Mārtiņa Bunkus partneris vairākās epizodēs, tajā skaitā “Trasta komercbankas” likvidācijas procesā, ir advokāts Romualds Vonsovičs, kurš vienlaikus ir arī advokāts Vienotības pārstāvim Latkovska kungam. 

Tas, ko es vēlos pateikt attiecībā par finanšu sektora kapitālo remontu, – ir skaidrs, ka mēs ejam uz politizētu uzraugu, politizētu uzraugu attiecīgajā jomā. Un koalīcija teiks, ka tas ir labākais pārstāvis. Piedod, piedod, Mārtiņ! Es zinu, ka man ar tevi ir labas attiecības un tu šobrīd gan neklausies (es runāju par Mārtiņu Bondaru), bet šis būs par tevi.

Koalīcija saka, ka nākamā kārtība, kādu viņi grib ieviest, būs tā, kas būs efektīvākā un pareizākā. Un piemērs, es domāju, mums ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kuras vadītājs ir Mārtiņš Bondars, kuram ir skaļi zināms viens process finanšu jomā.

Mēs runājam par to, ka mēs gribam novērst jebkuras šaubas. Un es arī esmu pārliecināts, tā ir mana cilvēcīgā pārliecība, ka Mārtiņš Bondars attiecīgajā strīdā nav vainīgs, bet vienlaikus viņš, kamēr notiek šis strīds, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, kas, protams, grauj parlamenta prestižu. Un līdz ar to, ja...

Šīs ir salīdzināmas situācijas. Ja mēs padarīsim Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par politisku tirgošanās placi, kur visi padomes locekļi būs koalīcijas virzīti, tad ir jāpasaka vēl viena lieta. Tad principā mēs politizēsim finanšu sektoru, jo ir tāda neliela detaļa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem ir pienākums uzraudzīt bankas.

Tātad viņi uzrauga konkrētas bankas. Katrs padomes loceklis faktiski ieiet kādā konkrētā bankā. Tas nozīmē, ka mums tagad politiskas bankas? Ka tas pasākums, ko sauc kapitālo remontu, būs politizēt finanšu sektoru?

Tāds faktiski ir šo grozījumu, šī piedāvājuma mērķis – noņemt no trases esošo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību tāpēc, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība faktiski nav pieļāvusi piespiedu likvidāciju vienai konkrētai bankai, ko sauc par “AB.LV banku”, uz kuras rēķina piespiedu likvidācijas gadījumā dažu kungu advokāti vai pietuvinātie varētu nopelnīt prātam neapveramu summu, faktiski neko nedarot. Tāds ir tas mērķis. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt.

Un es aicinu neatbalstīt to vēl viena iemesla dēļ. Moneyval rekomendācijas, tas nav obligāts likums, kas ir jāizpilda. Mūsu valstij var piedāvāt risināt kādas problēmas, bet mums nevar neviens cits uzspiest un obligātā formā pateikt, kas mūsu valstij ir jādara. Tāda kārtība faktiski nav pieņemama attiecībā uz neatkarīgu, suverēnu valsti, ka kāds var diktēt obligātus priekšnoteikumus, kas ir jāizdara.

Rekomendācijas savā būtībā nozīmē nevis pavēli, bet priekšlikumu, ko varētu darīt vai ko varbūt vajadzētu uzlabot, bet tas nenozīmē aklu liekšanos tādā kalpu pozas stājā, nerūpējoties par savas valsts interesēm.

Vēl. Un tas ir pats pēdējais, ko es gribu pateikt. Tie pārmetumi, kas ir bijuši vērsti pret “AB.LV banku”, analogi pārmetumi ir tikuši vērsti arī citās valstīs. Es nosaukšu piemēru ar Swedbanku. Vai Swedbankai ir uzsākts likvidācijas process? Es esmu dzirdējis un lasījis presē, ka Swedbank vadītājai, aizejot no amata, pēc tam, kad ir pārmests, ir izmaksātas prēmijas divu miljonu eiro apmērā.

Mūsu valstī mēs paši ar prieku likvidējam savu valsts nacionālo kapitālu un uzskatām, ka tas ir pareizi. Manuprāt, tā ir kļūda, un mums to nevajadzētu pieļaut.

Es tikai sabiedrībai vēlos nosaukt piemēru, kā koalīcija, aizbildinoties ar faktu, ka iecels labākos profesionāļus, patiesībā ieceļ amatos. Un tas droši vien būs attiecināms arī uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Proti, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pavisam nesen Valsts vides dienesta vadītājas amatam virzīja Elitu Baklāni-Ansbergu. Juris Pūce, kā mēs zinām, ir Edgara Jaunupa klasesbiedrs. Elita Baklāne-Ansberga ir no studiju laikiem Edgara Jaunupa ļoti cieša, ļoti, ļoti cieša draudzene.

Tas ir tas veids, kādā izvēlas vadītājus amatos, un Ministru kabinets viņus apstiprina. Un nav ne mazāko šaubu, ka šādā pat kārtībā un pēc šādas pašas sistēmas tiks arī izvēlēti nākamie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi.

Otra lieta. Ja mēs runājam par finanšu sektora kapitālo remontu, es domāju, ka vislabāk to izjūt katrs Latvijas uzņēmējs un katrs Latvijas iedzīvotājs, kas ir saskāries ar vēlmi atvērt Latvijā bankas kontu, ko mūsdienās kļūst izdarīt arvien grūtāk Latvijā. Un es domāju, ka irpietiekami daudzi Latvijas sabiedrības cilvēki, kas tiek uzskatīti pēkšņi par noziedzniekiem, kuriem tiek aizvērti bankas konti.

Es domāju, ka Latvijas sabiedrība jau izjūt šodien uz savas ādas, ka tā saucamais finanšu sektora kapitālais remonts patiesībā arvien vairāk bremzē uzņēmējdarbību, arvien vairāk uzņēmēju pārvācas uz kaimiņvalstīm, kur daudz vienkāršāk ir atvērt kredītiestādēs bankas kontus, kur nav vēlme iznīcināt savas valsts finanšu sektoru.

Un nebūsim naivi, mēs te lielāmies, ka mums ir samazinājies nerezidentu noguldījumu apjoms. Varētu padomāt, ka šie nerezidenti vairs nekad nekur nenogulda. Viņi vienkārši pārvācas uz Monako, uz Šveici, uz citām kaimiņvalstīm, un faktiski mēs vienkārši savu finanšu sektoru, kurš ir ienesis Latvijas budžetā pietiekami lielus naudas līdzekļus, uzdāvinām citām valstīm.

Tas arī ir tas milzīgais ieguvums, ko mēs esam ieguvuši no tām darbībām, kas līdz šim ir veiktas. Attiecīgie grozījumi ir bīstami, būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos. Un līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo grozījumu un nepolitizēt. Jo, kā mēs zinām, politizēts uzraugs nekādā veidā nevar izpildīt neatkarīga uzrauga funkciju.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...