Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Būvinženieru savienības rīkotās diskusijas dalībnieki par Zolitūdes traģēdijas tehniskās ekspertīzes kvalitāti uzskata, ka būtu nepieciešams publiskot tehniskās ekspertīzes datus, lai citi būvinženieri zinātu par šīm kļūdām un turpmāk tādas nepieļautu. Būvinženieri uzskata, ka daudz svarīgāk par konkrētā vainīgā meklēšanu, kas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetence un atbildība, būtu atklāti runāt par tehnisko ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem.

Pietiek jau ziņoja,  Būvinženieru savienība rīkoja diskusiju, kurā analizēja bijušā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora, inženierzinātņu doktora Egona Lavendeļa secinājumus par Zolitūdes traģēdijas ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem. “Ko žurnālisti, sabiedrība, tiesu sistēma? Meklē vainīgo. Tas ir pats galvenais. Inženierim ir svarīgi noskaidrot līdz sīkumam, kāpēc sabruka, piemēram, Maxima, lai tas otrreiz vairs neatkārtotos,” uzsvēra Lavendelis.

Atgādinot, ka viņš nav būvinženieris, bet viņam ir liela pieredze aviācijas katastrofu izmeklēšanā, profesors uzsvēra, ka aviācijā ekspertīžu veikšana noorganizēta tā, ka “dažu stundu laikā jau ir uzticēta ekspertīze ļoti labam ekspertam, organizatoram, kas komplektē sev brigādi un meklē, kāda ir bijusi vaina. [Izmeklēšana] sākas ne tieslietu sistēmā, bet ar absolūti tehniskām lietām. Aviācijā tas novests līdz tādai sistēmai tāpēc, ka tur ir daudz naudas. Katrs gadījums ir jautājums, kā būs ar aviāciju tālāk”.

Pēc Lavendeļa domām, būvniecības traģēdiju gadījumos nav pareizi, ka katastrofas iemeslu meklēšanas vadība tiek uzticēta prokuroram. “Tūlīt pēc gadījuma prokurori jau nosauc vainīgos. Pat juristi protestē, ka nevar nosaukt vainīgos pirms pierādījumiem. Prokurors sastāda jautājumus tehniskajiem ekspertiem, tad izvēlas tehniskos ekspertus un jautājumu atdod viņiem. Nav komandas, zināmā mērā subjektīva ekspertu izvēle, un trakākais, ka jautājumus ir sastādījis prokurors, nevis inženieris. Līdz ar to atsevišķu ekspertu atbildes ir absolūti nesaskaņotas,” uzsvēra profesors.

Pēc viņa ieskatiem, nekādu kritiku neiztur prokurora paziņojums par ekspertīzē atklāto, ka atsevišķi elementi bijuši par 650% pārslogoti. “Ja nestrādā komanda, bet atsevišķi eksperti, tad, izrādās, prokurors ir tas, kurš novērtē, vai viņa eksperts ir tas pareizākais vai nepareizākais,” uz, viņaprāt, aplamībām ekspertīzes organizēšanā norādīja Lavendelis.

Viņa teikto gan atspēko Zolitūdes traģēdijas ekspertīzē iesaistītais būveksperts Artis Dzirkalis, uzsverot, ka bijusi 10 ekspertu komanda, bijuši pieaicināti eksperti gan no Tehniskās universitātes, gan vadošie konstruktori, aprēķini veikti gan datormodelēšanas programmās, gan ar roku. Tieši tādēļ ekspertīze ilgusi veselu gadu, turklāt jautājumi ekspertiem izstrādāti kopā, nevis tos uzdevis prokurors.

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz to, ka būtu nepieciešams publiskot ekspertīzi - ne tikai tādēļ, lai izslēgtu spekulācijas par ekspertīzes kvalitāti vai ļautu visiem ieinteresētajiem būvekspertiem un būvinženieriem paust savu redzējumu par iespējamiem sabrukšanas iemesliem, bet galvenokārt tāpēc, lai tādas traģēdijas vairs neatkārtotos un būvinženieri precīzi zinātu, kādas kļūdas tika pieļautas un kas noveda līdz ēkas sabrukšanai.

Diskusijas dalībnieki atgādināja Ķeguma tilta sabrukšanas izmeklēšanas pieredzi, kad valdība noteikusi komisiju un laiku, kurā jāizmeklē sabrukšanas iemesli. Tikai pēc tam prokurori un tiesībsargājošās iestādes ķērušies pie vainīgā meklēšanas.

Tāpat diskusijas dalībnieki norādīja uz aplamo praksi, ka ēku sabrukšanas fakti vispār tiek slēpti, nevis analizēti un dokumentēti, lai ar tiem var iepazīties visi nozares speciālisti. Kā piemēru būvinženieri minēja noliktavas sabrukšanu Brocēnos, rūpnīcā Cemex, kura vispār no sabiedrības noklusēta, jo īpašnieki nav vēlējušies, lai par to uzzinātu visā valstī, tādēļ izlēmuši norakstīt to zaudējumos.

Pēc būvinženieru domām, jau augstskolas studiju laikā būvinženieriem būtu nepieciešams atsevišķs kurss par avārijām, kuras notikušas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Tad nākamie būvinženieri zinātu, pie kā noved viņu nevīžība un negodprātīga attieksme pret būvniecības jautājumiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvmehānikas katedras vadītāja, asociētā profesore Līga Gaile norāda uz kaimiņvalstu pieredzi, kur jebkuras tehniskās avārijas informācija tiek apkopota, analizēta un izdarīti secinājumi profesionāļu lokā. “Piemēram, Anglijā veido tādus mazus izdevumiņus, kas tiek katrā inženieru birojā izlikti pie sienas. Ir sistēma, lai tādas kļūdas netiktu atkārtotas,” par Lielbritānijas pieredzi būvniecības avāriju jautājumos klāstīja Gaile.

Turklāt Anglijā būvinženieru un projektētāju biroji apmainoties ne tikai ar slikto pieredzi, bet arī citiem nestandarta risinājumiem, kad tiek projektētas un būvētas sarežģītas ēkas. Tādējādi, iepazīstoties ar konkurējošo biroju pieredzi un risinājumu, būvinženieri un projektētāji ceļ nozares kopējo kvalitāti, uzsvēra Gaile.

Arī Dzirkalis piekrīt, ka ekspertīzes slēdzienu būtu nepieciešams publiskot, taču pagaidām tas kalpo kā apsūdzības puses pierādījumu bāze, tādēļ procesuālo darbību ietvaros ar to vēl nevar iepazīstināt nozari un interesentus.

Dzirkalis piekrita kolēģu domām, ka valstī būtu nepieciešams izveidot būvekspertīžu kompetences centru, ko varētu uzņemties Būvinženieru savienība, lai ikvienā situācijā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki zinātu, kur vērsties pēc būvekspertīzes, nevis katru reizi tiktu pieaicināti eksperti no dažādām institūcijām, par kuru kompetenci ne vienmēr ir pārliecība.

“Atceros, ka ne visai sen Būvniecības kontroles birojs bija gatavs uzņemties to darīt, jo mums šī zona ir ļoti nenosegta, bet, cik es atceros, Būvniecības padomē to visi beigās norēja, un ar to arī viss beidzās. Tagad sākam atkal kaut ko no jauna,” kvalitatīvas būvekspertīzes nepieciešamību pamato Dzirkalis.

“Tajā laikā, kad es strādāju Valsts būvinspekcijā par ekspertīzes daļas vadītāju, bija šīs tiesvedības, kur tiesā piedalījās 5–6 eksperti. Pa lielam nekas nav mainījies. Katra puse pieaicina ekspertu, un nav neviena, kas pasaka, kuram tad īsti ir taisnība, nav nevienas kompetentas institūcijas, kura sniedz saistošu viedokli,” pauda Dzirkalis.

Viņš atgādināja, ka avāriju būvekspertu pieredze pēdējā laikā ir krietni uzkrājusies, jo bijusi gan Zolitūdes izmeklēšana, gan Stradiņu slimnīcas jaunās ēkas pieredze, līdz ar to ekspertu kvalifikācija ir pietiekami augusi. Pēc viņa domām, tieši Būvinženieru savienība varētu būt tā institūcija, kuras paspārnē tiek izveidots kompetents ekspertīžu centrs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...