Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts un pašvaldību būvniecības darbu iepirkumos joprojām nav novērstas problēmas, kas saistītas ar nepamatoti zemas cenas piedāvājumu, kas apdraud ne tikai godīgu konkurenci, bet arī ēku kvalitāti un drošību, un tas, neraugoties uz skrupulozo būvniecības procesa un ēku drošības uzraudzīšanu, var novest pie līdzīgas katastrofas kā Zolitūdes traģēdija. Tā uzskata Latvijas Būvinženieru savienības eksperts Rodrigo Pelsis: viņam zināmi vairāk nekā 20 veidu, kā iegūt pasūtījumu ar nepamatoti zemu cenu un pēc tam projekta realizēšanas laikā iegūt papildu finansējumu, kas pārsniedz pat dārgākā piedāvājuma cenu.

Lai gan būvnieki piedāvājuši vairākus risinājumus, kā izskaust nepamatoti zemo cenu piedāvājumus būvniecības konkursus, tomēr nedz Ekonomikas ministrijā, nedz Iepirkumu uzraudzības birojā dzirdīgas ausis nav atradušās.

Pelsis ir pārliecināts, ka ikvienā lielākā iepirkumā iespējams piesaistīt ekspertus, kas objektīvi varētu noteikt, kāda ir zemākā iespējamā cena, līdz ar to piedāvājumus, kas ir zem šīs cenas, varētu izslēgt no vērtēšanas. Tomēr, kamēr atbildīgās institūcijas izliekas šo piedāvājumu nedzirdam un nesaprotam, būvnieki un projektētāji arvien pilnveido savas prasmes konkursos piedāvāt nereāli zemas cenas, bet pēc tam jau projekta realizēšanas laikā atrast veidu, kā pierādīt, ka pasūtītājs neprecīzi definējis iepirkuma priekšmetu, tādēļ nepieciešams papildu finansējums.

“Ja mēs izskaustu nepamatoti zemās cenas, tad varētu runāt, ka mēs lēnā garā ar kontroles mehānisma palīdzību, ar Būvniecības valsts kontroles biroju un visām būvvaldēm pamazām paprasītu lielākas prasības, un viņas pašas no sevis veidotos konkursa gaitā. Uzvarētu tas, kas ir labāks,” ir pārliecināts būvinženieris.

Īpaši bieži nepamatoti zemas cenas piedāvājumi saistīti ar būvprojektēšanu, novērojis Pelsis. Tad ar iespējami zemām izmaksām tiek piedāvāts tikai projekta “skelets” bez detaļām un paskaidrots, ka, ja pasūtītājs vēlas arī detaļas, tad nepieciešams papildu finansējums. Tā kā pēc Zolitūdes traģēdijas vairs neviens neuzdrīkstas riskēt ar paviršiem un līdz galam neizstrādātiem projektiem, lielākoties pasūtītāji piekāpjoties un piekrītot maksāt vēl.

Turklāt nereti papildu samaksas krietni pārsniedz sākotnējā piedāvājuma cenu. “Skaidrs, ka neviens neriskēs ar to, ka kaut kas varētu sagāzties, bet citas detaļas būs daudz paviršākas, būs mazāks projekta saturs, nebūs uzzīmētas tās lapas, bez kurām var iztikt, un tās būs pasūtītājam jāpasūta vēl papildus,” novērojis būvinženieris.

Viņam zināmas vairāk nekā 20 metodes, kā uzvarēt ar nepamatoti zemu cenu un pēc tam panākt papildu finansējuma piešķiršanu. Populārākā ir saisatīta ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansētajiem projektiem, kad valsts, lai nezaudētu Eiropas naudu, ir gatava piekāpties būvnieka prasībām.

“Visefektīvāk ir tad, ja uzvar tajā periodā, kad Eiropas naudas dalīšana iet uz beigām. Tad saprot, ka pieļauta kļūda - par tādu cenu, kā ir izstrādāts, neko izdarīt nevar. Ja nevar atrast trūkstošos tūkstošus, ko piemaksāt, tad tā projekta vienkārši nebūs vai būs tikai pēc 2 gadiem, kad ES naudas vairs nebūs. Ko tad tam pasūtītājam darīt? Viņš visos iespējamos veidos atradīs tos tūkstošus,” stāsta Pelsis.

Viņš min arī konkrētu piemēru, kad neviena institūcija nav vēlējusies ieklausīties ekspertu atzinumos par nepamatoti zemu cenu. 2013.gadā Daugavpils projektēšanas institūts piedāvāja Daugavpils profesionāli tehniskajai skolai izgatavot projektu jaunbūvei un esošo vairāku korpusu rekonstrukcijai. “Viņi piedāvāja uztaisīt projekta ekspertīzi visiem šiem korpusiem par 300 latiem (427 eiro) +PVN. „Uztaisīt ģeoloģiju” - atkal 300 lati +PVN. Uztaisīt topogrāfiju – tie paši 300 +PVN. Pirmkārt, jau pats fakts, ka trīs dažādi darba veidi maksā 300 latus, rada aizdomas. Tas jau liek aizdomāties, ka cipars no griestiem kaut kur izzīsts. Otrkārt, tas cipars 300 lati ir 20x mazāks nekā tirgus cena,” projektu atceras būvinženieris.

Viņš piedāvājis savus aprēķinus šiem darbiem, tomēr tajos neviens nav vēlējies iedziļināties vai apšaubīt šo aprēķinu pareizību. Toreiz Iepirkumu uzraudzības birojs uzklausījis Daugavpils projektēšanas institūta paskaidrojumu, ka viņi paši ar šiem darbiem nenodarbosies, bet piesaistīs apakšuzņēmējus, kas arī piedāvājuši tādas cenas. “Ir trīs papīri, trīs organizācijas apsola, ka par tādu cenu var uztaisīt. Lai gan jau pats par sevi dīvaini, ka trīs dažādas organizācijas piedāvā identisku cenu dažādiem darbiem. Iepirkumu uzraudzības birojam ar to pietika, lai visus manus aprēķinus aizslaucītu mēslainē,” secina Pelsis.

Tāpat reizēm iepirkumos uzvar dārgākais pasūtījums, kura iesniedzējs piedāvājis nepārbaudāmu kvalitāti. Viens no tādiem gadījumiem bijis ar siltumtrasēm. “Lai gan Latvijā divas kompānijas ražo siltumtrases, tomēr konkursos uzvar Dānijas kompānija, kura piedāvā neizmērāmu kvalitāti. Viņi apgalvo, ka siltumtrase būs kā jauna arī pēc 30 gadiem, lai gan pati rūpnīca strādā tikai septiņus gadus, līdz ar to iespējas to pārbaudīt nav nekādas. Tas nekas, ka visi speciālisti apšauba šo apgalvojumu, viņi tā saka, un līdz ar to uz papīra viņu piedāvājums izskatās ekonomiski izdevīgāks,” ar nožēlu secina būveksperts.

Pelsis novērojis, ka tagad parādījusies mode uzvarēt ar dārgāko cenu, bet ar nesaprātīgi īsiem termiņiem, kā bijis arī Salu tilta rekonstrukcijas darbos. Lai gan trīs eksperti atzinuši, ka tik īsā termiņā plānotos darbus nav iespējams paveikt, tomēr iepirkumu uzraugs uzticējies pretendenta pieaicinātajam ekspertam, kurš apgalvojis, ka ir iepazinies ar kompānijas piedāvāto unikālo metodi, tādēļ arī iespējams tik īss termiņš. “Mēs trīs palikām muļķos, bet pēc tam loģiski, ka darbu izpildes termiņi tika pagarināti,” atgādina Pelsis, kurš par šo gadījumu sūdzējies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Būvinženieris ir nobažījies, ka šie triki ar cenām un termiņiem ne tikai apdraud godīgu konkurenci, bet var novest arī pie nopietnākām sekām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...