Būvvalde ierosina administratīvo lietu par patvaļīgu būvniecību Stradiņu slimnīcā
PIETIEK20.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pilsētas būvvaldes būvinspektors 13.martā apsekojis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa jaunbūvi un konstatējis, ka būvdarbu apturēšanas laikā būvobjektā ir veikta patvaļīga būvniecība. Būvvalde ierosinājusi administratīvo lietvedību par patvaļīgu būvniecību. Tikmēr būvdarbu veicējs – pilnsabiedrība SBRE joprojām paliek pie sava, ka runas par būvdarbu apturēšanas laikā veikto patvaļīgo sienas plaisu „aizķepināšanu” esot blēņas.
Pietiek jau ziņoja, ka P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvnieki jau pēc būvuzrauga lēmuma par būvdarbu apturēšanu ir patvaļīgi "aizķepinājuši" nozīmīgu deformāciju - 2-3 milimetrus platas plaisas tērauda sijas balstījuma vietā. Par šādu pārkāpumu būvniekiem draud kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 239. panta.
Stradiņa slimnīca, kas iepriekš izvairījās no konkrētas atbildes par šo lietu, tagad atzinusi, ka 17.martā ir saņēmusi AS Inspecta Latvia vēstuli, kurā norādīta plaisu aizklāšanas fakta konstatācija. Šo informatīvo vēstuli slimnīca ir pārsūtījusi Rīgas pilsētas būvvaldei un pilnsabiedrībai SBRE, informē slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle, piebilstot, ka būvvalde vērtē vēstulē minēto faktu atbilstību Būvniecības likuma 18. panta sestajai daļai „Slimnīcas darbinieki neveic nekādas darbības objektā, izņemot ekspertu darbu organizēšanu,” uzsver slimnīcas pārstāve.
Būvvaldes pārstāve Ilze Žūka Pietiek paskaidroja, ka atkārtotā slimnīcas jaunā korpusa būvobjekta apskatē būvinspektors patiešām ir konstatējis patvaļīgus būvdarbus. ”Atbilstoši normatīvo aktu regulējumam visi būvniecības procesa dalībnieki atbilstoši savai kompetencei ir atbildīgi par darbiem, kas notiek būvobjektā. Ņemot vērā, ka būvdarbus ir apturējis arī būvuzraugs, arī viņam ir tiesības fiksēt, vai viņa norādījumi tiek ievēroti,” norāda būvvaldes pārstāve.
Pēc Žūkas sniegtās informācijas, normatīvo aktu regulējums neparedz konkrētu periodu, kura laikā būvvaldei ir pienākums apsekot būvobjektus, kuros būvdarbi ir apturēti, taču pirms lēmuma pieņemšanas par būvdarbu atsākšanu būvvaldes būvinspektori apseko būvobjektus, lai konstatētu, vai būvdarbu aizlieguma laikā nav turpināti būvdarbi.
Uz jautājumu, kāda ir tālākā būvvaldes rīcība pēc tam, kad konstatēts, ka ir veikti kādi darbi pēc būvdarbu apturēšanas, Žūka atbildēja: „Tiek ierosināta administratīvā lieta par patvaļīgu būvniecību.”
Tikmēr patvaļīgajā defektu „aizķēpāšanā” vainotais būvnieks SBRE Pietiek arī pašlaik turpina apgalvot, ka nesniegs nekādus komentāru, jo tās "ir blēņas".
Kā jau ziņots, P. Stradiņa slimnīcas vadība savās oficiālajās atbildē iepriekš izlikās, ka vispār nesaprot, par ko uzdoti jautājumi, lai gan nepārprotami norādīja, ka atbildes tiek sniegtas saistībā ar publiskoto informāciju par patvaļīgo plaisu aiztaisīšanu.
Savukārt piesaistītā būvekspertu kompānija Inspecta Latvia sākotnēji Pietiek paziņoja, ka pēc likuma tā vispār nevienu un ne par ko nevarot informēt, vienīgi pasūtītāju - šajā gadījumā P. Stradiņa slimnīcas vadību.
„Inspecta Latvia par būvobjektā konstatētajiem faktiem attiecībā uz plaisas apstrādi ir informējuši pasūtītāju - P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu. Inspecta Latvia darbību reglamentējošajos normatīvos un ar klientiem noslēgtajos līgumos ir stingri noteikts, ka uzņēmuma ekspertiem nav tiesību bez pasūtītāja ziņas publiskot darba izpildes laikā konstatētos faktus. Lēmumu par tālāko rīcību saistībā ar konstatētajiem faktiem jāpieņem pasūtītājam.
Turklāt jāuzsver, ka mūsu eksperti var konstatēt plaisas apstrādes faktu, bet, lai objektīvi spriestu par notikušā apstākļiem un iesaistīto pušu atbildību, ir nepieciešams rūpīgs notikušā izvērtējums un papildus informācija, kas nav mūsu rīcībā. Šādu darbību veikšana neietilpst mūsu kompetencē,” teikts Inspecta Latvia atbildē.
Uz jautājumu, kādēļ Inspecta Latvia par šo krimināli sodāmo darbību neinformē policiju, pildot ikviena pilsoņa pienākumu ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem, uzņēmums savukārt pēc ilgākām pārdomām sniedza šādu izvērstu skaidrojumu:
"Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka būvniecības noteikumu pārkāpšanu likumdevējs ir kriminalizējis Krimināllikumā precīzi noteiktos gadījumos. Krimināllikuma 239.p.1.d. var piemērot tad, ja notikušajam konstatējamas sekojošas pazīmes:
- būvdarbu veikšana laikā, kad tie ir apturēti, ir notikusi trešās grupas būvē vai daudzdzīvokļu ēkā. Šī pazīme (III grupas būve) tiešām ir konstatējama;
- ja būvdarbi apturēti sakarā ar to veikšanu bez būvatļaujas vai sakarā ar būvdarbu uzsākšanu pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes. Šī pazīme nav konstatējama, jo būvdarbi ir apturēti citu iemeslu dēļ.
Mēs šo normu izprotam tādējādi, ka tad, ja iztrūkst kaut vai tikai viena no augstāk minētajām pazīmēm, notikušais nav kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums Krimināllikuma izpratnē."
Ja Pietiek rīcībā esot kāda informācija, lai pats Pietiek arī vēršoties policijā, norādīja Inspecta Latvia: "Ja jūsu rīcībā ir plašāka informācija, kas ļauj konkrēto notikumu kvalificēt kā noziedzīgu nodarījumu, aicinām Jūs par to ziņot policijai. Ja policija notikušo kvalificēs kā noziedzīgu nodarījumu, mēs viennozīmīgi sniegsim tai visu mums zināmo informāciju likumā noteiktajā kārtībā.
Veselības ministrija, kas apgalvo, ka rūpīgi seko līdzi situācijai ar pārtrauktajiem būvdarbiem Stradiņu slimnīcā, nav informēta par patvaļīgo defektu slēpšanu, līdz ar to arī nav par šo faktu vērsusies policijā. Valsts policijā neviens no P. Stradiņa slimnīcas tāpat nav vērsies policijā ar iesniegumu par patvaļīgajiem būvdarbiem.
Krimināllikuma 239.pants "Būvniecības noteikumu pārkāpšana", kas tika "pastiprināts" pēc Maximas traģēdijas, skaidri noteic: "(1) Par būvdarbu veikšanu laikā, kad tie ir apturēti, trešās grupas būvē vai daudzdzīvokļu ēkā, ja būvdarbi apturēti sakarā ar to veikšanu bez būvatļaujas vai sakarā ar būvdarbu uzsākšanu pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes, - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."
Pietiek jau vairākkārt ir informējis par konstatēto situāciju slimnīcas jaunā korpusa būvdarbos. Cita starpā esam jau informējuši arī par iespaidīgajām plaisām, kas janvāra beigās bija konstatētas nesošās tērauda sijas balstījuma vietā.
"1. blokā 2. stāva pārseguma (pie asu krustpunkta C''/5) nesošās sijas un dzelzsbetona sienas konstrukcijas savienojuma mezglā konstatēta deformācija," - šādi tas tika fiksēts apskates protokolā. Šai konstatācijai sekoja būvuzrauga lēmums par būvdarbu apturēšanu.
1. martā, veicot šīs pašas vietas apskati, būvuzraugs Rihards Ābols kopā ar slimnīcas un Inspecta Latvia pārstāvjiem konstatējuši, ka jau pēc būvdarbu apturēšanas nezināmas personas - pēc visa spriežot, būvnieki - ir veikušas patvaļīgus darbus, lai gan to aizliedz Krimināllikums.
Kā konstatēts, bez būvuzrauga klātbūtnes un akceptētiem risinājumiem periodā pēc būvdarbu apturēšanas būvnieki ir patvaļīgi konstatētos defektus "aizķepinājuši". Oficiāli šī "aizķepināšana" ir nosaukta par "pastiprināšanas darbiem 2. stāva pārseguma (pie asu krustpunkta C''/5) nesošās sijas un dzelzsbetona sienas konstrukcijas savienojuma mezglā".
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
