Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ķeguma novada būvvalde rīkojusies ļoti dīvaini, kad tika konstatēts, ka Daugavas kreisajā krastā norakts stāvkrasts, lai iekārtotu ceļu, kas beidzas tieši Daugavā. Būvvalde atzinīgi novērtējusi, ka uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas īpašnieks – pazīstamā Polijas vistu kūpinātāja Rubeņi īpašnieka dēls - nelikumīgo būvniecību pārtraucis, sadarbojies gan ar Valsts vides dienestu, gan Valsts meža dienestu, samaksājis visus sodus un pēc tam jau saņēmis visus nepieciešamos saskaņojumus būvdarbu turpināšanai.

Nelikumīgos būvdarbus Daugavas krastā Ķeguma novadā pirms gada bija pamanījis kāds Pietiek lasītājs. “Regulāri atpūšos pie radiem Ķeguma novadā Daugavas krastā. Esmu mierīgas atpūtas uz ūdens cienītājs. Pērn pamanīju radikālas izmaiņas Daugavas kreisajā krastā. Zemes īpašnieki brutālā veidā ar traktortehniku noraka stāvkrastu, lai iekārtotu sev  ceļu, kurš beigtos tieši Daugavā. Tā kā es zinu aizsargjoslu likumu (Daugavai aizsargjosla ir 500 metri - Aizsargjoslu likuma 7. pants) un to, ka veikt šādas darbības likums liedz, man bija skaidrs, ka novēroju nelikumīgas darbības. Nofotografēju būvdarbu radītos postījumus, kurus pievienoju pielikumā arī šim e-pastam. Kā arī pievienoju arī ekrānuzņēmumu no kadastrs.lv, kurā ir redzams šis īpašums ortofoto pirms dažiem gadiem. Iesniedzu iesniegumu Valsts Vides dienestā un Ķeguma novada domē (būvvaldē),” raksta Pietiek lasītājs.

Atbildīgie dienesti pateikuši viņam paldies par ziņošanu un solījuši veikt pārbaudi. Taču pēc gada Pietiek lasītājs konstatējis, ka nelegālie būvdarbi nav apturēti, gluži otrādi – tie pabeigti. “Šogad  atgriežoties nozieguma (pret dabu) vietā, ieraudzīju skaisti pieblietētu grants ceļu, kurš beidzas Daugavā. Ja arī viņi grantij uzbērs virsū melnzemi un iestādīs mauriņu, tad tas daudz nemainīs lietas būtību - stāvkrasts nopostīts, un ir izbūvēta iespēja upē nolaist savu ūdens transporta līdzekli,” raksta lasītājs.

Savu neizpratni par notikumu attīstību pēc ziņošanas viņš paudis arī atbildīgajiem dienestiem. “Ir pagājis gandrīz gads, un ceļa būvdarbi ir veiksmīgi pabeigti - krasts skaisti noformēts, un grants ceļš ir skaisti pieblietēts un beidzas Daugavā. Es atvainojos, bet tā ir klaja ņirgāšanās par likumpaklausīgajiem Latvijas pilsoņiem. Man tomēr nav īsti saprotams - kā tas ir iespējams, ka 2016. gadā zemes īpašnieki pārkāpj likumu (ļoti labi apzinādamies, ko dara) un izposta dabu, samaksā tiem uzlikto sodu un tik un tā sasniedz savu mērķi? It kā nav vairs mežonīgie deviņdesmitie, kad valdīja patvaļa un visatļautība. Kur ir taisnīgums? Kas ir jādara, lai šāda patvaļa vienreiz beigtos? Šovasar šajā vietā jau bija jābūt atjaunotam stāvkrastam, nevis glīti iekārtotam ceļam, par kuru upē nolaist savu jahtu vai kuteri. Šādi notikumi pamatīgi iedragā ticību mūsu valstij. Sanāk, ka uzbūvēt var jebkur un jebko, galvenais, ka ir gana pietiekams EUR daudzums makā,” savu sašutumu Valsts vides dienestam pauž lasītājs.

Ķeguma novada būvvaldes vadītāja Laila Jēkabsone Pietiek skaidro, ka īpašnieks tagad ir visus dokumentus sakārtojis un viņam tik tiešām ļauts ceļu būvēt līdz pat Daugavai. “Tur nu gan nekāda stāvkrasta nav,” uz jautājumu, kādēļ būvvalde pieļāvusi stāvkrasta postīšanu, atbildēja Jēkabsone.

Pēc viņas pārliecības, celt trauksmi par šo gadījumu nav nekāda pamata. “Tur bija apturēti darbi, tika uzlikts sods, pats īpašnieks vērsās Valsts vides dienestā. Viņš sadarbojās ar šīm institūcijām. Viņš sadarbojās arī Valsts mežu dienestu, jo tur bija nelikumīgi izcirsti alkšņi. Nelieli, bet vienalga. Tur arī viņš samaksāja visus sodus. Un tika izstrādāts projekts, tas bija vajadzīgs, to mēs ar pašvaldības policiju konstatējām, ka tādi darbi tiek veikti. Viņš izstrādāja projektu, mēs akceptējām, aizsūtījām arī visus dokumentus, apliecinājuma dokumentus. Es tagad nezinu, cik tā lieta ir tālu. Viņam bija jānostiprina ceļa malas. Nevienam jau nebija pretenzijas, ka tas tur tā ir,” skaidro Ķeguma būvvaldes vadītāja.

Lai gan būvvalde konstatējusi nelikumīgu būvniecību, sodu par to nav uzlikusi, jo to jau esot izdarījuši „citi dienesti”. “Divas reizes vienu galvu nevar nocirst,” sacīja Jēkabsone.

Pietiek noskaidroja Valsts vides dienestā (VVD), ceļa būvētājam uzlikts 700 eiro liels sods par nelikumīgu būvniecību. Kā skaidro VVD vadītāja Inga Koļegova, tālāk dienesta rokas esot sasietas. “Tā jau ir ierasta prakse, ka būvvaldes legalizē nelikumīgu būvniecību. Mēs tur neko nevaram darīt,” saka Koļegova.

Pēc viņas skaidrojuma, ja tiek konstatēts, ka kāds kaut ko ir izdarījis nelikumīgi, tad būvvaldei ir jāpieņem lēmums, vai šāda darbība vispār ir pieļaujama vai ir pretrunā likumiem. Ja ir pretrunā likumiem, tad jādara viss, lai atgrieztos sākotnējais stāvoklis, cik nu vien iespējams. Savukārt, ja būvniecība ir pieļaujama un tur vienkārši nav ievērotas procedūras, tad būvvalde pieņem lēmumu, ko tālāk darīt.

“Mēs izvērtējam no vides viedokļa, ja ir kaut kas darīts nelikumīgi, tad mēs sodām. Bet lēmumu pieņemt, vai tur var tālāk darboties, tas nav mūsu kompetencē. Tas ir pašvaldības lēmums,” norāda VVD vadītāja, piebilstot, ka likuma normu interpretēšana dažādās pašvaldībās “klibo ar abām kājām un vēl uz kruķiem”, katrai pašvaldībai pa savam interpretējot šīs normas.

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...