Caur zvaigznēm uz ērkšķiem jeb biznesa darījumi pie vircas krastiem
Eduards Vasiļevskis, jūrmalnieks, Pietiek lasītājs10.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Grupas 93 izstrādātajā Jūrmalas teritoriālajā plānojumā, kas vērsts uz 12 gadiem nākotnē, katrā teikumā pieminēta saudzējoša attieksme pret vidi – cilvēka līdzāspastāvēšana dabas pamatnēm ar labvēlīgu ietekmi uz vidi, par Natura 2000 neaizskaramību, biotopu nozīmi, par dzelzsbetona ,,draudzīgiem” pieskārieniem kāpām un krastiem. Plānojums ir pieskandināts ar paradīzes skaņām un saldiem risinājumiem. Bet vai tas ir ,,prāta” darbs, ko pasniedz Jūrmalas dome un Grupa 93?
,,Jūrmalas teritoriālā plānojuma pasūtītāja un izpildītāja stratēģija ir skaidri saredzama un norāda uz politisku izvēli, šodienas prioritātēm un stratēģiskiem mērķiem nākotnei. Starptautiski pazīstams, moderns piekrastes kūrorts un populārākā kūrortpilsēta Baltijas jūras reģionā. Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas un tikšanās vieta Baltijas reģionā. Kvalitatīvas dzīves un brīvdienu vieta, kultūras un sporta centrs.”
Šajos cēlajos sapņos ar augstu lidojumu aizmirsts, ka ik pa reizei jāpiezemējas un jāpadomā par māmuļu zemi.
Jauna Jūrmalas teritorijas plāna redakcija paredz simtiem hektāru dabas pamatnes bez to analīzes un izpētes transformēt apbūvējamās teritorijās. Kas notiks ar dabu, ar pieguļošajiem mežiem ar gruntsūdeņiem? Par to nekas netiek teikts! „To izpētīsim vēlāk”, „tagad dosim iespēju attīstīt pilsētu”. Taču tas viss jau ir bijis – šeit pat Jūrmalā, Priedainē, bez domāšanas un izpētes iznīcinot dabas teritorijas. Vai vēsture atkārtojas?
Kā jau izsenis tas pie mums notiek – ka tikai deguns nopūderēts un ģīmis laimīgs.
Sešdesmitajos gados bez sevišķas smadzeņu piepūles tika ,,uzprojektēta” Priedaines izgāztuve. Bijušajos kūdras laukos, dzērvenājā, purvā parādījās pirmās atkritumu kaudzes. Protams, izgāztuve tapa bez jebkādiem aizsargekrāniem – ko tur šķiest naudu. 50 gadu garumā no Jūrmalas un Rīgas, apkārtējiem rajoniem ik dienu tūkstošiem kubikmetru nešķirotu, toksisku, bīstamu atkritumu tika guldīti neaizsargātā zemītē. Tika sabeigta purva ūdeņu dabiskā cirkulācija. Mākslīgie notekgrāvji tika veidoti bez jebkādām filtrācijas sistēmām un ūdenī šķīstošās atkritumu vielas no izgāztuves pa grāvjiem ar gruntsūdeņiem tika novadītas Lielupē.
Kopš PSRS laikiem notekgrāvju tīrīšanas darbiem ir atmests ar roku un tagad šis septiņu hektāru lielais sūdu kalns (schEISEBERG) dreifē savā ,,sulā”. Starp citu, šeit paredzēta ,,biznesa darījumu teritorija”. Desmitiem hektāru Babītes-Priedaines meža tiek mērdēts un slīkst šajā vircā. Izgāztuves rekultivācija un sarkofāga izveide tika veikta bez mālu ieklājuma, drenāžas sistēmas iestrādes ar tālāko šo ūdeņu filtrāciju. Nokrišņiem infiltrējoties atkritumu uzbērumā un caurskalojot to ar gruntsūdeņiem, tie virzās ziemeļrietumu virzienā uz Priedaines ciematu, ietek Lielupē un Rīgas jūras līcī. Vairāk var skatīt šajā TV3 sižetā: http://www.tv3play.lv/play/236772/?autostart=true
Diez vai ,,to” gadu izpildkomitejas personālijas, ar šķērēm rokās pompozi graizot lentītes jaunatklājamos objektos, domāja par videi nodarīto pārestību, nelabojamām sekām uz daudziem gadsimtiem. Galvenais bija saņemt slavas mirkli un roku plekšķināšanu. Pusgadsimts ir par maz domes homo sapiens attīstībai. Tās pašas manieres, tikai ar lielākām ambīcijām, izkoptāku retoriku, ar mūsdienīgāku stratēģiju. Atkal progress tiek virzīts skaistiem nākotnes mērķiem ,,tautas labā”, aizmirstot, ka cēlo mērķu radītie objekti monstri stāv tukši un rēgojas visā Jūrmalā.
Tā pati Priedaine ir bez kanalizācijas, ūdensvada. Jaunatklātais, pa visu valsti izskandinātais bērnudārzs Katrīna ar lozungu uz reklāmas plakāta ,,Eiropas Savienības ieguldījums tavā nākotnē” slīkst kanalizācijas ūdeņos, bet pašvaldībai tādiem darbiem rokas par īsu un maks par plānu. Toties kaldināt Jūrmalai jaunus grandiozus plānus ar stratēģiskām nākotnes vīzijām, līdzekļu pietiek. Skat., http://www.tv3play.lv/play/240775
Vai varas kungu zvaigžņotā utopija kādreiz Jūrmalu nepadarīs par ,,kūrortu” ar ērkšķu mežiem pie vircas krastiem?
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
