Caur zvaigznēm uz ērkšķiem jeb biznesa darījumi pie vircas krastiem
Eduards Vasiļevskis, jūrmalnieks, Pietiek lasītājs10.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Grupas 93 izstrādātajā Jūrmalas teritoriālajā plānojumā, kas vērsts uz 12 gadiem nākotnē, katrā teikumā pieminēta saudzējoša attieksme pret vidi – cilvēka līdzāspastāvēšana dabas pamatnēm ar labvēlīgu ietekmi uz vidi, par Natura 2000 neaizskaramību, biotopu nozīmi, par dzelzsbetona ,,draudzīgiem” pieskārieniem kāpām un krastiem. Plānojums ir pieskandināts ar paradīzes skaņām un saldiem risinājumiem. Bet vai tas ir ,,prāta” darbs, ko pasniedz Jūrmalas dome un Grupa 93?
,,Jūrmalas teritoriālā plānojuma pasūtītāja un izpildītāja stratēģija ir skaidri saredzama un norāda uz politisku izvēli, šodienas prioritātēm un stratēģiskiem mērķiem nākotnei. Starptautiski pazīstams, moderns piekrastes kūrorts un populārākā kūrortpilsēta Baltijas jūras reģionā. Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas un tikšanās vieta Baltijas reģionā. Kvalitatīvas dzīves un brīvdienu vieta, kultūras un sporta centrs.”
Šajos cēlajos sapņos ar augstu lidojumu aizmirsts, ka ik pa reizei jāpiezemējas un jāpadomā par māmuļu zemi.
Jauna Jūrmalas teritorijas plāna redakcija paredz simtiem hektāru dabas pamatnes bez to analīzes un izpētes transformēt apbūvējamās teritorijās. Kas notiks ar dabu, ar pieguļošajiem mežiem ar gruntsūdeņiem? Par to nekas netiek teikts! „To izpētīsim vēlāk”, „tagad dosim iespēju attīstīt pilsētu”. Taču tas viss jau ir bijis – šeit pat Jūrmalā, Priedainē, bez domāšanas un izpētes iznīcinot dabas teritorijas. Vai vēsture atkārtojas?
Kā jau izsenis tas pie mums notiek – ka tikai deguns nopūderēts un ģīmis laimīgs.
Sešdesmitajos gados bez sevišķas smadzeņu piepūles tika ,,uzprojektēta” Priedaines izgāztuve. Bijušajos kūdras laukos, dzērvenājā, purvā parādījās pirmās atkritumu kaudzes. Protams, izgāztuve tapa bez jebkādiem aizsargekrāniem – ko tur šķiest naudu. 50 gadu garumā no Jūrmalas un Rīgas, apkārtējiem rajoniem ik dienu tūkstošiem kubikmetru nešķirotu, toksisku, bīstamu atkritumu tika guldīti neaizsargātā zemītē. Tika sabeigta purva ūdeņu dabiskā cirkulācija. Mākslīgie notekgrāvji tika veidoti bez jebkādām filtrācijas sistēmām un ūdenī šķīstošās atkritumu vielas no izgāztuves pa grāvjiem ar gruntsūdeņiem tika novadītas Lielupē.
Kopš PSRS laikiem notekgrāvju tīrīšanas darbiem ir atmests ar roku un tagad šis septiņu hektāru lielais sūdu kalns (schEISEBERG) dreifē savā ,,sulā”. Starp citu, šeit paredzēta ,,biznesa darījumu teritorija”. Desmitiem hektāru Babītes-Priedaines meža tiek mērdēts un slīkst šajā vircā. Izgāztuves rekultivācija un sarkofāga izveide tika veikta bez mālu ieklājuma, drenāžas sistēmas iestrādes ar tālāko šo ūdeņu filtrāciju. Nokrišņiem infiltrējoties atkritumu uzbērumā un caurskalojot to ar gruntsūdeņiem, tie virzās ziemeļrietumu virzienā uz Priedaines ciematu, ietek Lielupē un Rīgas jūras līcī. Vairāk var skatīt šajā TV3 sižetā: http://www.tv3play.lv/play/236772/?autostart=true
Diez vai ,,to” gadu izpildkomitejas personālijas, ar šķērēm rokās pompozi graizot lentītes jaunatklājamos objektos, domāja par videi nodarīto pārestību, nelabojamām sekām uz daudziem gadsimtiem. Galvenais bija saņemt slavas mirkli un roku plekšķināšanu. Pusgadsimts ir par maz domes homo sapiens attīstībai. Tās pašas manieres, tikai ar lielākām ambīcijām, izkoptāku retoriku, ar mūsdienīgāku stratēģiju. Atkal progress tiek virzīts skaistiem nākotnes mērķiem ,,tautas labā”, aizmirstot, ka cēlo mērķu radītie objekti monstri stāv tukši un rēgojas visā Jūrmalā.
Tā pati Priedaine ir bez kanalizācijas, ūdensvada. Jaunatklātais, pa visu valsti izskandinātais bērnudārzs Katrīna ar lozungu uz reklāmas plakāta ,,Eiropas Savienības ieguldījums tavā nākotnē” slīkst kanalizācijas ūdeņos, bet pašvaldībai tādiem darbiem rokas par īsu un maks par plānu. Toties kaldināt Jūrmalai jaunus grandiozus plānus ar stratēģiskām nākotnes vīzijām, līdzekļu pietiek. Skat., http://www.tv3play.lv/play/240775
Vai varas kungu zvaigžņotā utopija kādreiz Jūrmalu nepadarīs par ,,kūrortu” ar ērkšķu mežiem pie vircas krastiem?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
