Ceļš uz nekropoli. "Akropole"

1 – Bīstami šaurā ietve

No sabiedriskā transporta pieturvietas izkāpušajiem cilvēkiem jāmēro ceļš pa absurdi šauru ietvi, kas ved garām tieši blakus brauktuvei, pa kuru lielā ātrumā brauc gan vieglais, gan smagais autotransports un autobusi/trolejbusi. Pa šo ietvi jāiet aptuveni 100 metri līdz gājēju pārejai, kur nu var novērot ko Rīgā neredzētu – rindu uz gājēju pāreju. Šis varētu būt Rīgas domes Satiksmes departamenta jaunais “know-how“, kā padarīt gājēju dzīvi pilsētā nožēlojamu:

Šaurā ietve ne vien liek gājējiem stāties rindā uz zebru, bet arī padara ļoti bīstamu pārvietošanos diviem gājējiem blakus vai arī viens otram pretī ejošiem gājējiem. Līdz nejaušai nokļūšanai uz brauktuves vai sadursmei ar trolejbusa spoguli ir vien pāris centimetri…

Vēl bēdīgāka pārvietošanās par t/c apmeklētājiem būs parastiem garāmgājējiem – iedomājieties, kādā veidā iespējams tikt garām cilvēkiem, kas gaida zaļo gaismu – vai nu jākāpj uz brauktuves, vai nu jāspraucas cauri, grūžot citus uz brauktuves, vai arī jāiet pa grāvja malu, mēģinot neievelties 2 metrus dziļā grāvī. Un tagad šo pašu iedomājamies ziemas laikā, kad ietve ir apledojusi…

Ietve ir tik šaura, ka uz tās ir visnotaļ problemātiski samainīties diviem ratiņiem.Jo tālāk, jo trakāk – turpinājumā ietve kļūst vēl šaurāka, jo no vienas puses uzstādītas gājēju “drošības” barjeras, bet otrā ietves pusē atrodas pacēlājs.

Ja parasti Rīgas domes Satiksmes departaments nejēdzīgu gājēju infrastruktūru attaisno ar vietas trūkumu, tad šeit par vietas trūkumu sūdzēties nevarēja nekādi – brauktuves paplašināšanas vajadzībai pirms pāris gadiem tika izcirsta koku rinda, kā rezultātā šajā posmā vieta bija gan normāla platuma ietvēm, veloceļiem un arī pienācīgai autosatiksmes infrastruktūrai. Diemžēl RDSD pat nepacentās par to padomāt…

2. Īsākais ceļš līdz pieturvietām

Uz to, ka projektā domāts tikai par automašīnām un viss pārējais “iesprausts” pašās beigās, norāda tas, ka jaunizveidotās sabiedriskā transporta pieturvietas atrodas aptuveni 100m attālumā no tuvākās paredzētās iespējas šķērsot brauktuvi. Tāpēc daļa gājēju izvēlas nogaidīt līdz brīdim, kad nebrauc automašīnas, un šķērso brauktuvi neatļautā vietā.

Savukārt pieturvieta virzienā no centra atrodas tieši pa vidu diviem gājēju ceļiem uz Akropoles ieejām, nerēķinoties ar to, ka gājēji vienmēr ies īsāko iespējamo drošo ceļu – šajā gadījumā tas ir pāri nule kā iesētam zālienam:

Un turpinājumā cilvēku ceļš ved cauri stāvlaukumam, kur viņiem, protams, ir priekšroka, bet šāda pārvietošanās noteikti nav sevišķi droša.

Ja šo problēmu nerisinās, tad Akropoles īpašnieki var rēķināties, ka zāliens pie pieturvietām neaugs.

3. Gājēju novirzīšana

Akropoles stāvlaukumam ir vairāki pieslēgumi tuvējam ielu tīklam, kur diemžēl visas iebrauktuves veidotas sliktākajās tradīcijās – gājējiem nav iespējams ceļu šķērsot taisni. Ja doma gājēju ietves novirzīšanai no brauktuves ir laba, jo dod iespēju autovadītājiem mierīgi palaist gājēju, nesatraucoties par to, kas notiek aiz muguras, tad izpildījums ir ļoti neveiksmīgs.

Šādas nozīmes iebrauktuvēs pareizākais tomēr būtu veidot nepārtrauktu un piepaceltu ietvi, nevis likt gājējiem iet uz vienu un otru pusi.

Vēl liels mīnuss Akropoles iebrauktuvēm ir tas, ka tās ne ar ko neatšķiras no parastiem ielu krustojumiem. Pareizi šādās vietās būtu iebrauktuvi veidot no cita materiāla, uzskatāmi norādot, ka šeit atbilstoši CSN saimnieks ir gājējs, nevis autovadītājs. Šobrīd izdarīts tā, ka autovadītājiem intuitīvi šķiet, ka iebrauktuvē priekšroka ir viņiem, nevis gājējiem:

4. Caurums ietvē

Ietvē, kas atrodas starp Akropoli un Slāvu tiltu, atrodas pārsteigums – caurums. Tā vietā, lai konkrētajā vietā brauktuvi sašaurinātu par aptuveni 20 centimetriem, lai komunikācijas aku varētu pacelt ietves līmenī, Rīgas domes Satiksmes departaments izvēlējās ietves vidū atstāt milzīgu caurumu komunikācijas lūkai brauktuves līmenī. Šķita, ka šādas šausmas Rīgā vairs neredzēsim.

5. Barjeru šķēršļu joslas

Vairākās vietās RDSD uzstādījis jaunas gājēju barjeras, kas ievērojami apgrūtina gājēju pārvietošanos, jo sašaurina ietves efektīvi izmantojamo platumu.

Šajā vietā iepriekš barjeru nebija. Interesanti, ka RDSD izvēlējies barjeras uzstādīt tieši uz ietves, kaut gan uz brauktuves nodalošās joslas būtu gana daudz vietas, lai barjeras uzstādītu, netraucējot gājējiem.

Nākamajā vietā gājējiem izveidota īsta šķēršļu josla – it kā nepietiktu ar luksoforu un apgaismes stabu, kurš daļēji ierobežo gājēju kustību, pilnai laimei RDSD uzstādījuši arī barjeras, lai nelietīgie gājēji neietu pa ērtāko ceļu. Luksofora staba šajā vietā iepriekš nebija – vai tiešām RDSD nevarēja atrast tam labāku vietu?

Jau iepriekš attēlotajā vietā pie lifta gājēju barjeras un elektrības skapis izrādījies svarīgāks par gājējiem.

6. Veloinfrastruktūra

Skumji, bet jāatzīst, ka 2018. gadā pie Akropoles rekonstruētās ielās nav paredzēta itin nekāda veloinfrastruktūra. Tas ir pretrunā pašas Rīgas izstrādātajiem plāniem un stratēģijām, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam, šķiet, uz to visu ir nospļauties. Tas nozīmē to, ka velosipēdisti arī 2018. gadā uzbūvētās ielās turpinās braukt pa ietvēm un brauktuvēm, traucējot gājējiem un apdraudot savu veselību. Kam tas ir izdevīgi?

7. Luksofori

Vismaz trīs vietās, kur iepriekš luksoforu nebija, ir ierīkoti jauni gājēju luksofori. Viens šāds luksofors ir ierīkots pie vienas no iebrauktuvēm Akropolē. Situācija, kad gājējiem, ejot pa ielu, ir jāapstājas pie iebrauktuves, ir neloģiska un drošību nekādā veidā neuzlabo – sevišķi tāpēc, ka arī pie zaļā luksofora signāla automašīnas joprojām drīkst nogriezties pa labi.

Luksofors ir ierīkots, tikai domājot par autovadītāju ērtībām – lai viņi ātri varētu veikt kreiso pagriezienu uz Salaspils ielu, negaidot gājējus, kas iet pa ietvi. Diemžēl šis uzlabojums autovadītajiem ir samazinājis komfortu un ērtības gājējiem, kuriem nu jāgaida iespēja šķērsot iebrauktuvi (!), kur atbilstoši CSN viņiem būtu jābūt priekšrokai. Salīdzināma izmēra lielveikalā “Alfa” šādu risinājumu, kur gājējiem jāgaida pie luksofora, lai šķērsotu iebrauktuvi, nav, tādēļ pamatoti rodas jautājums – kāpēc šeit bija jāļauj tādu izveidot, pasliktinot apstākļus gājējiem?

Nākamais luksofors ar apšaubāmu jēgu atrodas nedaudz tālāk Salaspils ielas krustojumā ar Slāvu ielu. Iepriekš šeit luksofora, lai šķērsotu Slāvu ielu nebija, nu tāds ir uzradies, bet tā jēgu nav iespējams saprast. Automašīnas gājēju pāreju šķērso neatkarīgi no tā, kāds luksofora signāls ir gājēju luksoforā.

Šāds risinājums pasliktina gājēju drošību, jo liek viņiem domāt, ka var droši šķērsot gājēju pāreju, kaut patiesībā kāds transportlīdzeklis tajā pat brīdī var veikt sarežģīto kreisā pagrieziena manevru, gājēju neievērojot.

Un visbeidzot trešais jaunais luksofors atrodas Maskavas ielā pie pilnīgi no jauna izveidotas iebrauktuves Akropoles teritorijā. Šajā vietā pilnīgi mierīgi varēja iztikt bez regulējamas gājēju pārejas, izveidojot paceltu neregulējamu gājēju pāreju pāri vienai braukšanas joslai. Diemžēl RDSD šeit nez kāpēc paredzējuši divas braukšanas joslas (kuras īsi pēc gājēju pārejas pāriet vienā joslā), un ar podziņu spiežamu gājēju luksoforu. Lai gan ne labs risinājums, tomēr arī šāds risinājums vēl būtu pieciešams, ja vien šī podziņa nebūtu kā homeopātiskās zāles. Podziņu nospiežot, luksoforā gaisma var nemainīties gandrīz minūti pat tad, ja automašīnas nebrauc.

Tādēļ nav brīnums, ka gājēji izvēlas šķērsot brauktuvi pie aizliedzošā signāla, pārliecinoties par to, ka ceļš ir drošs. Vēl viens būtisks mīnuss – gājēju pāreja ir ļoti atvirzīta no loģiskā ietves turpinājuma, tādēļ jau šobrīd šeit novērojama izbradāta taciņa, jo gājēji, kuri vēlas turpināt ceļu taisni pa Maskavas ielu, to arī turpina taisni.

Akropole?

Jānoslēdz uz pozitīvas nots – Akropoles stāvlaukums tomēr ir pārsteidzoši un līdzšinējiem lietuviešu projektiem neraksturīgs – salīdzinoši labs. Tajā ir iztikts bez gājēju barjerām, ir ierīkotas vairākas drošas un gājējiem ērtas gājēju pārejas, pirms kurām uzstādīti ātrumvaļņi, izveidotas drošības saliņas. Priecē arī mazā arhitektūra – apgaismes stabi, koki. Tāpat pie ieejām ir drošā tipa velonovietnes un pat uzlādes punkti elektriskajiem velosipēdiem. Vienīgais, kā manāmi pietrūkst, – soliņi.

Redzot to, cik salīdzinoši cilvēcīgi gājēju infrastruktūru Akropole veidojusi savā teritorijā un cik necilvēcīgi infrastruktūra veidota ielu sarkanajās līnijās, jāsecina viens – Rīgas domes Satiksmes departaments vai nu neprot veidot cilvēcīgu infrastruktūru, vai arī speciāli tādu neveido…

Pārpublicēts no pilsetacilvekiem.lv

Novērtē šo rakstu: