Cenšoties nepieļaut, lai sabiedrība uzzina viņas paskaidrojumu saturu VID pasūtījumu lietā, Jaunzeme tos noslepenojusi
PIETIEK26.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Deviņas dienas pēc laikraksta Diena publikācijas „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) ir ticis tiktāl, ka „iepazīstas” ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes paskaidrojumiem. Taču, cenšoties nepieļaut, lai sabiedrība uzzinātu šo paskaidrojumu saturu, I. Jaunzeme tos ir noslepenojusi.
„Iepazīties ar paskaidrojumu nebūs iespējams, jo tas no VID puses ir klasificēts kā “ierobežotas pieejamības” informācija,” pēc divu dienu pārdomām paskaidrojusi finanšu ministra padomniece Kristīne Mennika. Saskaņā ar viņas skaidrojumu, ministrs „paskaidrojumu šobrīd izvērtē”.
Pietiek.com jau informēja, ka finanšu ministrs A. Ašeradens, kurš pēc „lūguma” no valsts prezidenta Egila Levita kancelejas pārstāvjiem atjaunoja amatā sava priekšgājēja Jāņa Reira atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori I. Jaunzemi, pašlaik dara visu iespējamo, lai paglābtu viņu no jaunā skandāla sekām, kurš sākās līdz ar aizvadītās piektdienas laikraksta Diena publikāciju „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”.
Šīm darbībām ir viens izskaidrojums – pašlaik gan Finanšu ministrijā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan tiesībsargāšanas iestādēs un Valsts prezidenta kancelejā notiek drudžaina rosība, lai saprastu, kuras „figūras” iespējams upurēt un kādas versijas ir lietderīgi pasūtīt „sabiedriskajiem” medijiem, lai apslāpētu skandāla tālāku attīstību un neturpinātos virzība uz Dienas intervijā aprakstītā pasūtījuma veicēju, atbalstītāju un organizētāju noskaidrošanu.
Pašlaik VID jau ir nosūtīts oficiāls iesniegums, pieprasot nodrošināt iepazīšanos ar VID ģenerāldirektores noslepenotajiem paskaidrojumiem. Likums paredz šādu iespēju, ja pieprasījums ir pienācīgi pamatots. Šajā Lato Lapsas iesniegumā ir minēts šāds pamatojums:
„Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānoju veidot mediju publikācijas par pašreizējās Jūsu iestādes vadības, iespējams, prettiesisku, labai pārvaldībai neatbilstošu, noziedzīgu rīcību, kā arī saistībā ar manis noskaidrotiem un apkopotiem faktiem vērsties ar iesniegumiem tiesībsargāšanas iestādēs.
Šai sakarā vēlos iepazīties ar šiem paskaidrojumiem – nosūtiet man tos vai nodrošiniet iespēju iepazīties ar tiem klātienē.
Ja šiem paskaidrojumiem noteikts ierobežotas pieejamības statuss, daru zināmu, ka es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānoju veidot mediju publikācijas par pašreizējās Jūsu iestādes vadības, iespējams, prettiesisku, labai pārvaldībai neatbilstošu, noziedzīgu rīcību, kā arī saistībā ar manis noskaidrotiem un apkopotiem faktiem vērsties ar iesniegumiem tiesībsargāšanas iestādēs.
Tā kā minētie paskaidrojumi var sniegt sabiedrībai būtisku informāciju par Jūsu iestādes amatpersonu un citu personu, iespējams, prettiesisku, labai pārvaldībai neatbilstošu, noziedzīgu rīcību, vēlos ar tiem iepazīties, lai ar tajos esošo informāciju iepazīstinātu sabiedrību un saistībā ar tajos minētajiem faktiem vērstos tiesībsargāšanas iestādēs, jo no Jūsu iestādes vadības un finanšu ministra rīcības man radies iespaids, ka tā vērsta uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu slēpšanu.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
