Cenšoties panākt savu, „Bonava Latvija” atsaucas uz Rīgas domes pārstāvju aizkulišu solījumiem
Nataļja Dzelme11.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir mans pieprasījums Rīgas domes priekšsēdētājam, kurš to labvēlīgi pārsūtīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, lai sniedz atbildi - viss iet pa riņķi!
Labdien, cien.M.Staķa kungs! Vēlos pievērst Jūsu uzmanību topošajām Rīgas teritoriala plāna izmaiņām, kas attiecas uz zemes gabalu Tumes ielā 25 un tā apkārtni. Īsi par jautājuma būtību.
Pašreizējā teritorijas plānā mūsu privātmāju kvartālā ir atļauta trīsstāvu apbūve, bet izrādās, ka jau otro gadu notiek esošā plāna grozīšana un līdz 2021.gada beigām tiks pieņemta grozījumu trešā redakcija, kurā atļauta apbūve līdz sešiem stāviem.
Nesagaidot jaunā Rīgas teritoriālā plāna pieņemšanu, būvnieks vēlas mainīt mūsu kvartāla esošo lokālplānojumu un sākt būvēt vairākus sešstāvu (!) daudzdzīvokļu namus Tumes ielā 25. 12.aprīlī notikušajā sabiedriskās apspriešanas sapulcē būvnieka SIA “Bonava Latvija” pārstāvis nevarēja argumentēt savu ieceri, piebilstot vienīgi: “Rīgas Dome mums deva solījumu, kad mēs nopirkam šo zemes gabalu.”
Uzskatu, ka šīs izmaiņas tiek veiktas apšaubāmā veidā un to rezultātā tiks ievērojami pasliktināta mūsu harmoniskā savrupmāju vide.
Argumenti PRET:
- tiks ārkārtīgi pasliktināta rajona savrupmāju iedzīvotāju dzīve,
- ēkas būs 21 (divdesmit vienu) metru attālumā no mūsu īpašumiem, un piegulošo pagalmu teritorija kļūs par jauno iemītnieku novērošanas objektu,
- vairāk par 170 jauno dzīvokļu iemītnieki un tikpat auto trīskārt paaugstinās satiksmes intensitāti, pasliktinās gaisa kvalitāti, radīs papildu troksni un vēl vairāk sabojās ielu segumu,
- sešstāvu ēkas tiks būvētas 20m attālumā no Ziepniekkalna kapiem un 70m attālumā no Brāļu kapiem, kas nav pieņemams ne no morālā un ētiskā viedokļa, ne kā labs pilsētvides risinājums. Rīgā nav nevienas vietas, kur daudzstāvu mājas tik cieši pieguļ kapiem. Turklāt ir zināms par joprojām esošiem apbedījumiem iecerētās būvniecības teritorijā,
- bez īstiem argumentiem, visticamāk, izmantojot kontaktus Rīgas domē, tiek uzspiestas plānojuma izmaiņas, lai konkrēts uzņēmējs gūtu vieglu peļņu, būvējot zemas kvalitātes nožēlojama paskata būves uz mūsu apkārtējās vides un iedzīvotāju labklājības rēķina,
- ir pamats uzskatīt, ka šīs lokālplānojuma izmaiņas būs kā precedents, kas atvieglos līdzīgas izmaiņas un tālāku nepieņemamu apbūvi mūsu privātmāju kvartālā.
Lūdzu noskaidrot un sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:
- kurš un kāpēc Rīgas Domē 2019.gadā atļaujas dot solījumus attīstītājam bez iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas?
- vai iepriekšējās domes prakse kaut ko “sarunāt” par labu “savējiem” vai par naudu, vai par “graudu” turpinās arī esošajā domē un tās atsevišķās struktūrās?
- kādi ir argumenti par labu lokālplānojuma Tumes iela 25 pieņemšanai, kā arī visa privātmāju kvartāla atļautā apbūves augstuma izmaiņām?
No savas puses lūgšu izskatīt jautājumu par domes īpašu labvēlīgumu vienam uzņēmējam arī tiesībsargājošām institūcijām un medijiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
