Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi: nevaram būt pārliecināti, ka šo vēlēšanu rezultāti patiešām pauž Latvijas vēlētāju gribu
CVK locekļi Aldis Austers, Ringolds Balodis, Ina Svilāne17.06.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlēšanu politikas īstenošanai Saeima ir izveidojusi pastāvīgi darbojošos valsts institūciju – Centrālo vēlēšanu komisiju (turpmāk – CVK vai komisija). CVK saskaņā ar likumu[1] sastāv no deviņiem CVK komisijas locekļiem – vēlētājiem – un CVK sekretariāta. Astoņus komisijas locekļus ievēl Saeima un vienu – Augstākā tiesa. Atsevišķā balsojumā Saeima apstiprina priekšsēdētāju, pašas CVK komisijas ziņā ir no sava vidus ievēlēt CVK priekšsēdētāja vietnieku un CVK sekretāru.
Atsevišķais viedoklis pēc 2024. gada 8. jūnijā notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Latvijā un gaidāmo EP vēlēšanu rezultātu oficiālo apstiprināšanu.
Kā konstitucionāla paraža ir nostiprinājusies prakse frakcijām izvirzīt CVK locekļus, kas ir parlamenta politisko frakciju uzticamības personas, savukārt par CVK priekšsēdētāju – pie partijām nepiederošu kandidātu. CVK sekretariāts nodrošina komisijas organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Priekšsēdētājs vada CVK komisijas sēdes un CVK administratīvo darbu, organizē CVK funkciju un uzdevumu izpildi un nodrošina to nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.
CVK vispārējā atbildība ir nodrošināt Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolēt šo likumu precīzu izpildi. Lai to nodrošinātu, CVK citu lietu starpā nosaka valsts piešķirto naudas līdzekļu sadalījumu citām vēlēšanu komisijām, uzrauga, lai attiecīgās valsts un pašvaldību institūcijas gādātu par vēlēšanu komisiju telpām, transportu, sakaru līdzekļiem, kā arī citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem.
Tāpat CVK nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem, pieņem lēmumus, rīkojumus un instrukcijas, kas ir jāievēro visām vēlēšanu komisijām, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām. CVK dod republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām norādījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu procesa un gaitas nodrošināšanu atbilstoši likuma prasībām.
CVK uzklausa valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisiju un novada pašvaldības vēlēšanu komisiju ziņojumus par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu, nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisiju protokoli un citi vēlēšanu (tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas) materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām un ka vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu (tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas) materiālus CVK. Komisijas kompetencē ir tāpat apkopot vēlēšanu vai tautas nobalsošanas rezultātus un publicēt tos.
Sūdzību gadījumā CVK pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu apgabalos vai vēlēšanu iecirkņos. Komisija arī izskata sūdzības un iesniegumus par citu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību, un atceļ to nelikumīgos lēmumus.
Ņemot vērā CVK formēšanas kārtību un darbības specifiku, iestādes darbību nosaka šādi principi:
Politiskās neitralitātes princips: Saeimas konstitucionāls pienākums ir uzturēt neatkarīgu, objektīvu un caurskatāmu CVK darbu ārpus politiskās ietekmes (politiski neitrālu), starp komisijas locekļiem iekļaujot parlamentā ievēlēto partiju pārstāvjus un tiesnesi;
Koleģialitātes princips: CVK ir vēlēta valsts institūcija, kas koleģiāli nes politisku atbildību par korektu vēlēšanu un tautas nobalsošanu norisi Latvijā, un kā tāda ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu;
Administratīvās hierarhijas princips: CVK priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, sekretārs un komisijas sekretariāta darbinieki darbojas vienotā hierarhiskā sistēmā. Priekšsēdētājs vada komisijas sēdes un CVK administratīvo darbu, organizē komisijas funkciju un uzdevumu izpildi, nodrošina to nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Ņemot vērā, ka CVK priekšsēdētājs ir Saeimas apstiprināts, komisija nevar to atcelt.
Lai arī CVK statuss un vispārējā darbība formāli atbilst Satversmē nostiprinātajiem principiem un Venēcijas komisijas Labās prakses vēlēšanu jautājumos kodeksā noteiktajiem principiem, praksē rodas nepārtraukti veidojas konflikti starp CVK darbības koleģialitātes un administratīvās hierarhijas principiem. Tam par pamatu ir objektīvi izveidojies iemesls. CVK komisija nevar atcelt CVK priekšsēdētāju un CVK administrācija komisijas priekšsēdētāja vadībā tādejādi centralizē svarīgāko lēmumu pieņemšanu savā lokā, faktiski izolējot pārējos CVK komisijas locekļus.
Šīs pretrunas spilgti izpaudās nupat notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu gaitā, kad pretēji likumā nostiprinātam koleģialitātes principam CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte (attēlā) un attiecīgi komisijas sekretariāts komisijas locekļus izslēdza no vēlēšanu procesa uzraudzības. Tas ir klajā pretrunā ar likumā nostiprināto koleģiālas iestādes darbības principiem un to nolūku, kāpēc CVK ir nozīmēti politisko partiju deleģēti politiskie uzraugi.
Kristīnes Saulītes darbības rezultātā mēs kā CVK komisijas locekļi nevaram būt pārliecināti, ka šo vēlēšanu rezultāti patiešām pauž Latvijas vēlētāju gribu. Tas grauj demokrātiju, turklāt ir klajā pretrunā ar likumu. Dažādās valstīs ir dažāda pieeja vēlēšanu uzraudzības procesam, ja gribam izmaiņas Latvijā, tad ir jāmaina likums un pieeja CVK veidošanai un darbības pamatprincipiem.
Proti: saskaņā ar CVK apstiprināto Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas 54. punktu vēlēšanu iecirkņu komisijas pēc balsu saskaitīšanas parakstīto protokola datni ielādē balsu skaitīšanas protokolu apstrādes risinājumā. Taču tas, kāds ir šis risinājums, CVK komisijā netika apspriests. Mums netika dota iespēja iepazīties ar datu apstrādes procesu, noskaidrot IT sistēmas tehnisko risinājumu specifikācijas, procesa shēmas, algoritmu datus – to, kā CVK nodrošina EP vēlēšanu rezultātu datu apstrādi un apkopošanu, kas tika iegūta no vēlēšanu iecirkņu komisiju iesūtītajiem balsu skaitīšanas protokoliem;
Iepriekšējās balsošanas un vēlēšanu dienā CVK locekļi operatīvi nesaņēma no CVK sekretariāta nepastarpinātu informāciju par vēlēšanu vispārējo gaitu, vēlētāju aktivitāti un konstatētajām problēmām un bija spiesti paļauties uz mediju interpretācijām, tā liedzot iespēju informēt savus politiskos spēkus;
Tā kā CVK apkopo vēlēšanu rezultātus, tad ir loģiski, ka CVK komisijas locekļi piedalās šajā procesā no brīža, kad vēlēšanu rezultāti no iecirkņiem sāk nonākt CVK. Kad 8. jūnija vakarā plkst. 21.00 mēs nolēmām apmeklēt CVK galveno biroju Smilšu ielā 4, Rīgā, lai uzraudzītu balsu skaitīšanas protokolu no vēlēšanu iecirkņiem datu apstrādi, ko nodrošināja CVK sekretārs Ritvars Eglājs un Arvīds Brāļs, CVK IT vadītājs, tālāk par CVK sanāksmju zāli netikām ielaisti, jo CVK priekšsēdētājas vietniece Baiba Veisa mums paskaidroja, ka tālāk mēs nedrīkstam iet, jo tādējādi mēs varam apdraudēt datu drošību un to, ka piekļuve datu apstrādes procesā ir tikai ierobežotam cilvēku skaitam.
Savukārt, kad mēs kā CVK locekļi vēlējāmies noskaidrot pirmos rezultātus – pēc tam, kad vēlēšanu iecirkņi tika slēgti un sākās balsu skaitīšana – mums tika paskaidrots, ka informācija par vēlēšanu rezultātiem būs pieejama tikai svētdienas/pirmdienas naktī plkst. 00.00, neskatoties uz to, ka vēlēšanas noslēdzās sestdien plkst. 20.00.
No vienas puses, Eiropas Savienības akts “Par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās” 10. panta 2. punkts nosaka, ka dalībvalstis nedrīkst oficiāli darīt zināmus atklātībai savus balsu skaitīšanas rezultātus, kamēr nav slēgti vēlēšanu iecirkņi dalībvalstī, kuras vēlētāji ir pēdējie, kam jābalso minētajā periodā, taču dalībvalstīm netiek liegts ātrāk atklāt provizoriskos rezultātus. Attiecīgi Latvijai nebija jāgaida, līdz Itālijā tiks aizvērts pēdējais balsošanas iecirknis. CVK varēja publiskot provizoriskos rezultātus nekavējoties, tiklīdz dati bija zināmi. Kā liecināja vietne https://results.elections.europa.eu/en/ daudzas Eiropas valstis – Vācija, Francija, Austrija, Somija u.c. savus provizorisko datus publiskoja jau svētdienas pēcpusdienā vai vakarā.
No otras puses, Latvijas medijos jau svētdienas rītā tika atspoguļota neoficiālā informācija par vēlēšanu rezultātiem, un šī informācija sakrita precīzi ar to, ko CVK paziņoja svētdienas/pirmdienas pusnaktī, kas liecina, ka tomēr CVK nenodrošināja EP vēlēšanu datu pienācīgu aizsardzību.
Ņemot to vērā, uzskatām, ka aizliegums uzraudzīt datu apstrādes procesu CVK galvenajā ēkā noslēdzošajā EP 2024. gada vēlēšanu balsu skaitīšanas un apkopošanas posmā bija prettiesisks un iezīmē bīstamu Latvijas valsts demokrātijas apdraudējumu, nododot vēlētāju balsu apkopošanas procesu tikai dažu personu rokās.
Kontekstā ar nesen publiski izskanējušo apgalvojumu par viena ietekmīga politiskā spēka pārstāvja mēģinājumu manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem, mums nav pārliecība par CVK godprātīgu attieksmi pret vēlēšanu rezultātiem.
Lai novērstu aizdomas un spekulācijas, mūsuprāt, ir nepieciešams veikt EP vēlēšanu rezultātu apkopošanas IT sistēmas vienkāršoto auditu, pārbaudot algoritmus, kas tika pielietoti vēlēšanu rezultātu iegūšanai – uzvarētāju noteikšanai. Ir lietderīgi pārdomāt arī par neatkarīgu novērotāju iesaisti šai audita procesā.
Tāpat, neīstenojot pārmaiņas CVK pārvaldības modelī, pastāv pamatots risks arī nākamo vēlēšanu rezultātu likumības apšaubīšanu. Vēlēšanām ir jāvairo varas leģitimitāte un sabiedrības uzticību demokrātiskām vēlēšanām nevis pretēji. Demokrātiskās leģitimitātes procesam izraugoties pārstāvjus savu interešu aizstāvībai ir jābūt skaidrai, neapšaubāmai un jāatbilst likumam. Latvijas demokrātiskā sistēma cieš no vēlētāju uzticības demokrātijai, par ko liecina vēlētāju aktivitāte. Situācijā, kad pret iepriekšējo CVK vadītāju un atsevišķiem locekļiem, un darbiniekiem ir rosināts kriminālprocess, CVK nespēja koleģiāli strādāt rada lielu risku demokrātiski ievēlēto deputātu leģitimitātei.
Izsakām savu neuzticību CVK priekšsēdētājai Kristīnei Saulītei un aicinām Saeimu pilnveidot likumu par CVK tā, lai nākotnē šādas problēmsituācijas neveidotos.
[1] Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". Latvijas Vēstnesis, 8, 20.01.1994. https://likumi.lv/ta/id/57703
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
