Iesaki rakstu: 
Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā, kad Eiropas Savienības līdzekļi nav pieejami un pasūtījumu ir maz, ne viens vien uzņēmums sasola izdarīt to, ko nemaz nespēj. Pēc tam vienmēr parādās jauni apstākļi, darbi, par kuriem it kā nekas nebija zināms, tiek prasīts papildu finansējums. It kā ikviens objekts būtu melns gudrona dīķis, kam latvju būvnieks dibenu nemaz nespēj saredzēt.
Tomēr šoreiz tas, ka Rakstniecības un mūzikas muzeja epopeja risinās tieši tā, kā tā risinās, nav nejaušība, jo iejaukts ir sabiedrības "PMK un BBA" līdzīpašnieks Ivo Čerbakovs, kurš presē korekti tiek dēvēts par "neviennozīmīgi vērtētu". Cilvēks, kurš ne pirmo reizi pamanās būt vietā, kur sāk ost pēc sēra, bet vienmēr, kad citiem ūdens smeļas mutē, uzpeld virspusē.
Kādreiz dēvēts par ne mazāk "neviennozīmīgi vērtētā" būvuzņēmēja, tagad Saeimas deputāta Valda Kalnozola labo roku, pēc uzņēmuma "Kalnozols celtniecība" pārdošanas 2007. gadā viņš uz veseliem diviem mēnešiem kļuva par uzņēmuma, kura nosaukums nu jau bija "MTK Construction," valdes priekšsēdētāju.
"Tas man ir jauns izaicinājums – atgūt kompānijas labo reputāciju un vārdu būvniecības tirgū," stājoties amatā, norādīja I. Čerbakovs. Pēc tam kādreizējais V. Kalnozola un I. Čerbakova uzņēmums strauji aizgāja pa skuju taku.
I. Čerbakovs tomēr uzpeldēja virs ūdens un kļuva par Rīgas domei daļēji piederošās a/s "Ceļu pārvalde" valdes locekli. Šo amatu viņš ieņēma arī laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierosināja krimināllietu par uzņēmuma amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām un prettiesisku labumu nodošanu uzņēmuma amatpersonām saistībā ar līguma noslēgšanu un saistību izpildi atsevišķu uzņēmumu interesēs.
"Ceļu pārvaldes" mazākuma akcionārs Ivars Fišers pēc tam sūdzējās žurnālam "Ir" par I. Čerbakovu: "Uzreiz pēc tam, kad tiesā tika iesniegta prasība par akciju pārdošanu, vēl neatlaida. Toreizējais un tagadējais valdes loceklis Ivo Čerbakovs tikai draudēja, ka lai es padomājot par darbavietas saglabāšanu un par savu un savas ģimenes drošību. No darba atlaida šogad (t.i.2011. gadā), 28.februārī. Pagājušā gada novembrī es KNAB uzrakstīju iesniegumu par grants karjera pirkšanas un pārdošanas afēru. Praktiski tika atlaisti no darba gandrīz visi mazie akcionāri, šķiet, ka pašlaik no mazajiem akcionāriem darbā palicis ir viens vai divi cilvēki, kuri klusē un neko nekad nejautā. Protams, pamatojums atlaišanai bija līdzekļu taupīšana, reorganizācija un arī savstarpējās vienošanās, bet patiesībā tas ir vecs un labi zināms gājiens. Pašlaik padomē un valdē nav neviena mazo akcionāru pārstāvja un tādu, kam būtu drosme runāt, arī nav. Iepriekšējās valdes un padomes nekad neteiks taisnību, jo „zina ko ēduši,” arī starp darbiniekiem tādu tikpat kā vairs nav. Tas nozīmē, ka mazie akcionāri absolūti nekādā veidā nevar kontrolēt, kas notiek akciju sabiedrībā. Trakums ir arī tas, ka padomē un valdē, pat ja viņi būtu godīgi, nav neviena, kas kaut ko zinātu un saprastu ielu un ceļu būvniecībā un uzturēšanā."
Vēlāk, 2014. gadā parādījās ziņa, ka I. Čerbakovu, kurš ir saistīts ar „Latvenergo” koncerna iepirkumiem. bija plānots virzīt uz "Latvenergo” valdi. Taču kaut kas nesanāca.
Pa vidu izrādījās, ka I. Čerbakovs sevī atklāja jurista talantu un aizstāvēja kādu līdzekļu atmazgāšanā apsūdzētu kompānijas «Latvijas Energoceltnieks» valdes locekli. Jāpiebilst, ka pats I. Čerbakovs bija šīs kompānijas mazākuma akcionārs.
Juristu strīdi laikam iepatikās, un 2015. gadā SIA "Baltic Builders Alliance", kur I. Čerbakovam piederēja 70 procenti daļu, izcēlās ar veselu klāstu sūdzību iesniegšanu par būvdarbu iepirkumiem Rīgas skolās un bērnudārzos.
Nav jābūt gaišreģim, lai prognozētu, ka skandāli turpināsies. Ja vien jaunais Publisko iepirkumu likums, ko valsts amatpersonas uzskata par instrumentu cīņai ar pretendentiem, kam bēdīga reputācija, neradīs drošu barjeru šādu personu ceļā pie valsts maka.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.