Cerot uz Rubesas vai kāda cita skaidrojumu par „Rail Baltica” pamatojumu un pārdomātību
Dr.Sc.Ing Jānis Siliņš12.03.2016.
Komentāri (135)
Iesaki rakstu: 
Tagad ar milzīgu troksni, līdzīgi kā ar Birkerta bibliotēku (bibliotēka aizņem 10% no visas ēkas), iet vaļā Rail Baltica projekts. Ir dažas problēmas, attiecībā uz kurām gribētu saprast pamatojumu.
1. Atzars uz lidostu ir pilnīgi nereāls un muļķīgs. Nevienā valstī Eiropā, domāju, arī pasaulē nekādi dzelzceļa superekspreši neiet uz lidostām. Piemēram, Minhenē, kas, domāju, ir turpat 20 reižu lielāka par Rīgu, iet standarta pilsētas tramvajs ar apmēram 15-20 minūšu intervālu, turklāt pa tām pašām sliedēm, kur savienojās ar vilcienu. Skaidrs ka Rail Baltica tāds biežums nevar būt principā.
Turklāt prakse ir pierādījusi, ka bieži mazi transporti ir efektīvāki un "pasažierietilpīgāki". Piemēram, Oberstdorfā ir blakus (5 km rādiusā) 3 slēpošanas trases. Vienā Nebelhornā reti iet lieli vagoni ar kādām 80 vietām. Iet reti, tur pīķa stundās ir rindas uz pāris stundām. Līdzīgi Sošos, tur šoziem esot bijusi rinda ar 12 000 cilvēku.
Turpretim Oberstdorfas Felhornā iet mazi vagoniņi pa 8 cilvēkiem, bet ik pēc 20 sekundēm. Tie karāaās uz troses kā ogas ķekaros, un rindu tur nav principā. Bet agrāk (gadus 10 atpakaļ) bija arī milzu vagoni, kas gāja reti, un kolapss bija ziemā milzīgs. Tagad lielos vagonus laiž tikai vasarā, kad ļaužu ir maz un tos uzvest var bez problēmām.
Analoģiski Londonā, Frankfurtē, Berlīnē iet normāls pilsētas transports. Domājat, ka viņi visi ir muļķi?
Realitāte ir tāda, ka Rīgas lidostas atzars nekad mūžā neatmaksāsies un efektu nedos. Pāris retu viesu no Tall inas vai Viļņas un vairāk nekas! Tāpat ies autobusi un taksometri kā visā paulē. Varbūt ir jēga tomēr padomātu un atzaru būvēt 2., 3. vai 33. kārtā?
2. Ekonomija, cenas - te tiek gvelzti pilnīgi meli! Jūs nezināt, cik maksā Intercity Express (IEC), teiksim, no Minhenes uz Berlīni (domāju, attālums līdzīgs kā starp Tallinu un drusku aiz Viļņas)? Tas ir 2 (divas) reizes dārgāk, nekā Rubesa solīja tiešajā ēterā. Tika nekaunīgi, acīs skatoties, melots. Turklāt šis IEC iet pa tām pašām sliedēm, kur citi vilcieni jau pusgadsimtu, un amortizācija un infrastruktūras izmaksas dalās uz visiem.
Interesanti ka šie IEC iet reti (daži pa visu dienu) un pustukši ar visiem 200 km/st. Bet Rail Baltica būs jāsedz tikai ar šiem retajiem eksprešu pasažieriem. Reklamētais ritms - 1x stundā – būs, domāju, ne vairāk kā par 5% aizpildīts. Vai ar kāds ar piemēriem no Eiropas var pierādīt pretējo?
Veicot primitīvu analīzi, cik tad ir pasažieru maršutā Tallina-Rīga-Viļņa, var saprast, kāds var būt potenciāls. Avio un autobusu dati nav noslepenoti. Man braucot ar LUX-Express vai Ecolines uz Viļņu vai Talinu tie ir pustukši, abas kompānijas savā starpā nikni konkurē, un ik pēc stundas kāds pustukšs autobuss kursē.
Par iespējamo potenciālo pasažieru skaitu ir ieskaitīti Latvijas divi miljoni?! Jūs domājat ka Daugavpils un visa Latgale tam tiek klāt? Šis fantastiskais psažieru skaits ir jāsamazina vismaz pieckārt - un kas tad notiek ar efektivitāti?
Tātad Latvijas dzelzceļam, kas jau tā knapi velk savu infrastruktūru, papildus virsū gulsies vēl šīs zelta sliedes. Papildus tam nelabi paliek, domājot, kā izārdīs Rīgas dzelzceļa staciju un Autoostu šā zelta blefa dēļ, - bet tie jau tādi nieki vien.
Paradoksāli, ka projekta „bīdītāji” tikko ir apjēguši, ka ar ekonomiku ir pilnīgs sviests. Rubesa tagad saka, ka beidzot ir jāveic izpēte, kādi tad būs tie zaudējumi, - bet tas, ka Rail Baltica ir pilnīgi neekonomisks, ir skaidrs jau tagad. Taču projektu grūž uz priekšu. Kurš atbildēs?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
