Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ažiotāžu sacēlušie Vestarda Šimkus izteikumi no skatuves par savu klausītāju nedalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos parāda, līdz kam pie mums nonākusi koronavīrusa apkarošana: par sabiedrības glābšanu no nāvējošas sērgas publiski strīdas divi pianisti.

Un tas nebūtu nekas slikts, jo viedokļa līderiem sabiedrībā (pie kam pianists un komponists Vestards Šimkus te varētu būt pat augstāk novērtēts viedokļa līderis nekā pianists un ministrs Daniels Pavļuts) var un vajag izteikt dažādus viedokļus. Neesam jau Baltkrievija.

Latvija ilgi vilkās iepakaļ citām ES valstīm vakcinācijas tempos, arī tagad neesam no pēdējām vietām gluži izkārpījušies ārā. Kad pirmās AstraZeneca vakcīnas piegādes bija klāt, ministri un deputāti pirmie steidzās vakcinēties, kaut arī neietilpst riska grupā: vēlāk izrādījās, ka viņi to domājuši kā… iedrošinājumu cilvēkiem vakcinēties.

Kā tas nostrādāja, visiem ir redzams.

Tagad ir ienākušas arī Pfizer, Moderna un Janssen vakcīnas, var pat izvēlēties vienu no četrām, savukārt AstraZeneca iepirkta tādos daudzumos, ka var atdot Kenijai nevajadzīgās dozas. Un tas ir labi, jo neesam lūdzēju lomā!

Vīrusa jaunie beta, gamma, delta paveidi (iepriekš pazīstami ar to valstu nosaukumiem, kurās attiecīgās mutācijas pirmoreiz konstatētas) ir vai nu Latvijā jau iekšā, vai neizbēgami te iekļūs. Sabiedrības vairākums vakcinējas, bet pārējie nogaida (ieskaitot tos, kam ir reāls iemesls atlikt, piemēram, veci cilvēki ar vairākām hroniskām slimībām, kas nezina, kā viņu novājinātie organismi reaģēs uz vakcīnu).

Cik var spriest bez attiecīgas socioloģijas, tad stabili lielākais sabiedrības vairākums varētu būt uzticīgi ārstiem un zinātniekiem, taču zināmu daļu atbaida valdības un Saeimas konvulsīvā ņemšanās un arvien pieaugoša ziņu plūsma par labi atalgotiem “Covid projektiem”, kuru “rezultātus” redz katrs. Kremļa propaganda un viltus ziņas nespētu ietekmēt Latvijas sabiedrību tādā mērā, ja vietējo amatpersonu raustības no viena grāvja uz otru nebūtu tik redzamas.

Šajos apstākļos divu slimnīcā un veselības aprūpes iestādē nekad nestrādājušu pianistu (Pavļuta un Šimkus) dažādie teksti par vienu tēmu, kas demokrātiskā sabiedrībā ir pavisam normālas debates, vēlreiz parāda: vakcīnu jautājuma komunikācija Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai ir tāda pati kā viss cits šai valdībai.

Jau kopš šīs valdības apstiprināšanas visos jautājumos pastāv tikai vienīgā pareizā uzskata izplatīšana no augšas uz leju (tas nekas, ka pareizie izplatāmie uzskati var mainīties kuru katru dienu), principiāla arogance saskarē ar nozaru profesionālajām un iedzīvotājus pārstāvošajām organizācijām, tīša ignorance attiecībā uz iedzīvotāju faktiskajām nepieciešamībām. Ministru kabinets pēdējos divarpus gadus valstiskā līmenī nodarbojas ar kaut ko līdzīgu Rīgas “staķīšiem” (transportu traucējošiem stabiņiem): te ministri ievieš Covid ierobežojumus un pēc tam tos maina bez konkrēti izskaidrojama pamata, te dubulto nodokļus visiem nepilnas slodzes darbiniekiem un radošo profesiju pārstāvjiem, vēl pirms tam brauca uz Vašingtonu izlūgties sankciju uzlikšanu pašu valsts ostai, kas noveda pie likumsakarīgas tranzīta sagrāves utt.

Cilvēki jūt ne tikai valdības komunikācijas saturu, bet arī stilu un attieksmi. Sabiedrība kopumā kā personību summa vienmēr būs gudrāka nekā ierobežotais cilvēku skaits, kas ieņem valdībā amatus un ko valdība var sev piesaistīt. Un šī valdība (atšķirībā no jebkuras citas valdības iepriekšējo 15 gadu laikā) nevis vienkārši neieklausās sabiedrībā (tāda bēda mums visiem var gadīties), bet vispār nepieļauj dialoga iespējamību. Attiecībās ar sabiedrību šai valdībai ir atrodamas vairāk kopīgas iezīmes ar septiņdesmito gadu LPSR Ministru padomi Jurija Rubeņa vadībā nekā ar XXI gadsimtu.

Kāpēc tieši Vestarda Šimkus iznāciens dialoga neiespējamību starp diviem pianistiem parādījis īpaši skaidri? Nesen Rīgas Laikā bija lieliska retrospekcija par kanādiešu pianistu Glenu Gūldu: viņam tiktāl apnika klasiskajā mūzikā vispārizplatītais “virtuozo brīnumtalantu” kults, ka viņš koncertēja arvien mazāk, to pārtrauca vispār un turpmāk izlaida tikai studijas ierakstus. Nevar noliegt, ka arī Vestards Šimkus savulaik bija tieši tāds “brīnumbērns”, kuram arvien sarūkošākajā globālajā mūzikas industrijā izdodas gūt arvien lielākus panākumus ar savu darbu vien. Turklāt jāpiezīmē, ka viņš jau kopš studiju laikiem ir arī komponists un tikai viņa slava kā izpildītājmāksliniekam aizēno viņu pašu kā komponistu un filmu mūzikas autoru.

Ja sekmīgs pianists un komponists, kuru publikas vairākums un mūzikas industrija labprāt ierindo “virtuozā skaņu burvja” plauktiņā un ne citādi, pēkšņi no skatuves sāk izteikt sabiedriskus slēdzienus par jebko citu, kas nav mūzika, tad lielai sabiedrības daļai ir tāda sajūta, it kā no meža būtu iznācis staltbriedis un skaidrā latviešu valodā izteiktu savu personīgo nostāju par mežu ierīcību un mazo HES skaitu uz upēm. No vienas puses – apbrīnojami, no otras puses – galīgi nekomfortabli klausītājiem. Ko lai tam staltbriedim tagad atbild? Un, ja nu vēl iznāk mežacūka pastāstīt par savu pieredzi Āfrikas cūku mēra pārslimošanā, pret ko nav izstrādāta vakcīna? Mums būs jāklausās, kā cūka runā?!

Divu pianistu nostājas ir uzskatāmi atšķirīgas: Šimkus ir gatavs runāt ar valdību par vīrusa ierobežojumiem un pamatot savu nostāju, kamēr Pavļuts neizskatās spējīgs runāt ar to sabiedrības daļu, kuras balsi negaidītā kārtā izpaudis Šimkus.

Ne reizi vien atsevišķi valdības pārstāvji konstatējuši, ka problēmas ir komunikācijā (tātad to paši apzinās), un mēģinājuši tajā ieviest izmaiņas. Vienīgā nelaime: vakcinācijas reklāma kļūst arvien trulāka, uzkrītošāka un vienpusējāka. Sākumā visus baidīja ar vīrusa briesmām (pamatoti), tagad baida ar nevakcinēšanos. Agrāk skaidroja ierobežojumus, kad vakcīnas nebija vēl pieejamas, tagad skaidro ierobežojumus, kad cilvēki jau pamatīgi savakcinēti, un neizdara to ne vienā, ne otrā gadījumā pārliecinoši.

Agrāk mēģināja vienot sabiedrību kopīgos centienos, tagad sabiedrību ar savām nemākulīgajām kampaņām sašķeļ, nevis mēģinot nevakcinētos izprast, uzrunāt un iedrošināt, bet gan izsmejot un kauninot – un saņemot izsmieklu un kaunu pretī. Komunikācija kļūst nevis izprotošāka un iekļaujošāka, bet arvien propagandistiskāka un plakātiskāka, kas tieši pastiprina sajūtu par sarunas neiespējamību. “Var aizvest zirgu pie upes, bet nevar piespiest viņu dzert,” saka sena paruna. Bet šis ir gadījums, kad valdība dažu labu ērzeli nevar vispār līdz upei aizdabūt, jo konsekventi uzskata to par ēzeli.

Bail iedomāties, kādas būs partiju reklāmas kampaņas pēc gada…

Iepriekšēja analīze: var novērtēt, kā tā piepildījusies

https://www.pietiek.com/raksti/neatkaribas_atjaunosanas_trisdesmitgade_latvijas_politika_strauji_regrese_uz_devindesmitajiem_gadiem/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...