Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome25.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Latvijas laukos strādā uzņēmīgi un darbīgi cilvēki, kas saražo pietiekamu daudzumu preču, kas mums vajadzīgas ik dienu. Turklāt savā zemē saražotā produkcija ir augstvērtīgāka un kvalitatīvāka par plantācijās saražoto, ilgstošai glabāšanai apstrādāto, importēto.
Augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un daudziem citiem uzņēmumiem un iestādēm ir apstājušās. Šajā nozarē ir kritums par 70-90%. Tieši pašreiz ir ļoti svarīgi ikdienas uzturā lietot kvalitatīvus un veselīgus pašmāju piena produktus, gaļu, maizi, olas, dārzeņus. Tas veicina mūsu ekonomikas attīstību, kas ir īpaši svarīgi šobrīdējos apstākļos, kad Latvijas tautsaimniecība piedzīvo nepieredzētus pārbaudījumus.
Krīzes situācija ir laiks, kad katrs varam pārskatīt savas vērtības un visi kopā skaidrāk saskatīt ne tikai līdz šim pieļautās neizdarības vai kļūdas, bet arī veiksmīgi tās labot un izdarīt secinājumus, kas ir jāmaina jau tuvākajā laikā.
Mums visiem šis ir pārbaudījumu laiks, kas mainīs arī līdz šim pierasto dzīves kārtību, tajā skaitā mūsu ēšanas paradumus. Savulaik vietējo pārtikas ražotāju akcijā tika aicināts nolikt malā seno latviešu parunu "Latvietis latvietim gardākais ēdiens" un tā vietā darīt kaut ko pozitīvu un vienojošu - izvēlēties kvalitatīvu vietējo pārtiku! Šajā laikā jo īpaši svarīgi ir atcerēties par līdzcilvēkiem un visiem kopā būt iejūtīgiem un izpalīdzīgiem, palīdzot sagādāt ikdienai nepieciešamo tiem, kam tas varbūt ir kļuvis neiespējami!
Mēs ticam, ka lauksaimnieki un pārtikas pārstrādes industrija ir spējīga nodrošināt ilgākā laikā visus nepieciešamos pārtikas produktus Latvijas iedzīvotājiem. Zemnieki vienmēr ir bijuši Latvijas tautas mugurkauls un tādi būs arī šajā laikā. Pārtikai nepieciešamā produkcija Latvijā ir pietiekošā daudzumā, tāpat arī pārtikas ražošanas jaudas. Jo vairāk ēdīsim pašu ražoto, jo vairāk,
Daudzveidīgāk un par labākām cenām mūsējie ražos pārtiku un ātrāk atveseļosies tautsaimniecība. Ēdam savējo!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
