Cik ilgi jūs turpināsiet uzturēt savas dzimtās zemes necieņu?
Dace Lindberga06.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja cilvēks, kurš dzimis un nodzīvojis savu mūžu Latvijā, nemāk latviešu valodu, tas ir spilgts apliecinājums tam, ka viņš pilnībā neciena šo zemi. Latvija viņam ir tukša vieta. Viņam ir nospļauties par šīs valsts vēsturi, kultūru, tradīcijām, labklājību un drošību. Un, apzinoties šo faktu, man rodas jautājums tiem latviešiem, kuri turpina ar šādiem cilvēkiem komunikāciju krievu valodā.
Cik ilgi jūs turpināsiet uzturēt savas dzimtās zemes necieņu? Tieši ar ko jūs lepojaties tajā brīdī, paši uzsākot vai pārejot uz krievu valodu, sarunājoties ar šādu cilvēku ? Ar cilvēku, kurš neciena Tevi, Tavu valsti? Kas ir ar Tavu pašcieņu? Kāpēc par izcīnīto bronzu, Tu ar lepnumu sauc - Latvija, bet ikdienā steidzies runāt svešā mēlē? Padomā par šo.
Kāpēc rakstu tieši šādi? Jo esmu realitātē runājusi ar latviešiem, kuri man ar lepnumu ieziņo, ka turpinās apkalpot krieviski un nekas viņus nepārliecinās par pretējo. Tie ir reāli cilvēki - kasiere Maxima, Bite u.c. Labi, man nav jāizprot katra cilvēka motivācija, iespītēšanās līmenis jeb pārliecība, bet realitātē, kad šis pats cilvēks, kurš, piemēram, dzimis Latvijā, nodzīvojis šeit 40 gadus, pārceļas dzīvot uz Angliju, viņš bez problēmām iemācās, kā minimums, vajadzīgās frāzes vai arī apgūst tās valsts valodu tādā līmenī, lai var brīvi komunicēt gan publiskā telpā, gan privātā sektorā.
Kāpēc tur šis pats cilvēks nav piebļāvis pilnu Facebook, ka viņu apspiež, neļaujot pie ārsta runāt savā dzimtajā valodā? Kapēc tur viņš nelūdz Latvijas politiķim rakstīt vēstules ar sūdzībām drošības dienestiem, jo bankā vai veikalā viņu neapkalpo dzimtajā valodā? Atbilde ir vienkārša - tur tā nedrīkstēs. Tur būs jāciena valsts, uz kuru esi aizbraucis. Tur neauklēsies ar tevi ne publiskajā, ne privātajā telpā.
Otra būtiska lieta ir tas, kā populisti manipulē ar šo situāciju - saucot latviskošanu publiskajā telpā par naida kurināšanu. Kā prasība runāt publiskajā telpā valsts valodā var tikt formulēta par naida kurināšanu? Manuprāt, šī melīgā manipulācija ir jāizskauž pašā saknē. Kā Satversmes pants var tikt traktēts par naida kurināšanu? Cik zemam ir jābūt politiķa līmenim, lai kaut ko tādu formulētu savam elektorātam? Tas parāda tikai to, ka šādam politiķim nav, ko dot valstij, kā tikai melus.
Protams, ir arī pozitīvi piemēri gan latviešu, gan krievu komunikācijā, un tas ir labi. Tāpēc ir jāturpina mainīt domāšanu šajā jautājumā gan latviešiem, gan krieviem. Ir jāmaina ieradumi valodas lietošanā, kas tika ievazāti okupācijas laikā Latvijā. Latviešiem jāpārstāj kautrēties par savu valodu, jāpārstāj "izklāties", bet pēdējiem jāpārstāj dominēt.
Dievs svētī Latviju.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
