Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS07.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu, atvērtībā pārvietotajām personām. Tomēr nupat publiskotais ziņojums atklāj, ka vairāku valstu ilgtermiņa integrācijas sistēmas šādam pavērsienam nav gatavas.
Ziņojumā, kas publicēts projekta "Nacionālais integrācijas novērtēšanas mehānisms" (NIEM) ietvaros, kas uzrauga un novērtē bēgļu integrācijas politiku 14 ES dalībvalstīs, ir atklātas lielas atšķirības starp valstu politiku tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, mājoklis un citās.
Dažas valstis, piemēram, Zviedrija ieguvušas augstu integrācijas novērtējumu, (72,5 punkti no 100), bet citas valstis, tostarp Ungārija (32,8 punkti), Polija (36,9 punkti), Bulgārija (37,1 punkts) un Rumānija (38,5 punkti), atrodas otrajā spektra galā. Latvijas rezultāts ir 50,7 punkti no 100.
Cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas, ir noteikts specifisks pagaidu aizsardzības režīms (piemēram, atšķirīgs integrācijas juridisko nosacījumu kopums), taču daudzi pētījumā iekļautie rādītāji ļauj vērtēt gan plašāku integrācijas infrastruktūru, gan to, cik visaptveroša ir valdības īstenotā bēgļu integrācijas stratēģija.
"Ziņojums norāda uz bēgļu integrācijas politikas sistēmu stagnāciju - un dažos gadījumos pat regresu - vairākās ES dalībvalstīs pēdējo divu gadu laikā. Svarīgi, ka ziņojums sniedz ceļa karti šīm valstīm, tostarp tām, kuras uzņem lielu skaitu Ukrainas bēgļu, attiecībā uz konkrētiem pasākumiem, ko tās var veikt, lai īstenotu iekļaujošāku politiku, kas ļautu labāk savās sabiedrībās integrēt jaunos bēgļus,” – Aleksandrs Volfhards, Migrācijas politikas grupas direktora vietnieks un ziņojuma līdzautors.
Ziņojumā papildus vairākiem citiem secinājumiem konstatēta arī sakarība starp valstīm ar iekļaujošāku integrācijas politiku un bēgļu labklājību COVID-19 pandēmijas laikā.
Ziņojuma galvenie secinājumi:
- Kopš pēdējā NIEM salīdzinošā novērtējuma ziņojuma pirms diviem gadiem 14 analizētajās valstīs nav bijis gandrīz nekāda progresa.
- Daudzās valstīs ir pat vērojams zināms regress, jo īpaši uzturēšanās, mājokļu un sociālā nodrošinājuma jomā. Neliels progress ir panākts pilsonības, sadarbības, ģimenes atkalapvienošanās, valodu apguves un sociālās orientācijas jomā.
- Salīdzinājumā ar spēkā esošajām tiesību normām par uzturēšanos un vienlīdzīgu piekļuvi, visās valstīs sliktāk veicas ar aktīvo integrācijas atbalsta politiku, starpnozaru koordināciju un valdības atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un vietējām iestādēm.
- COVID-19 pandēmijas laikā valstīm ar iekļaujošākām integrācijas politikas sistēmām bija labāki rezultāti attiecībā uz COVID-19 ietekmes uz bēgļiem mazināšanu.
Ziņojuma par Latviju galvenie secinājumi:
No 2019.gada beigām līdz 2021.gada pavasarim starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas sistēmā netika veiktas lielas izmaiņas. Divi negaidīti satricinājumi - Covid-19 pandēmija un migrantu ierašanās Latvijā caur Baltkrieviju - vēlreiz izgaismoja vairākas ilgstošas problēmas:
- Integrācijas politikas koordinācijas trūkumu un nepietiekamu politikas jomu integrāciju (mainstreaming);
- pastāvīga, ilgtermiņa sociālās palīdzības modeļa trūkumu starptautiskās aizsardzības saņēmējiem (personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu);
- sociālā atbalsta nevienlīdzību starp divām dažādām starptautiskās aizsardzības saņēmēju kategorijām;
- atbalsta trūkumu mājokļa jomā.
Piezīmes medijiem:
- Nacionālais integrācijas novērtēšanas mehānisms (NIEM) ir lielākais pilsoniskās sabiedrības vadītais projekts, ko Eiropas Komisija ir finansējusi Patvēruma, migrācijas, un integrācijas fonds (PMIF) ietvaros, un vienīgais starptautiskais AMIF projekts integrācijas jomā.
- Ziņojuma līdzautori: Alexander Wolffhardt, Carmine Conte un Sinem Yilmaz no Migrācijas politikas grupas (Migration Policy Group).
- Sīkāku informāciju par Latvijas valsts rezultātiem var iegūt, iepazīstoties ar NIEM ziņojumu par Latviju un sazinoties ar sabiedriskās politikas centru PROVIDUS ([email protected], [email protected]).
- Lai iegūtu papildu informāciju par šo jaunāko NIEM ziņojumu kopumā, lūdzu, sazinieties ar Ričardu Girlingu ([email protected]).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
