Cilvēki

Kāpēc tā ir, un kas pie tā vainojams?

Var bezgalīgi stāstīt to, kādi viņi ir un kas tiem prātā, tas ir, varai. Var pat izvirzīt versijas, kāpēc viņi dara tā un ne citādi. Var. Var vēl daudz ko citu, bet kā tas ietekmē tos, kuri rīkojas, pieņem lēmumus un valda? Nekā.

Arī plaši izplatītie un pielietotie dzelžainie argumenti, piemēram, «es tā nedomāju» vai «man ir cits viedoklis», kā arī «diez vai tā ir, tā nevar būt...» nedarbojas un nevar darboties, jo pamatojas aplamā lietu izpratnē. Nedarbojas – tas nozīmē, nekādi neietekmē. Tajā, ka mūs neņem vērā, vainīgi esam mēs paši. Šādu lietu kārtību varneši izmanto, bet varneši šādu situāciju nav radījuši; to izdarījām mēs, un nu vara plūc augļus.

Vara

Es zinu, ka manis teiktais ir saucēja balss tuksnesī radīts troksnis. Ne jūs ieklausīsieties, ne jūs atzīsiet, un ne jūs darīsiet. Šai ziņā nemainīsies nekas. Ja neieklausāties jūs, cilvēki parastie, tad kāpēc gan manī būtu jāklausās varai?

Lai nebūtu tikai jautāts pieklājības pēc, stipri visu vienkāršojot, atbildēšu uz paša izvirzītajiem jautājumiem.

Varai ir intereses - gan saimnieciskas, gan politiskas un arī globālas, un varneši šīs intereses īsteno un aizstāv.

Kādas intereses ir jums, un ko jūs darāt, lai tās īstenotu, un kā to, kas jums ir izdevies, aizstāvat? Savas saimnieciskās intereses jūs risināt vienkārši. Ja ēdiena pietiek trijiem, bet gribētāju ir pieci, tad kādi ir jāpastumj malā. Vara, to redzot, bez lielas piepūles ar šo manipulē un veicina mūsu grūstīšanos ap sili.

Vai tu atkal gribi par to parunāt?

Politisko interešu un arī globālo jums nav vispār. Tas, ka jūs kādreiz par to runājat, liecina tikai par to, ka piedalāties kādā sarunā vai diskusijā, taču nebūt nepierāda, ka jums ir patiesas intereses un vēlmes. Varbūt tikai uzturat sarunu, un jums pat ir vienaldzīgi, par ko runāt. Tā ir tikai daiļrunība. Jums ir svarīgi tikai tas, vai izdodas kādu pastumt malā.

Ja jums būtu patiesas intereses un vēlmes, tad tās pārtaptu darbībā. Tad, veiksmīgāki vai neveiksmīgāki, būtu redzami mēģinājumi organizēties, lai panāktu un aizsargātu savas intereses.

Maldu ceļi

Ja jūs apvienotos kādās organizācijās, kaut vai truškopju biedrībās, un to vārdā cīnītos un īstenotu savas intereses, tad tas būtu apliecinājums jūsu vēlmju un nodomu patiesumam. Šādi apliecinājumi radītu kaut nelielu ietekmi un spētu kaut minimāli jelko ietekmēt, un liktu varai ar jums rēķināties.

Bet jūs pat nedibināt partijas, jūs pat neiestājaties esošajās. Jūs staigājat maldu ceļus, nevienam neticat, nevienam neklausāt un nevienu necienāt. Uz visu jums ir vieni un tie paši jau minētie dzelžainie argumenti – «es tā nedomāju» vai «man ir cits viedoklis», kā arī «diez vai tā ir, tā nevar būt...», un tu vispār neesi tā vērts, lai es tevī ieklausītos un tērētu tam laiku.

Vienaldzīgam būt...

Jūs pat nespējat regulāri skatīties manas tiešraides, ja tur nav par sunīšiem un kaķīšiem. Jūs nespējat ierosināt, jautāt un noformulēt savu viedokli.

Vai tas prasa lielu piepūli nospiest īkšķīti, vienalga, kurā virzienā? Galvenais ir izrādīt aktivitāti. Vai daudz pūļu prasa kādas norādes iekopēšana sociālajos tīklos? Nu kaut tik daudz! Tas neprasa nedz sviedru, nedz naudas. Nē, jūs to nedarāt, un es zinu, kāpēc.

Tāpēc, ka jums tas ir vienaldzīgi, un nesāciet atkal savu daiļrunību, ka esat ļoti norūpējušies, tikai «es tā nedomāju» vai «man ir cits viedoklis», kā arī «diez vai tā ir, tā nevar būt...».

Izmisums

Diemžēl par patiesību mēs uzskatām tikai to, kam paši piekrītam.

Tāpēc arī turpmāk vara neņems vērā jūsu viedokli, un jūsu vajadzības viņiem būs svešas, jo ar jums var nerēķināties, jums var nejautāt. Pietiks jums parādīt dažu sekunžu priekšvēlēšanu rullīti, un jūs atkal ievēlēsiet.

Un, to redzot, jūs kritīsiet vēl dziļākā depresijā un izplatīsiet viedokli, ka «neko nevajag darīt», jo «neko jau nevar izdarīt». Bet ko jūs esat patiesi darījuši un cik ilgi?

Novērtē šo rakstu: