Cilvēku ar invaliditāti beztiesiskums un Jāņa Reira bezdarbība
Jānis Skrebels, persona ar invaliditāti05.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jāņa Reira labklājības ministra karjera tuvojas beigām, viņam tiek gatavots jau jauns amats, tāpēc ir īstais brīdis jaunajam ministram apjēgt līdz šim ignorētās invalīdu problēmas, kuru risināšanai jaunais finanšu ministrs Reirs noteikti atkal neatradīs līdzekļus tāpat, kā līdzšinējais labklājības ministrs Reirs tām nerada risinājumus.
Nozīmīga problēma ir saistīta ar invaliditātes pakalpojumu izmantošanu tiem cilvēkiem, kuru invaliditātes pagarināšanas lietās netiek pieņemti pagaidu lēmumi un atkārtotā invaliditātes ekspertīze notiek plānotajā viena mēneša termiņā.
Cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības saņemt no valsts vai pašvaldības virkni pakalpojumu, taču šā viena mēneša laikā šī iespēja tiek apturēta un zaudēta, turklāt bez jebkādas kompensācijas iespējas. Formāli invaliditāte, ja tiek piešķirta atkārtoti, pēc normatīvajiem aktiem skaitās nepārtraukta, - bet tas ir tikai formāli. 2016. gada vasarā Saeima gan pieņēma lēmumu par nepārtrauktas invaliditātes pensijas saņemšanas iespēju, bet ar to ne tuvu nav pietiekami.
Ja persona ar invaliditāti ir bezdarbnieka statusā (un tas mūsu valstī ir nevis izņēmums, bet likumsakarība) un ir reģistrēta ar invaliditāti saistītu pakalpojumu saņemšanai, šīs personas dalība pasākumos tiks anulēta, lai arī cik neatbilstoši veselajam saprātam un elementārai cilvēcībai tas varētu šķist.
Piemēram, subsidētās darbavietas parasti nav pieejamas vienmēr, bet tiek realizētas laikā, kas bieži vien nav precīzi zināms pat pašai Nodarbinātības valsts aģentūrai. Ja personas invaliditāte formāli tiek izbeigta īsi pirms šo pasākumu sākšanās, pastāv iespēja, ka šā mēneša laikā šī persona zaudēs sev piemērotu darba piedāvājumu. Jāņa Reira vadītā Labklājības ministrija pat ne mēnešiem, bet nu jau gadiem ir bijusi informēta par šo problēmu – bet īsta risinājuma tai joprojām nav.
Vēl cits, varbūt pat sāpīgāks piemērs. Sabiedriskā transporta izmantošana pirmās un otrās grupas invalīdiem visā valstī ir bez maksas. Šajā gadījumā tas nenotiek – vismaz reālajā dzīvē ne. Šā mēneša laikā tiks zaudēta iespēja izmantot šo būtisko atvieglojumu, un Labklājības ministrija nav parūpējusies par to, ka cilvēkam ar invaliditāti tiktu kompensēti šī mēneša laikā faktiski nepamatoti iztērētie līdzekļi sabiedriskā transporta izmantošanai.
Nemaz nerunāsim par tādu lietu kā dzīvokļu rindas zaudēšanu. Pat „labklājības ministram” būtu vajadzējis noprast, cik šis ir svarīgs pakalpojums smagi un ļoti smagi slimiem cilvēkiem, ja, piemēram, cilvēks absolūtas formalitātes dēļ zaudē rindu uz servisa dzīvokli.
Nākamā Reira kunga ignorētā problēma: ja pašnodarbināta persona gada laikā negūst ar nodokli apliekamus ieņēmumus 50 eiro apmērā, tai šādā gadījumā valsts kasē jāieskaita minimālā nodokļa likme 50 eiro apmērā.
Tā kā personām ar invaliditāti neapliekamais minimums ir lielāks nekā bez atvieglojumiem nodarbinātajiem, tas nozīmē, ka uz personām ar invaliditāti var attiekties regresīva nodokļu kārtība.
Tas nozīmē, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā cilvēkiem ar invaliditāti ir jāmaksā vairāk nodokļu nekā veseliem cilvēkiem. Īsts līdzšinējā labklājības ministra Jāņa Reira nekompetences piemērs, kas atmasko viņa patiesos „pūliņus” cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā.
Ministrs kā īsts savas ierēdņu partijas pārstāvis varbūt iebildīs - nav starpības, kādu nodokli maksāt, jo abos gadījumos tik un tā jāmaksā nodokļi. Bet tā nav: valstij samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt kā pārmaksātos nodokļus, kamēr to nevar izdarīt ar minimālā nodokļa likmi. Cilvēks ar invaliditāti tik un tā paliek zaudētājos.
Invaliditātes piešķiršanas kārtība tika mainīta, lai padarītu to progresīvāku, mūsdienīgāku. Patiesībā šīs likuma nepilnības attiecas arī uz tiem, kuriem invaliditāte tiek piešķirta pirmo reizi. Likuma kvalitāte komfortabli liek justies tikai tā pieņēmējiem, kuri praktiski to uz savas ādas nejūt.
Te vietā ir norādīts, ka šāda kvalitāte ir apzināti veidota, diskutēta un pieņemta tieši Labklājības ministrijā un ministrs Jānis Reirs nav uzskatījis par nepieciešamu iedziļināties likuma radītajās nepilnības un tās novērst. Bail pat iedomāties, ko cilvēks ar šādu kompetenci sastrādās nākamajā atbildīgajā valsts amatā, kurā viņu sadomās virzīt partijas spice.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
