Iesaki rakstu: 
Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības apkarošanā „ar vienu šāvienu nomedīt vairākus zaķus”.
Viens no pērnā gada jūnijā valdības pieņemtā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem – iespējams, pat tajā policejiski visefektīvākais! – ir Latvijas mobilo sakaru priekšapmaksas SIM karšu pilnīgas reģistrācijas ieviešana, nepieļaujot vairs tās lietot anonīmi.
Taču premjera Māra Kučinska publiski pieteikto valdības ieceri pavisam vienkārši pirms gadumijas izķēzīja pusanonīms ierēdnis Satiksmes ministrijā.
Tās Sakaru departamenta direktors Valters Bajārs vadīja darba grupu reģistrācijas vajadzības izvērtēšanai, iesaistot tajā dažas „izmeklētas” Iekšlietu ministrijas un VID iestādes. Kaut gan Latvijā ir vēl vairāki citi dienesti, kas arī veic operatīvo darbību, tāpat LR Prokuratūra, kas tos uzrauga, un Augstākās tiesas Krimināllietu pārvalde, kuras tiesneši izsniedz sarunu noklausīšanās atļaujas.
Visi šie iespējamie viedokļi, tiešām būtiski izsvērta lēmuma pieņemšanai, tika ignorēti – taču darba grupā neuzaicinātām iestādēm tas šķiet diezgan vienaldzīgi.
Man, apvaicājot dažādas mūsu „spēka struktūras”, radās iespaids, ka vairums likumsargu – varbūt izņemot dažu Prokuratūras pārstāvi – pārprastā koleģialitātē nevēlas iesaistīties diskusijā, lai nebūtu jākonfliktē ar IeM un SM pārstāvjiem un viņu interesēm. Acīmredzami ir vajadzīga strikta valdības politiskās gribas izpausme, „dūres sitiens pa galdu”, lai sāktos kustība vajadzīgajā virzienā.
***
Amizantākais ir tas, ka sākotnēji, pērnajā oktobrī, SM darba grupa reģistrācijas ieviešanu atbalstīja, taču decembrī – izmantojot to pašu faktu un viedokļu komplektu (ar abiem darba grupas ziņojumiem varat iepazīties pielikumā) – iepriekšējo lēmumu „noraka”. To pamatoja ar Iekšlietu ministrijas iestāžu pārstāvju vēlmi – viņiem tagadējā situācija šķiet komfortabla:
„Vienlaikus IeM norāda uz risku, kas var veidoties nākotnē pēc Karšu reģistrācijas kā obligāta pasākuma ieviešanas, proti, noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanai, iespējams, tiks izvēlēti tādi saziņas veidi, kurus izmantojot persona var palikt anonīma, jo piekļuve internetam bez reģistrēšanās to nodrošina, piemēram, ziņapmaiņa, izmantojot datu pārraidi - WhatsApp, iMessage, ChatON, Blackberry Message; IP telefonija - Viber, Skype u.c. Iekšlietu ministrija akcentē, ka sazināšanās migrācija uz interneta vidi varētu apgrūtināt operatīvo darbu, jo izsekošanas, identificēšanas un atklāšanas process sarežģītos.”
Tāpēc, ignorējot acīmredzamos ieguvumus noziedzības mazināšanai, SM 2016.gada 8.decembra dokumentā „Informatīvais ziņojums par mobilo sarunu priekšapmaksas karšu lietotāju datu reģistrēšanu” tika secināts:
„..esošajos apstākļos Karšu reģistrācijas ieviešana atzīstama par nelietderīgu, pat traucējošu tiesībsargājošo iestāžu operatīvajās darbībās un pierādījumu gūšanā, kā arī nesamērīga leģitīma mērķa (ēnu ekonomikas apkarošanai) sasniegšanai, jo organizētā noziedzība strādātu vēl rafinētāk un ieguvums varētu būt tikai maznozīmīgu pārkāpumu atklāšanā.”
Savukārt dokumenta iepriekšējā redakcijā 2016. gada 14.oktobrī tika secināts:
„Satiksmes ministrijai, sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, tostarp arī elektronisko sakaru nozari, izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai:
1. nodrošinātu, ka mobilo sakaru operatoriem ir tiesības sniegt pakalpojumu Karšu lietotājiem tikai pēc Karšu lietotāju datu reģistrēšanas;
2. noteiktu nepieciešamos reģistrēšanas nosacījumus, tādus kā, piemēram, reģistrējamo datu apjoms, personas vecums, kura var reģistrēties kā Kartes lietotājs, esošo Karšu lietotāju reģistrēšana u.c.;
3. noteiktu regulējuma spēkā stāšanās termiņu, paredzot pietiekamu pārejas periodu mobilo sakaru operatoriem atbilstošas tehniskās platformas Karšu lietotāju datu reģistrācijai sagatavošanai.”
Ir versija, ka Bajāra pretimnākšana IeM pārstāvju vēlmei dzīvot pa vecam sakņojas personiskos apsvērumos: bijušais (un, iespējams, reiz atkal) „Baltcom” darbinieks centies izrādīt pretimnākšanu agrākās darbavietas biznesa partnerim TELE2. Šis uzņēmums atšķirībā no LMT un BITE priekšapmaksas karšu pircēju datu reģistrāciju atzina par nevajadzīgu apgrūtinājumu.
Vīzdegunīgās un fotošopētās „Gribules” apvaldīšana – pēc tam, kad viņa publiski izsmēja Ministru prezidentu – liecina, ka Zaļo un zemnieku savienība apjēdz savu problēmu nopietnību un ķeras klāt valdības reputācijas sakopšanai.
Tāpēc tagad gribētos sagaidīt, ka Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē Mārim Kučinskim, Danai Reizniecei-Ozolai un Uldim Augulim (Rihards Kozlovskis, cik noprotu no viņa biroja pārstāvja paustās pozīcijas, ir savas komfortu mīlošās „sistēmas” pusē) tomēr pietiks apņēmības uzveikt ierēdņu sabotāžu – kategoriski uzstājot uz, iespējams, ne tikai noziedzības apkarošanai, bet arī pašu publicitātei vērtīgu pasākumu.
***
Kā daudzas lietas, arī brīvi nopērkamās SIM kartes tika ieviestas naivā paļāvībā uz cilvēku godaprātu. Taču, ja kaut ko var izmantot ļaunprātīgi, tas noteikti tiks izdarīts. Sen ir laiks tikt galā ar ērtību, kas tiešām izdevīga ir tikai dažādu likumpārkāpumu (te ieskaitot arī Eiropā tik ļoti „aktuālos” terora aktus) vai amorālu cūcību veikšanai.
Atteikšanās no SIM karšu anonimitātes ne tikai traucētu komunikāciju „pelēkajā un melnajā biznesā”, bet arī krasi samazinātu telefonkrāpnieku un šantāžistu darbību. Tā Latvijā tiek novērota viļņveidīgi – piemēram, izkrāpjot naudu no veciem cilvēkiem, kuriem tiek iegalvots: viņu pieaugušie bērni ir izraisījuši avāriju vai iekūlušies citās nepatikšanās, no kurām tiem jāatpērkas.
Šādās afērās līdz šim specializējas galvenokārt Lietuvas „viesmākslinieki”, jo kaimiņos šādi noziegumi ir lekni sazēluši. Tieši telefonkrāpniecības pieaugums mudina Lietuvas Iekšlietu ministriju un likumdevējus ieviest priekšapmaksas karšu reģistrāciju.
Nelegāli ienestu mobilo tālruņu – un, protams, anonīmo SIM karšu! – lietošana ir hroniska problēma Latvijas cietumos. Gadā tajos konfiscē vidēji trīs tūkstošus aparātu un līdz pat septiņiem tūkstošiem priekšapmaksas karšu.
Patiesībā taisni vai jābrīnās, kāpēc Ieslodzījumu vietu pārvalde jau sen neprasa ieviest karšu reģistrāciju: tā efektīvi ierobežotu soda izcietēju un apcietināto kontaktus ar „kolēģiem” vai arī noziegumu upuriem un lieciniekiem.
Šādu sarunu apjoms samazinātos līdz pat 90 procentiem – tā uzskata Latvijas Juristu apvienība, šķiet, patlaban vienīgā organizācija, kas kategoriski uzstāj uz visu SIM karšu reģistrāciju. Tāpat par ~70–80 procentiem samazinātos šādu karšu lietojums kriminālo grupējumu sakaru nodrošināšanai noziegumu veikšanas un īstenošanas laikā.
Paliekot bez tehniskas iespējas anonīmi cūkoties, rokas tiktu sasaistītas viltus trauksmju cēlājiem un izspiedējiem, kas draud ar spridzekļiem, piemēram, veikaliem. Viena veltīga trauksmes sacelšana Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā nodara materiālos zaudējumus 800 līdz 2000 eiro apmērā.
Tāpat agrāko košumu dzīve zaudētu telefoniskiem uzmācekļiem un citiem perversiem ļaudīm, kurus ļoti uztrauc pašu „privātuma neaizskaramība” – viņu neatpazīstamība, nesodāmība un visvarenības apziņa.
***
Tiešām jāpiekrīt LJA, ka šis gluži vai potenciālajos rezultātos brīnumainais pasākums ir jāiekļauj arī Nacionālajā pretterorisma plānā, Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānā, kā arī šāds priekšlikums jāizskata Noziedzības novēršanas padomē.
Jau tagad liela daļa priekšapmaksas karšu Latvija tiek reģistrētas, lai to lietotāji elektroniski papildinātu savus kontus, izvēlētos noteiktus tarifu plānus, pirkt ierīces uz nomaksu. Tāpēc tas var būtisks apgrūtinājums sakaru operatoriem, un diez vai arī karšu pircēju vairākums jutīsies dziļi aizskarts, ja reģistrācija būs visaptveroša.
Tiek apgalvots, ka radīsies jauns pelēkais rūpals: citiem – pirkt kartes vairumā, reģistrējot tās uz sava vai sveša vārda un pēc tam tirgot šaubīgiem tipiem. Tam neļaus sakuplot skaudra apziņa, ka šādā biznesā ir pārāk liela iespēja nokļūt likumsargu uzmanības fokusā kā nozieguma – turklāt iespējams, smaga! – veicinātājam, pat līdzdalībniekam.
***
Patlaban priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija darbojas Spānijā, Slovākijā, Ungārijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Grieķijā, Šveicē, Francijā, Vācijā. To gatavojas ieviest Beļģija un Lietuva. Savukārt Dānija pakāpeniski atsakās no priekšapmaksas kartēm, operatoriem piedāvājot klientiem pastāvīgu abonementu.
Diez vai mums būtu jāpriecājas, ja Lietuvā turpmāk nelāgos nolūkos tiktu plaši lietotas Latvijā pirktās anonīmās kartes. Priekšamaksas SIM karšu „eksports” uz citām Eiropas valstīm, kalpojot tur kriminālnoziegumiem un terorismam, noteikti nevairos Latvijas starptautisko pievilcību.
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
