
Cīņā par vēlētāju sirdīm Pūce un Hosama jaunizceptā tante Bauskā sacenšas kotlešu cepšanā
Pietiek lasītājs11.04.2025.
Komentāri (0)
Šogad Latvijas pašvaldību vēlēšanās tradicionālie politiskie solījumi un programmas šķietami atkāpjas otrajā plānā, jo vairāki politiķi, tiecoties pēc sociālo tīklu popularitātes, metušies īstā gastronomiskā cīņā. TikTok un Instagram platformās kā sēnes pēc lietus uzrodas video, kuros politiskie censoņi cep, vāra un dižojas ar savām kulinārajām prasmēm. Šķiet, ka paralēli šleseristu un rosļikoviešu “viss ir slikti” video valdošajai varai pietuvinātāki politiķi cer tikt pie atpazīstamības un balsīm ar kotlešu cepšanas spējām.
Viens no aktīvākajiem dalībniekiem šajā pavārmākslas maratonā ir “Attīstībnieks” Juris Pūce, kura “Pūces plāna” galvenais solījums, šķiet, ir nobarot tautu ar kartupeļu biezeni, vokiem un gaļas salātiem. Procesu, protams, komentē, apmācības pavārmākslā veic viņa sieva Zaiga Pūce, kādreizējā mediju naudas dalītāja un sabiedrības galvenā integrētāja.
Kaut arī viņa pagatavotos biezeņus komentētāji vērtē dažādi, viņa entuziasms ir nenoliedzams. Tāpēc “Attīstības” polittehnologiem noteikti vērts padomāt par “Pūces plānu 2” jeb pavārgrāmatas izdošanu. Tiesa, ņemot vērā, ka priekšvēlēšanu laiks ir tipiskajā „pirms-pludmales” tievēšanas sezonā, Juris Pūce būtu varējis proponēt diētisko līniju, lai pierādītu, ka pats ir spējīgs mainīties gan miesā, gan garā. Turklāt aizsardzības izdevumu kontekstā vizuāls “Pūce savelk jostu” vēstījums būtu iedarbīga “tuvāk tautai” metode.
Taču politiskās virtuves īstā karaliene, izskatās, būs mūsu mūžīgi smaidošā un visu sološā veselības ministra Hosama Abu Meri sieva Linda. Viņa no žurnālistes nu nolēmusi kļūt par politiķi un pašvaldību vēlēšanās Bauskā kandidēs no “Jaunās Vienotības” saraksta. Visas cerības, ka Linda beidzot leģitimizēsies kā visā Latvijā ilgi meklētā, leģendārā un nostāstiem apvītā tante no Bauskas.
Lai šo savu tantes un gādīgās mājsaimnieces tēlu stiprinātu, arī viņa līdzīgi kā Pūce nolēmusi savā kampaņā koncentrēties uz pavārmākslu. Viņa gan savos video koncentrējusies uz libāniešu virtuvi, hummusiem un austrumu saldumiem. Bauskas zaļumballēs savulaik bijusi iecienīta kā draiska žogvāvere, viņa vēsturiski uzkrāto kapitālu devalvē, šobrīd propagandējot importa preci un tā noniecinot vietējos labumus.
Bet vai tiešām Bauskas nākotne slēpjas topošā mēra spējās uztaisīt hummusu un tajā iespiest iedobīti, kāda īstam libānietim ir vaigā? Vai arī tā ir ģenerālsekretāres ideja, kura Finanšu ministrijas kolēģiem palikusi atmiņā galvenokārt saistībā ar savām mazajām kotletītēm un smalki griezto rosolu.
Vērojot šo priekšvēlēšanu farsu, kur politiskās spējas, idejas un darbi tiek aizvietoti ar politiķu recepšu video, gribu izteikt priekšlikumu mūsu neatkarīgajiem sabiedriskajiem medijiem priekšvēlēšanu debates pārvērst par pavāru dueli, kurā katrs kandidāts demonstrēs savu versiju par perfektu karbonādi, kotleti, biezeni vai labāko bedrīti humusā. Reitingi noteikti priecāsies, un tauta skries uz vēlēšanu iecirkņiem cerībā tikt pie jaunas gastronomisko izvirtību receptes.





“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.




















