Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Komisijas konkurences uzraugi Austrijai 2008. gadā piesprieda kompensēt 54,7 miljonus eiro jeb starpību starp cenu, par kādu tā pārdeva Burgenlandes provincei piederošu banku, un otra pircēja piedāvāto augstāko cenu, kas tika izslēgta no godīgas konkurences. Šis faktors līdz šim nav uzpeldējis amatpersonu argumentos, valdībai aiz slēgtām durvīm virzoties uz ekskluzīvu darījumu ar Citadele bankas pircēju, kurš par to piedāvājis zemāko cenu.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (kandidēs no Vienotības) 29. jūlijā aiz slēgtām durvīm kārtējo reizi slepenībā virzīja jautājumu par bankas Citadele pārdošanu un ministri, kas todien bija nepilnā sastāvā, pēc ilgām diskusijām izrādīja ekskluzīvu pretimnākšanu vienam konkrētam pircējam - amerikāņu investīciju fondam Ripplewood Holdings. Tas nozīmēja, ka izskatīti netiks visi otrajā kārtā iesniegtie piedāvājumi, bet mēnesi notiks sarunas tikai ar vienu no pretendentiem, turklāt - par valdības slepenībā nosauktu fiksētu cenu. Vēlāk ekskluzīvo sarunu termiņš Ripplewood interesēs tika pagarināts vēl līdz 5. septembrim, tas ir, līdz šai piektdienai.

Austrijai līdzīga taktika, pārdodot tās Burgenlandes provincei piederējušo banku, 2006. gadā beidzās ar Eiropas Komisijas konkurences uzraugu izmeklēšanu par neatļauta valsts atbalsta sniegšanu vienam no pretendentiem. Lai gan bankas pirkšanai bija divi pretendenti - Austrijas apdrošināšanas sabiedrība GRAWE, kas piedāvāja cenu 100,3 miljonus eiro, un Austrijas-Ukrainas konsorcijs, kas piedāvāja 155 miljonus eiro, provinces varasiestādes deva priekšroku zemākās cenas piedāvātājam, kas toties bija vietējais investors.

Otrs pretendents iesniedza sūdzību Eiropas Komisijā, un tā pēc pusotru gadu ilgas izmeklēšanas lēma, ka Austrijas varasiestādēm no Burgenland bankas pircēja jāatgūst 54,7 miljoni eiro jeb starpība, kādu zaudēja, atsakot lielākās cenas piedāvātājam. Pēc sarunām ar EK Austrijai šo summu izdevās samazināt līdz 41,5 miljoniem eiro, tomēr arī vairākus gadus ilga tiesāšanās Eiropas Savienības tiesā tai nelabvēlīgais lēmums palika spēkā.

No Eiropas Komisijas konkurences uzraugu lēmuma Austrijas Burgenland bankas lietā izriet divi nosacījumi, kā valstij jārīkojas, pārdodot tai piederošus uzņēmumus: tie jāpārdod par augstāko cenu, ja vien nav pierādāms, ka piedāvātā augstākā cena ir nereālistiska un netiks samaksāta, citiem vārdiem, pretendentam jābūt saistībām par piedāvājuma izpildi; kā arī tendera procedūrai jābūt caurspīdīgai, atvērtai un nediskriminējošai. Eiropas Komisijas nospraustās vadlīnijas, uz kurām atsaucas lēmums Austrijas Burgenland bankas lietā, valstij pārdodot tai piederošu uzņēmumu, uzliek par pienākumu rīkoties kā privātam pārdevējam brīvas tirgus ekonomikas apstākļos. Latvijas valdība, kā izriet no pieejamās informācijas par lēmumiem un to pieņemšanas metodēm, Citadele bankas pārdošanas gaitā balansē uz naža asmens ja pat nav jau pārkāpusi šos kritērijus.

Proti, Ripplewood, kas pirmajā kārtā Citadele bankas pirkšanai pieteicās kopā ar vietējos politiķus sponsorējošo būvnieku un pagātnē arī nebanku kredītitētāju Māri Martinsonu, sākotnēji par 75% valstij piederošo bankas akciju bija piedāvājis ja ne zemāko, tad vienu no zemākajām cenām, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kas iegūta no lēmumu pieņemšanā iesaistītām amatpersonām. Tagad amerikāņi no partnerības ar Martinsonu atteikušies, un tas sakritis ar laiku, kad Finanšu policija uzņēmēju īslaicīgi aizturēja lietā par vismaz 11 miljonu eiro zaudējumu radīšanu valsts budžetam.

Augstākās cenas piedāvātājs, SPI Group īpašnieks Jurijs Šeflers, kuram pastarpināti pieder arī AS Latvijas Balzams, iepriekš par Citadele banku bija piedāvājis 105 miljonus eiro, bet neoficiāli zināms, ka pretendents summu bijis gatavs būtiski palielināt. Tomēr valdība 29. jūlijā aiz slēgtām durvīm slepeni vienojās dot ekskluzīvu iespēju Ripplewood un mēnesi runāt tikai ar ASV fondu, piedāvājot tam Citadeli nopirkt par 113 miljoniem eiro. Šefleram ir ilgstošs konflikts ar Krievijas varasiestādēm par degvīna Stoļičnaja īpašumtiesībām, tādēļ viņš jau gadiem uzturas savos īpašumos Šveicē, Londonā un Sardīnijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...