"Citadeles" iespējamie pircēji - Šeflers, "Norvik banka" un ātro kredītu biznesmeņi

Lai gan konsultantu un PA sagatavotais un EM virzītais ziņojums ir noslepenots un pat ministri ar tā saturu varēja iepazīties tikai uz vietas, jautājuma izskatīšanas brīdī, Pietiek no informētiem avotiem valdībā noskaidroja, ka pretendentu piedāvātās summas, par kādu viņi gatavi pirkt Citadele banku, ir amplitūdā no 90 līdz 140 miljoniem eiro.

Starp atlasītajiem pretendentiem pēc vairāku avotu teiktā, ir AS Norvik banka, piedāvājums, aiz kura stāv kāda ASV banka un pašmāju kapitāls, kura izcelsme meklējama ātro kredītu biznesā, un krievu miljardieris, AS Latvijas Balzams pastarpināts īpašnieks Jurijs Šeflers.  Viņa kontrolētajai S.P.I. Group pastarpināti pieder gandrīz 90% AS Latvijas Balzams kapitāldaļu.

Vairāki ministri valdības sēdes slēgtajā daļā iebilduši, ka viņiem sniegtā informācija ir nepietiekama atbildīga lēmuma pieņemšanai. Lai gan Privatizācijas aģentūras vadītājs Ansis Spridzāns pēc valdības sēdes apgalvoja, ka ziņojumā nepieciešami vien redakcionāli precizējumi un valdības kavēšanās šodien pieņemt lēmumu nav tulkojams kā noraidījums, vairāku ministru Pietiek neoficiāli teiktais liecina par pretējo. Vairāki ministri valdības sēdes slēgtajā daļā iebilduši, ka viņiem sniegtā informācija ir nepietiekama atbildīga lēmuma pieņemšanai.

Tādēļ valdība PA un pārdošanas konsultantam devusi uzdevumu atgriezties ar ziņojumu, kurā būtu minēts viens pretendents, kā arī pamatojums, kādēļ tas atzīts par pieņemamāko. Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā virzītais ziņojums paredzējis "zaļās gaismas" došanu sarunu turpināšanai ar trim iespējamiem pretendentiem.

Minētais ASV finanšu kapitāls, kas stāv aiz viena no piedāvājumiem, ir Ņujorkā bāzētā privātā kapitāla firma Ripplewood Holdings LLC, kura dibinātājam Timam Kolinsam piedēvē sakarus ASV politiskajās aprindās un draudzību ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un iespējamo kandidāti ASV prezidenta amatam Hilariju Klintoni. Tomēr par sarunu procesu informēti avoti Pietiek negribīgi apstiprinājuši, ka pretendents no ASV ir piekritis darījumā iesaistīties kopā ar Latvijas finanšu kapitālu. Neoficiāli zināms, ka tā izcelsme meklējama ātro kredītu biznesā un ASV investora vārdā ar politiķiem un banku uzraugiem neoficiāli komunicējis ar nebanku kreditētāju zīmolu īpašnieku AS 4 finance vismaz pagātnē saistītais Māris Martinsons. 

Tieši Norvik bankas atrašanās pretendentu lokā ir iemesls, kādēļ premjere Laimdota Straujuma (Vienotība), sākoties valdības sēdes slēgtās daļas jautājumam par Citadele bankas pārdošanu, sevi atstatījusi no lēmuma pieņemšanas un visu garo diskusijas laiku klusējusi, Pietiek apstiprināja kāds sēdes dalībnieks. Valdības vadītāja to pamatojusi ar nevēlēšanos, lai par lēmumu tiktu izteiktas šaubas, ka tas tapis interešu konflikta situācijā. Proti, Straujumas dēls Ģirts Straujums, kā Pietiek jau rakstījis, ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā.

Tomēr premjeres lēmums sevi atstatīt no jautājuma skatīšanas raisa jautājumu, kā Straujuma ieguvusi informāciju par viņas dēla pārstāvētās bankas atrašanos pretendentu lokā. Vairāki ministri Pietiek noliedza, ka kaut vai mutiski būtu informēti par to, kādi pretendenti patiesībā slēpjas aiz kodētajiem nosaukumiem.

Citadeles bankas pārdošanas process pēdējā laikā tiek forsēts, par ko liecina arī tas, ka pārdošanas procesa rīkotājiem - Privatizācijas aģentūrai un Societe Generale - bija tikai četras darbadienas, lai izvērtētu iespējamo pircēju iesniegtos piedāvājumus. Proti, pretendentiem savi piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 10. jūnija darbdienas beigām, kas nozīmē, ka jautājums līdz izlemšanai valdībā nonācis kalendārās nedēļas laikā.

Starp kopumā pieciem saņemtajiem piedāvājumiem bijis arī kāds neatšifrēts pircējs, aiz kura saskatītas Citadele bankas kādreizējo akcionāru, Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iespējamās intereses un kapitāls, atzina kāds valdības loceklis, uzsverot, ka "mums ir svarīgi zināt, lai caur šo darījumu bankā neatgriežas bijušie īpašnieki". Kā zināms, Citadeles bankas bijušo īpašnieku pieļautās kļūdas, kas noveda pie Parex bankas pārņemšanas un par ko "samaksāja" valsts, radīja ilgstošu satricinājumu Latvijas finanšu situācijā.

Īpatnējie pretendentiem dotie segvārdi un pretrunīgi vērtēto lobistu loks, kas pēdējos mēnešos aizkulisēs runāja potenciālo pircēju vārdā, Citadele bankas pārdošanas procesam piešķīra sliktu gaismu. Augstistāvoši ierēdņi Pietiek pēdējās nedēļās izteikuši versijas, ka savādie segvārdi (piemēram, Capri, Nevy, Silver, Eggplant, Olive, Red), iespējams, ir pārdošanas procesa kārtotāju žargons, kas cēlies arī no ofšoru nosaukumiem, aiz kuriem slēpjas pretendenti.

Privatizācijas aģentūras pārstāvis Vladimirs Loginovs, nekomentējot konkrētas detaļas, Pietiek apgalvoja, ka kodētu nosaukumu došana pretendentiem esot ierasta prakse, parasti tās esot burtu un kārtas skaitļu kombinācijas. Konkrētās, pēc viņa vārdiem, izvēlējies konsultants Societe Generale. Arī galvenā banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis, kura institūcijai būs jādod gala vārds par Citadele banka pārdošanu konkrētam pretendentam, Pietiek uzsvēra, ka pretendentu nosaukumu šifrēšana nav nekas neparasts. FKTK, kad lēmums nonāks līdz tai, izvērtēšot gan pircēja reputāciju, gan kapitāla izcelsmi un patiesos īpašniekus.

Novērtē šo rakstu: