"Citadeles" iespējamie pircēji - Šeflers, "Norvik banka" un ātro kredītu biznesmeņi
PIETIEK17.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Baklažāns", "jūrnieks", "Kapri" - ja nebūtu zināms, ka valdība otrdien lemj par zaļo gaismu daudzmiljonu darījumam ar valstij piederošās Citadeles bankas pārdošanu, varētu domāt, ka ministri nolēmuši uzspēlēt kādu galda spēli. Ar šādiem un citiem kodētiem nosaukumiem Privatizācijas aģentūra (PA), bankas pārdošanas konsultants Societe Generale un atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) bija paslēpusi pretendentus, kuri iesnieguši finanšu piedāvājumus Citadeles pirkšanai. Pretēji iepriekš prognozētajam veids, kādā izlemšanai tika piedāvāts šis jautājums, neapmierināja vairākus ministrus, tādeļ pārdošanas virzītājiem valdībā uzdots atgriezties ar konkrētu pretendentu un argumentētāciju, kādēļ tas atzīts par labāko.
Lai gan konsultantu un PA sagatavotais un EM virzītais ziņojums ir noslepenots un pat ministri ar tā saturu varēja iepazīties tikai uz vietas, jautājuma izskatīšanas brīdī, Pietiek no informētiem avotiem valdībā noskaidroja, ka pretendentu piedāvātās summas, par kādu viņi gatavi pirkt Citadele banku, ir amplitūdā no 90 līdz 140 miljoniem eiro.
Starp atlasītajiem pretendentiem pēc vairāku avotu teiktā, ir AS Norvik banka, piedāvājums, aiz kura stāv kāda ASV banka un pašmāju kapitāls, kura izcelsme meklējama ātro kredītu biznesā, un krievu miljardieris, AS Latvijas Balzams pastarpināts īpašnieks Jurijs Šeflers. Viņa kontrolētajai S.P.I. Group pastarpināti pieder gandrīz 90% AS Latvijas Balzams kapitāldaļu.
Vairāki ministri valdības sēdes slēgtajā daļā iebilduši, ka viņiem sniegtā informācija ir nepietiekama atbildīga lēmuma pieņemšanai. Lai gan Privatizācijas aģentūras vadītājs Ansis Spridzāns pēc valdības sēdes apgalvoja, ka ziņojumā nepieciešami vien redakcionāli precizējumi un valdības kavēšanās šodien pieņemt lēmumu nav tulkojams kā noraidījums, vairāku ministru Pietiek neoficiāli teiktais liecina par pretējo. Vairāki ministri valdības sēdes slēgtajā daļā iebilduši, ka viņiem sniegtā informācija ir nepietiekama atbildīga lēmuma pieņemšanai.
Tādēļ valdība PA un pārdošanas konsultantam devusi uzdevumu atgriezties ar ziņojumu, kurā būtu minēts viens pretendents, kā arī pamatojums, kādēļ tas atzīts par pieņemamāko. Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā virzītais ziņojums paredzējis "zaļās gaismas" došanu sarunu turpināšanai ar trim iespējamiem pretendentiem.
Minētais ASV finanšu kapitāls, kas stāv aiz viena no piedāvājumiem, ir Ņujorkā bāzētā privātā kapitāla firma Ripplewood Holdings LLC, kura dibinātājam Timam Kolinsam piedēvē sakarus ASV politiskajās aprindās un draudzību ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un iespējamo kandidāti ASV prezidenta amatam Hilariju Klintoni. Tomēr par sarunu procesu informēti avoti Pietiek negribīgi apstiprinājuši, ka pretendents no ASV ir piekritis darījumā iesaistīties kopā ar Latvijas finanšu kapitālu. Neoficiāli zināms, ka tā izcelsme meklējama ātro kredītu biznesā un ASV investora vārdā ar politiķiem un banku uzraugiem neoficiāli komunicējis ar nebanku kreditētāju zīmolu īpašnieku AS 4 finance vismaz pagātnē saistītais Māris Martinsons.
Tieši Norvik bankas atrašanās pretendentu lokā ir iemesls, kādēļ premjere Laimdota Straujuma (Vienotība), sākoties valdības sēdes slēgtās daļas jautājumam par Citadele bankas pārdošanu, sevi atstatījusi no lēmuma pieņemšanas un visu garo diskusijas laiku klusējusi, Pietiek apstiprināja kāds sēdes dalībnieks. Valdības vadītāja to pamatojusi ar nevēlēšanos, lai par lēmumu tiktu izteiktas šaubas, ka tas tapis interešu konflikta situācijā. Proti, Straujumas dēls Ģirts Straujums, kā Pietiek jau rakstījis, ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā.
Tomēr premjeres lēmums sevi atstatīt no jautājuma skatīšanas raisa jautājumu, kā Straujuma ieguvusi informāciju par viņas dēla pārstāvētās bankas atrašanos pretendentu lokā. Vairāki ministri Pietiek noliedza, ka kaut vai mutiski būtu informēti par to, kādi pretendenti patiesībā slēpjas aiz kodētajiem nosaukumiem.
Citadeles bankas pārdošanas process pēdējā laikā tiek forsēts, par ko liecina arī tas, ka pārdošanas procesa rīkotājiem - Privatizācijas aģentūrai un Societe Generale - bija tikai četras darbadienas, lai izvērtētu iespējamo pircēju iesniegtos piedāvājumus. Proti, pretendentiem savi piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 10. jūnija darbdienas beigām, kas nozīmē, ka jautājums līdz izlemšanai valdībā nonācis kalendārās nedēļas laikā.
Starp kopumā pieciem saņemtajiem piedāvājumiem bijis arī kāds neatšifrēts pircējs, aiz kura saskatītas Citadele bankas kādreizējo akcionāru, Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iespējamās intereses un kapitāls, atzina kāds valdības loceklis, uzsverot, ka "mums ir svarīgi zināt, lai caur šo darījumu bankā neatgriežas bijušie īpašnieki". Kā zināms, Citadeles bankas bijušo īpašnieku pieļautās kļūdas, kas noveda pie Parex bankas pārņemšanas un par ko "samaksāja" valsts, radīja ilgstošu satricinājumu Latvijas finanšu situācijā.
Īpatnējie pretendentiem dotie segvārdi un pretrunīgi vērtēto lobistu loks, kas pēdējos mēnešos aizkulisēs runāja potenciālo pircēju vārdā, Citadele bankas pārdošanas procesam piešķīra sliktu gaismu. Augstistāvoši ierēdņi Pietiek pēdējās nedēļās izteikuši versijas, ka savādie segvārdi (piemēram, Capri, Nevy, Silver, Eggplant, Olive, Red), iespējams, ir pārdošanas procesa kārtotāju žargons, kas cēlies arī no ofšoru nosaukumiem, aiz kuriem slēpjas pretendenti.
Privatizācijas aģentūras pārstāvis Vladimirs Loginovs, nekomentējot konkrētas detaļas, Pietiek apgalvoja, ka kodētu nosaukumu došana pretendentiem esot ierasta prakse, parasti tās esot burtu un kārtas skaitļu kombinācijas. Konkrētās, pēc viņa vārdiem, izvēlējies konsultants Societe Generale. Arī galvenā banku uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis, kura institūcijai būs jādod gala vārds par Citadele banka pārdošanu konkrētam pretendentam, Pietiek uzsvēra, ka pretendentu nosaukumu šifrēšana nav nekas neparasts. FKTK, kad lēmums nonāks līdz tai, izvērtēšot gan pircēja reputāciju, gan kapitāla izcelsmi un patiesos īpašniekus.
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
