Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi iepakojuma atpakaļsavākšanā. Tā to paredz Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, šādu lēmumu pieņēma arī Saeima – tam, kurš ražo dzērienus depozīta iepakojumā, arī jānodrošina iepakojuma atpakaļsavākšana. Tāpēc ļoti izbrīna Valsts vides dienesta (VVD) izstrādātie depozīta sistēmas operatora izvēles kritēriji, kas pretēji Iepakojuma likumam paredz, ka ražotāju iesaistei un to tirgū laistajam iepakojuma apjomam sistēmas izveidē nebūtu pienācīga svara.

ES normatīvajos aktos un arī Saeimas pieņemtajos grozījumos Iepakojuma likumā ir nostiprināts un uzlikts par pienākumu, ka depozīta sistēmas ieviešana ir ražotāju atbildības sistēma. Likuma pieņemšanas procesā tieši ražotājiem un tirgotājiem tika uzlikts par pienākumu veidot depozīta sistēmas operatoru, bet šobrīd atkritumu apsaimniekotāji pa sētas durvīm mēģina iejaukties ar sev labvēlīgu, bet likumam neatbilstošu kritēriju ielobēšanu Ministru kabineta noteikumos. VVD izstrādātie depozīta sistēmas operatora izvēles kritēriji paredz samazināt ražotāju un tirgotāju nozīmi un pastiprināt iepakojuma pārstrādātājiem, t.i. atkritumu apsaimniekotājiem, raksturīgās, bet depozīta sistēmas gadījumā mazsvarīgās infrastruktūras lomu.

Mūsuprāt, notiekošais ar izstrādātajiem kritērijiem ir atkritumu apsaimniekotāju nu jau kārtējie nekaunīgie centieni netieši pārņemt kontroli pār sistēmu un realizēt savas intereses, iespējami palielinot depozīta iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas un nopelnot no tā pēc iespējas vairāk. Savukārt mūsu, ražotāju, intereses ir depozīta sistēmu īstenot uz bezpeļņas principu pamata, jo mērķis ir dzērienu ražošana un tirdzniecība, nevis peļņa no depozīta sistēmas. Iepakojums ir ražotāju kompetence un atbildība, nevis atkritumu apsaimniekotāju bizness. ES noteiktajos vides un iepakojuma savākšanas mērķos ir ļoti skaidri pateikts, ka depozīta sistēma ir ražotāju atbildība.

Gadījumā, ja ir vairāk par vienu depozīta sistēmas operatora pretendentu, Iepakojuma likums nosaka konkrētus vērtēšanas kritērijus, lai izvērtētu, kas var kļūt par sistēmas operatoru. Kopumā ir trīs kritēriji – pirmkārt, tas ir pieņemšanas punktu pārklājums valsts teritorijā. Nākamais kritērijs izvērtē pretendenta iespēju savākt, pārstrādāt, sagatavot un nodot iepakojumu pārstrādei un, visbeidzot, tiek vērtēts arī tirgū laisto iepakojumu vienību skaits.

Nozares ieskatā lielākais punktu īpatsvars ir jāpiešķir tirgū laistā iepakojuma apjomam un depozīta sistēmas organizācijas efektivitātei jeb sistēmas izmaksām un to ietekmei uz patērētājiem, ņemot vērā dzērienu depozīta iepakojuma cenu. Tam seko investīciju plāns, konkrēti, depozīta sistēmas operatora spēja nodrošināt sistēmai nepieciešamo infrastruktūru ar maksimāli efektīvām izmaksām un garantēt operatora darbībai nepieciešamo finansējumu.

Vēlos atgādināt, ka gadījumā, ja atkritumu apsaimniekotāji iegūs kontroli sev labvēlīgo kritēriju dēļ, depozīta sistēmas operators nebūs finansiāli ilgtspējīgs, pieaugs preču cenas plauktos un sistēmai kopumā draudēs lieli finanšu riski. Ja depozīta sistēmas de facto kontrole nonāks atkritumu apsaimniekotāju rokās, dalības maksai būs jābūt tik lielai, lai nosegtu visas pārstrādes izmaksas, un tas veidos cenu pieaugumu patērētājiem. Aicinu lēmumu pieņēmējus rīkoties atbildīgi un nepieļaut, ka kāds sabojā depozīta sistēmu, padarot to par savu biznesu.

* Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors

Attēlā - viens no ieinteresētajiem "atkritumu karaļiem" Māris Simanovičs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...