Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai
Darja Cvetkova14.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Piemēram, pie neirologa uz konsultāciju Rīgas reģionā rindā ir jāgaida no 5 dienām (Kauguros – Jūrmalā) līdz pat 140 dienām Siguldas slimnīcā, spriežot pēc rindapiearsta.lv datiem. Pēc ekspertu aplēsēm esošais sertificēto neirologu skaits visā Latvijā ir nedaudz vairāk par 60 cilvēkiem. Tas nozīmē, ka nodrošināt pilnas slodzes neirologus klīniskajās universitātes slimnīcās un vienlaicīgi veicināt veselības aprūpes pieejamību reģionos pie esošā ārstu skaita nav iespējams.
Šeit jāatzīmē, ka runa vairs nav tikai par valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Arī maksas pakalpojumi pārvēršas par luksusa preci, jo ārstu reģionos gandrīz nav vispār vai tie ir pieejami reizi mēnesī. Tāda ir situācija ar ikdienas pakalpojumiem, jo neirologa konsultācija mēdz būt nepieciešama arī, piemēram, kārtojot obligāto veselības pārbaudi, stājoties darbā. Par specifiskiem pakalpojumiem, piemēram, neirogrāfiju, runas nav vispār, jo tur gaidīšanas laiks ir no 57 dienām līdz pat 270 dienām. Šo pakalpojumu Latvijā sniedz mazāk par 10 ārstiem.
Paši ārsti atzīmē, ka tas jau ir ne tikai algas jautājums, bet arī konsekventās politikas trūkums ārstu paaudžu nomaiņas jautājumā. Vietas ārstu rezidentūrā Latvijā ir limitētas, bet ārsti-rezidenti bieži emigrē uz citām Eiropas valstīm, pat nepabeidzot mācības.
Vienu no iespējamiem un samērā lētiem risinājumiem mums pavēra Baltkrievija, kur ārstu izglītības līmenis ir visai augsts, toties pašreizējais politiskais režīms ir viņiem ne visai draudzīgs. Ideoloģisko apsvērumu dēļ no darba atlaiž visu līmeņu medicīnisko personālu. Par spilgtāko Aleksandra Lukašenko režīma upuri var minēt Aleksandru Mročeku, profesoru, kardiologu un nu jau bijušo Baltkrievijas valsts kardioloģijas centra vadītāju.
Komunicējot ar kolēģiem no Baltkrievijas, tapis zināms, ka līdzīgu likteni ideoloģisko nesaskaņu dēļ piedzīvoja arī virkne citu ārstu, no kuriem lielākā daļa bija izcili profesionāļi savās nozarēs. Varbūt tieši tagad Latvijas vadībai un it īpaši Veselības ministrijai kopā ar atbildīgām institūcijām ir pienācis laiks apdomāt un izveidot “zaļo koridoru” ārstiem no Baltkrievijas, līdzīgi kā mēs to bijām spējīgi izdarīt IT nozares uzņēmumiem. Jārīkojas tagad, kamēr šie ārsti vēl ir gatavi jauniem izaicinājumiem un meklē atbalstu un darbu ārpus politiski naidīga režīma, ko realizē Lukašenko pret savu tautu.
Tādu iespēju nedrīkst laist garām, jo noteikti šajā konkurences cīņā līdzīgus plānus par ārstu pārvilināšanu kaļ gan Lietuva, gan Polija, kurus ne īpaši uztrauc valodas un slāvu kultūras jautājums, ja runa ir par augsti kvalificētu darbaspēku stipra kadru trūkuma laikā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
