
Cukura reabilitācija ir pretrunā ar likumu un veselo saprātu
Vladimirs Lindermans29.04.2025.
Komentāri (0)
Ģenerālprokuratūra ir atkārtoti izbeigusi kriminālprocesu par Herberta Cukura iespējamo līdzdalību Latvijas ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā Otrā pasaules kara laikā. Izmeklēšana sākās 2006. gadā un tika veikta saskaņā ar Krimināllikuma pantu “Genocīds”. Prokurors Juris Ločmelis secināja, ka Cukura darbībās nav nozieguma sastāva.
Līdz ar to process ir izbeigts ar reabilitējošiem pamatojumiem. Herberts Cukurs ir reabilitēts. Tagad viņu netraucēti var iecelt par nacionālu varoni un padarīt par kulta figūru.
Es nepiekrītu Ģenerālprokuratūras lēmumam. Patiesības noskaidrošanai piedāvāju atbildēt uz dažiem jautājumiem, kas savirknēti loģiskā ķēdītē.
Pirmais jautājums. Vai Latvijas ebreju iznīcināšana kara laikā bija genocīda akts? Atbilde – jā. Tas ir atzīts juridiskais fakts, kuru neviens nenoliedz.
Otrais jautājums. Vai “Arāja komanda” (palīgpolicijas strukturvienība) piedalījās ebreju iznīcināšanā? Atbilde – jā. Pēc kara PSRS tika notiesāti vairāk nekā trīssimt bijušo “komandas” dalībnieku. Tiem, kas uzskata visu padomju tiesu spriedumus par safabricētiem, atgādināšu, ka Viktoram Arājam 1979. gadā VFR tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu un viņš nomira cietumā. Ieteicu labu vēsturnieka Ričarda Pļavnieka grāmatu “Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju”.
Trešais jautājums. Vai Herberts Cukurs dienēja “Arāja komandā”? Jā, dienēja, tas arī ir fakts, ko neviens neapstrīd.
Ceturtais jautājums. Kāds amats bija Cukuram “Arāja komandā”? Pārzināja automašīnu saimniecību un ieroču noliktavu, saskaņā ar dažiem avotiem – arī koordinēja palīgpolicijas darbību ar vācu dienestiem (kaut kas līdzīgs sakaru virsniekam).
Piektais jautājums. Kādiem nolūkiem tika izmantotas Cukura pārziņā bijušās automašīnas? Sporta sacensībām un svētdienas izbraukumiem ar jaunkundzēm? Nē, tās tika izmantotas struktūrvienības dienesta uzdevumu izpildei. Un svarīgākais “Arāja komandas” uzdevums bija ebreju likvidācija. Tas pats attiecas uz ieročiem.
Sestais jautājums. Vai cilvēks šādā amatā varēja nezināt, kādos nolūkos tiek izmantoti viņam uzticētie ieroči un autotransports? Atbilde – nē, noteikti zināja.
No šīs loģiskās ķēdītes neatspēkojami izriet, ka Herberts Cukurs ir bijis vismaz genocīda līdzdalībnieks. Pat ja viņš pats nebija spiedis uz ieroča mēlītes Biķerniekos vai Rumbulā.
Likums definē līdzdalību noziedzīgā nodarījumā kā “apzinātu darbību vai bezdarbību, ar kuru persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja”. Saskaņā ar Ruandas kara noziegumu tribunāla lēmumu pat personas klātbūtne genocīda aktu izdarīšanas vietā, ja šai personai ir varas pilnvaras, ir uzskatāma par līdzdalību noziegumā.
Es neesmu iekļāvis šajā rakstā jautājumu par Cukura tiešo piedalīšanos slepkavību izdarīšanā un spīdzināšanā. Vai viņš ir pelnījis “Rīgas slaktera” palamu, vai arī tas ir pārspīlējums?
Problēma ir tā, ka prokuratūra bija vilkusi izmeklēšanu ilgu gadu garumā un nu ir sagaidījusi, līdz visi izdzīvojušie aculiecinieki devušies mūžībā. Vairs nav neviena, ko varētu nopratināt, – tieši tik vienkārši. Visas apkopotās liecības pret Cukuru tagad varēs pasludināt par padomju vai cionistu viltojumu.
Cukurs jau sen ir miris, “Mossad” garā roka sasniedza viņu Urugvajā 1965. gadā. Viņš bija talantīgs lidotājs, bet, stājoties soda vienības rindās, sagandēja savu pēcnāves reputāciju. Hermanis Gērings arī ir bijis slavens pilots – un kas par to?





Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas.
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.














































