
Dabas aizsardzības pārvalde: Sarkanajā grāmatā iekļautos pelēkos roņus vislabāk pētīt, viņus nošaujot
Imants Liepiņš09.02.2023.
Komentāri (0)
Aizsargājami, izmirstoši roņi “zinātniski jāpēta” ar nošaušanu – tā izriet no atļaujas, ko izsniegusi Dabas aizsardzības pārvalde, kuras darba mērķis līdz šim bija dabas aizsardzības īstenošana Latvijā.
27. janvārī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsniegusi atļauju šaut roņus, turklāt līdz šī gada beigām paredzēts “zinātniskās pētniecības nolūkos” nošaut nevis vienu vai dažus, bet uzreiz divdesmit pelēkos roņus.
Jāatgādina, ka Baltijas jūrā dzīvo pelēkie un pogainie roņi, turklāt abas sugas ir aizsargājamas – mūsu valstī tās ir iekļautas oficiālajā aizsargājamo sugu sarakstā. Pēdējos gadu desmitos roņiem pie mums klājas īpaši grūti – ne tikai Baltijas jūras relatīvi augstā piesārņojuma, bet arī klimata pārmaiņu dēļ, jo roņi savus mazuļus laiž pasaulē ziemā uz ledus, kur tie pavada dzīves pirmās nedēļas, līdz iemācās peldēt, taču temperatūras pieauguma dēļ arvien retāk mūsu krastos jūru sedz kārtīgs ledus, kas līdz martam spēj noturēt roņu mātītes un mazuļa svaru.
6. februārī par pieņemto lēmumu šaut Sarkanajā grāmatā ierakstītus, apdraudētus jūras dzīvniekus tika publiski paziņoti šādi fakti:
“Zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, četrās piejūras pašvaldībās atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus), liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izsniegtā atļauja.
DAP informē, ka, pamatojoties uz Medību likuma 11. pantu, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, DAP 27. janvārī izsniedza Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtam “BIOR” […] atļauju, kurā teikts, ka no šā gada 27. janvāra līdz 31. decembrim zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus).
Pelēko roņu indivīdu ieguve, izmantojot medību ieročus, atļauta Salacgrīvas piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Saulkrastu novada piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Tukuma novada piekrastes ūdeņos, Ķesterciemā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Talsu novada piekrastes ūdeņos, Mērsragā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā.”
Tā kā nekāda detalizēta informācija nav pieejama, ir sagatavoti jautājumi DAP par šī lēmuma pamatojumu un nepieciešamību, par ko kļūs zināms pēc atbilžu saņemšanas.
Situācija savā būtībā ir tikpat absurda kā Japānas valdības finansētā daudzu vaļu sugu slaktēšana pie Antarktīdas krastiem, kam tiek izmantoti Japānas valstij piederoši kuģi, aizbildinoties ar “vaļu ieguvi zinātniskās pētniecības nolūkiem” – vaļi tiek sašauti ar sprāgstošām harpūnām un uzvilkti uz pārstrādes kuģa, kur zinātnieku uzmanības vietā tos sagaida pārtapšana ekskluzīvās delikatesēs.
Pret šo rīcību daudzus gadus cīnās brīvprātīgā organizācija “Sea Shepherd Origins”, kas ar atbalstītāju sagādātiem kuģīšiem fiziski traucē japāņiem iznīcināt vaļus, neļaujot piepildīt pašpasludinātās “ikgadējās kvotas” — aktīvistu cīņa ir tik sekmīga, ka vairāku sezonu garumā japāņiem neizdevās nogalināt nevienu pašu vali, savukārt citus gadus no ieplānotā daudzuma izdevies noslaktēt vien dažus procentus.
Lai attaisnotu apdraudēto sugu nogalināšanu, Japāna jau daudzus gadu desmitus apgājusi starptautisko moratoriju, kas paredz pilnīgu vaļu medību aizliegumu visā pasaulē, aizbildinoties tieši ar “zinātnisko pētniecību” – vaļu medību flote formāli palikta zem kāda “pētniecības institūta”, kurš realitātē pārdod gaļu vairumā. Šis “pamatojums”, kurš izpelnījies vispārēju starptautisku izsmieklu un ko 2014. gadā par nepatiesu atzina Starptautiskā Justīcijas tiesa Hāgā, uzdodot nekavējoties izbeigt tamlīdzīgas darbības, tagad tiek izmantots arī Latvijā, lai attaisnotu pelēko roņu šaušanu.





Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.

















