Dabas aizsardzības pārvalde: Sarkanajā grāmatā iekļautos pelēkos roņus vislabāk pētīt, viņus nošaujot
Imants Liepiņš09.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizsargājami, izmirstoši roņi “zinātniski jāpēta” ar nošaušanu – tā izriet no atļaujas, ko izsniegusi Dabas aizsardzības pārvalde, kuras darba mērķis līdz šim bija dabas aizsardzības īstenošana Latvijā.
27. janvārī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsniegusi atļauju šaut roņus, turklāt līdz šī gada beigām paredzēts “zinātniskās pētniecības nolūkos” nošaut nevis vienu vai dažus, bet uzreiz divdesmit pelēkos roņus.
Jāatgādina, ka Baltijas jūrā dzīvo pelēkie un pogainie roņi, turklāt abas sugas ir aizsargājamas – mūsu valstī tās ir iekļautas oficiālajā aizsargājamo sugu sarakstā. Pēdējos gadu desmitos roņiem pie mums klājas īpaši grūti – ne tikai Baltijas jūras relatīvi augstā piesārņojuma, bet arī klimata pārmaiņu dēļ, jo roņi savus mazuļus laiž pasaulē ziemā uz ledus, kur tie pavada dzīves pirmās nedēļas, līdz iemācās peldēt, taču temperatūras pieauguma dēļ arvien retāk mūsu krastos jūru sedz kārtīgs ledus, kas līdz martam spēj noturēt roņu mātītes un mazuļa svaru.
6. februārī par pieņemto lēmumu šaut Sarkanajā grāmatā ierakstītus, apdraudētus jūras dzīvniekus tika publiski paziņoti šādi fakti:
“Zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, četrās piejūras pašvaldībās atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus), liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izsniegtā atļauja.
DAP informē, ka, pamatojoties uz Medību likuma 11. pantu, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, DAP 27. janvārī izsniedza Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtam “BIOR” […] atļauju, kurā teikts, ka no šā gada 27. janvāra līdz 31. decembrim zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus).
Pelēko roņu indivīdu ieguve, izmantojot medību ieročus, atļauta Salacgrīvas piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Saulkrastu novada piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Tukuma novada piekrastes ūdeņos, Ķesterciemā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Talsu novada piekrastes ūdeņos, Mērsragā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā.”
Tā kā nekāda detalizēta informācija nav pieejama, ir sagatavoti jautājumi DAP par šī lēmuma pamatojumu un nepieciešamību, par ko kļūs zināms pēc atbilžu saņemšanas.
Situācija savā būtībā ir tikpat absurda kā Japānas valdības finansētā daudzu vaļu sugu slaktēšana pie Antarktīdas krastiem, kam tiek izmantoti Japānas valstij piederoši kuģi, aizbildinoties ar “vaļu ieguvi zinātniskās pētniecības nolūkiem” – vaļi tiek sašauti ar sprāgstošām harpūnām un uzvilkti uz pārstrādes kuģa, kur zinātnieku uzmanības vietā tos sagaida pārtapšana ekskluzīvās delikatesēs.
Pret šo rīcību daudzus gadus cīnās brīvprātīgā organizācija “Sea Shepherd Origins”, kas ar atbalstītāju sagādātiem kuģīšiem fiziski traucē japāņiem iznīcināt vaļus, neļaujot piepildīt pašpasludinātās “ikgadējās kvotas” — aktīvistu cīņa ir tik sekmīga, ka vairāku sezonu garumā japāņiem neizdevās nogalināt nevienu pašu vali, savukārt citus gadus no ieplānotā daudzuma izdevies noslaktēt vien dažus procentus.
Lai attaisnotu apdraudēto sugu nogalināšanu, Japāna jau daudzus gadu desmitus apgājusi starptautisko moratoriju, kas paredz pilnīgu vaļu medību aizliegumu visā pasaulē, aizbildinoties tieši ar “zinātnisko pētniecību” – vaļu medību flote formāli palikta zem kāda “pētniecības institūta”, kurš realitātē pārdod gaļu vairumā. Šis “pamatojums”, kurš izpelnījies vispārēju starptautisku izsmieklu un ko 2014. gadā par nepatiesu atzina Starptautiskā Justīcijas tiesa Hāgā, uzdodot nekavējoties izbeigt tamlīdzīgas darbības, tagad tiek izmantots arī Latvijā, lai attaisnotu pelēko roņu šaušanu.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
